Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministrija viltus pētījumu (pseidozinātnes) popularizēšanas ietvaros uzsākusi kārtējo naudas apgūšanas kampaņu – “viltus ziņas ir lipīgas”.

Kampaņas ietvaros izveidoti vairāki videorullīši, grafiki, slaidi, ieteikumi un citi uzskates materiāli, kuriem it kā vajadzētu sniegt pamācības - kā atpazīt viltus ziņas un kā tās atšķirt no patiesām. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, uzreiz pateikšu - absolūta pseidoinformatīva draza, par kuru, ja ieinteresētam pasūtītājam būtu jāmaksā no savas kabatas, neviens nemaksātu pat eirocentu. Pilnīgs bezjēgas bulšits.

Lai saprastu, kāds ir šo uzskates materiālu līmenis, atliek kaut dažas sekundes paskatīties galveno videorullīti, kur divi seniori sēž pie galda un fonā pa televizoru rāda it kā ziņas, kurās kariķēta diktore viegli izsmējīgā intonācijā stāsta, ka zinātnieki noskaidrojuši, ka zeme esot plakana. Pilnīgai stila tīrībai trūkst tikai aizkadra smieklu. Citādi viss atbilst labākajiem filmu franšīzes “Dumjš un vēl dumjāks” standartiem.

Naudas apguvējiem, kas šo kampaņu veido, protams, licies, ka viss ir pilnīgā kārtībā. No naudas apgūšanas viedokļa droši vien tā arī ir. Taču, ņemot vērā pašas problēmas nopietnību, šo kampaņu ir lietderīgi izvērtēt rūpīgāk. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tāda patiesi būtu nepieciešama. Tikai ar patiesu mērķi, nevis vienkārši kā naudas apgūšanas instruments.

Vispirms noskaidrosim mērķus. Minētajā videorullītī dezinformācija ir tik uzkrītoša, ka apmuļķot var tikai absolūtus plānprātiņus, kuriem neviena kampaņa saprātu neatgriezīs. Šāda pieeja skaidri liecina, ka ne jau dezinformētie seniori ir šīs kampaņas mērķauditorija.

Iedomāsimies kampaņu pret krāpniekiem, kuri ar dažādiem viltus solījumiem izkrāpj no padzīvojošiem cilvēkiem viņu uzkrājumus, īpašumus vai citus labumus. Un tagad brīdinājuma videofilmiņu, kurā pie seniora durvīm klauvē vīrietis garā lietusmētelī, dziļi pār acīm uzvilktu hūti, melnās brillēs un plānām, tumšām ūsiņām. Respektīvi, tieši tāds, kādu komiksu klišejās zīmē blēdi. Tas, ka viņš ir krāpnieks, viņam rakstīts uz pieres, un skaidrs, ka uz viņa āķa diez vai kāds uzķersies.

Visticamāk, reālajā dzīvē krāpnieks būs gluži citāds - laipns, uzticību viesošs, vienmēr izpalīdzīgs un savus nelāgos nodomus rūpīgi slēpjošs. Ja jūs patiesi gribat palīdzēt senioriem izbēgt no šādiem viltus labdariem/krāpniekiem, tad īpaši jāvērš uzmanība, ka iesākumā šie blēži var tēlot lielāko laipnības, iejūtības un izpalīdzības iemiesojumu. Vispirms viņi iegūst jūsu uzticību, un tikai pēc tam sākas ķibeles...

Līdzīgi būtu jāveido kampaņa pret viltus ziņām medijos, ja vien tāds būtu kampaņas veidotāju mērķis. Taču viņu mērķis ir pavisam cits. Acīmredzami tiek “atstrādāts numurs”, par kuru tiek saņemta ne pārāk liela, bet tomēr pietiekama atlīdzība, lai pievakarē varētu bezbēdīgi tviterī ierakstīt: gribēju tā kā iet uz sporta zāli, bet rezultātā atvēru “Prosecco”...

Ja būtu patiesa vēlme cīnīties pret dezinformāciju, tad videorullīša scenārijs varētu būt šāds. Sēž senioru pāris pie galda. Kundze dzer kafiju, kungs lasa grāmatu. Pēkšņi kundze satraukti iesaucas: “Gandrīz nokavējām! Ātri slēdz iekšā televizoru! Tūlīt Arnītis runās.” Ekrānā parādās TV3 diktors Arnis Krauze un stāsta par Cimdara “viltus sertifikātu”. Nākamajā kadrā viņu nomaina uzraksti “Naids!!!” ar trijām izsaukuma zīmēm dzelteni sārtu liesmu fonā un stāsts par Tukuma geja dedzināšanu. Šīs ir divas plašāko auditoriju sasniegušās Latvijas viltus ziņas, ko izplatīja mediji, kurus daudzi līdz tam uzskatīja par uzticamiem.

Diemžēl situācija ar tā dēvēto medijpratību ir pilnībā izgājusi ārpus tās loģiskajiem rāmjiem un pēc būtības zaudējusi jebkādu jēgu. Kāpēc? Tāpēc, ka viens no galvenajiem “medijpratības” balstiem ir pieņēmums, ka pastāv uzticami un neuzticami mediji. Ja informācija tiek publicēta un to atkārto uzticami mediji, tad tā it kā automātiski ir patiesa. Visu “medijpratības” mācību caurvij šī doma.

Taču, kā redzam jau pieminētajos “viltus sertifikāta” un “Tukuma dedzināšanas” gadījumos, šo dezinformāciju labprāt tiražēja arī tie mediji, kuri sevi gribētu dēvēt par “uzticamiem”. Te vietā atgādināt kādu ļoti svarīgu atziņu - jebkura subjekta (personas, iestādes, medija, valsts) būtību raksturo nevis pati kļūda (jo kļūdīties var katrs), bet gan reakcija uz kļūdu.

Ja Krauze, tiklīdz noskaidrojās, ka ziņa par Cimdara viltus sertifikātu ir viltus ziņa, būtu ar dziļu nožēlu atvainojies, tad varētu saprast - tas bija tikai nelāgs pārpratums, par ko pašam dezinformācijas izplatītājam kauns. Taču nekas tāds nenotika.

TV3 ziņu it kā atsauca, bet izdarīja to tā, ka neradās iespaids, ka viņi šo savu “lažu” no sirds nožēlo. Tas pats notika ar medijiem, kuri plaši un vienpusīgi atspoguļoja Tukuma dedzināšanas lietu. Tas liecina tikai par vienu - šos medijus nekādi vairs nevar uzskatīt par uzticamiem.

Jau pati “cīņa pret dezinformāciju” nozīmē, ka šie “cīnītāji” ir zaudējuši cīņu par patiesību un tagad “cīņas pret dezinformāciju” aizsegā cenšas ierobežot informācijas plūsmas, veidojot vienu, homogēnu, nepretrunīgu, bet no realitātes vairāk vai mazāk atrautu “patiesības” telpu. Šajā jaunajā realitātē pamatā patiešām ir patiesība, bet ne visa. Tur ir vieta tikai tai “patiesībai”, kura liegi iegulst šīs jaunradītās konstrukcijas rāmītī. Trakākais, ka arī tīri meli un puspatiesības, ja vien atbilst šim rāmim, tiek iejaukti kopējā informatīvajā rasolā.

Tas, ko tagad novērojam, nav nekas jauns. Šāda informatīvā politika savulaik jau bija Padomju Savienībā, kur pat ar speciāliem signāla traucētājiem (“zāģi”) slāpēja “naidīgās radiobalsis”. Tajā skaitā kādreizējo informatīvās tīrības etalonu BBC. Bija izveidota sterila informatīvā telpa, kur katra visnenozīmīgākā ziņa tika izlaista caur ideoloģisko filtru - atbilst vai neatbilst padomju “patiesības” standartiem.

Kad Gorbačova “glasnostj” politikas laikā šī informatīvās sterilitātes siena tika nojaukta, sabiedrību apvējoja nebijusi informatīvā brīvība. Tolaik likās, ka tāda brīvība ir cilvēcei pašsaprotama un nekas to vairs neapdraud. Iestājusies ilgi gaidītā visu veidu cenzūras aiziešana nebūtībā. Taču tā izrādījās tāda pati “viltus ziņa” kā Fukujamas “vēstures beigas”. Informācijas ideoloģiskā filtrēšana atgriezās ar jaunu sparu.

Latvijā šī filtra jēgu un faktisko spēku pirmā apjauta laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, kura izveidoja ideoloģiski ārkārtīgi izsvērtu, līdz briljanta gludumam noslīpētu informatīvo izdevumu. “Dienā” katram teikumam, pat sporta ziņām bija jāatbilst laikraksta ideoloģiskajam uzstādījumam. Nevarēja žurnālists norādīt, teiksim, skrējēja rasi vai Latvijas izlases hokejista (vai reketiera) etnisko piederību. Šīs detaļas neatbilda jaunajai “vārda brīvībai”, kuru piekopa Ēlerte.

Tā kā liela daļa mūsdienu mediju vadītāju ir izgājuši/as šo Ēlertes skolu, viņi/as ir pārliecināti/as ne tikai par to, ka tā vajag un tā ir pareizi, bet arī par to, ka arī visi citi rīkojas līdzīgi. Tāpēc, piemēram, sabiedriskie mediji pamazām pārvērtušies no informatīviem par ideoloģiskiem instrumentiem. Līdz ar to atbilstoši medijpratības pamatpostulātiem tie būtu pirmie, uz kuriem jānorāda – „Uzmanīgi! Pret katru ziņu jāizturas īpaši kritiski”.

Daudzi, kuri iemācījušies atšķirt propagandu no patiesības vēl padomju laikā, tā arī (kritiski) šodien izturas pret visiem tiem dezinformatoriem, kuri izplatīja melus par Cimdara viltus sertifikātu, Tukuma dedzināšanu un šo melošanu nenožēloja. Tāpēc nav brīnums, ka uzticība sabiedriskajiem medijiem krīt, un visas šīs primitīvās, pseidozinātniskās naudas apgūšanas kampaņas, vienalga cik skanīgos saukļos nodēvētās, situāciju izmainīt, par laimi, nevar.

Ir tikai viens ceļš, kā šo uzticību atgūt, - beigt nodarboties ar informācijas ideoloģisko šķirošanu, filtrēšanu un tā vietā atsākt sniegt savai auditorijai pilnu ainu. Pat tādu, kura varbūt kādam arī nepatīk, bet ir patiesa. Pārfrāzējot Dostojevski, teikšu: tikai patiesība glābs pasauli!

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

111
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...