Kultūras ministrija uzskata, ka mana atkāpšanās “noņems spriedzi”, un tagad ciniski man pārmet to, ka cīnos pret padomes prettiesisko rīcību
Guntars Prānis15.04.2024.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Godātie kolēģi, cienījamie studenti! Esmu rektors, kurš septiņu gadu garumā ir dedzis par to, lai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija būtu vieta, kurā ikvienam izkopt savu talantu, un akadēmijā iegūtā izglītība būtu fundamentāls pamats profesionālās karjeras tālākai izaugsmei. Esmu aicinājis pasniedzēju rindās pievienoties jaunos profesionāļus, mūsu starptautiskās mūzikas zvaigznes un izcilus ārvalstu lektorus.
Esmu cīnījies par akadēmijas finansējuma palielināšanu, par mākslu un kultūras universitāšu statusu un tā piešķiršanu akadēmijai, par profesionālo doktorantūru, par mecenātu atbalstu, par jaunu, mūsdienīgu programmu tapšanu. Kopā esam pārvarējuši COVID pandēmiju, skaisti un ar lepnumu nosvinējuši akadēmijas simtgadi un ieguvuši augstāko – sešu gadu novērtējumu abu studiju virzienu turpmākai īstenošanai.
Skandāls, kurā ir ierauta akadēmija, ir ticis izmantots, lai, aizbildinoties ar rūpēm par studentēm, iespējami tendenciozā veidā atbrīvotos no akadēmijas vadības, apsūdzot mani bezdarbībā. Taču es un mana komanda esam nekavējoši darījuši visu, lai šo situāciju risinātu pēc būtības, tāpēc tādu netaisnību un sevis nomelnošanu es nekad nebūtu varējis iedomāties.
Šobrīd vēlos teikt lielu paldies visiem tiem drosmīgajiem, kuri šajos sarežģītajos apstākļos ir palikuši uz tiesiskuma, taisnīguma un objektivitātes ceļa. Sirsnīgi pateicos tiem daudzajiem studentiem un darbiniekiem, kuri man izteica atbalstu – tas man patiešām nozīmē ļoti daudz.
Taču man jāsadarbojas ar visiem, un redzu, ka liela daļa no tiem, no kuriem ir atkarīga mana iespēja realizēt savas ieceres, ir vērsta uz populismu un klaji ārišķīgām nodevām savam elektorātam, kas ir totāli graujoši JVLMA reputācijai un kolektīvu sašķeļoši. Esam nonākuši strupceļā!
Saprotu, ka šādos apstākļos mana palikšana rektora amatā tikai apgrūtinās akadēmijas darbu, jo nav iespējams turpināt darbu ar Padomi, kura, kā atzīts, rīkojas prettiesiski, bet sagaida no manis atbildību par man nezināmo (jo vēl līdz šim brīdim neesmu informēts, ko tad es neesmu izdarījis no tā, ko varēju).
Nebūs iespējams aizstāvēt akadēmijas intereses Kultūras ministrijā, kura jau kopš 11. marta uzskata, ka mana atkāpšanās “noņems spriedzi”, un tagad ciniski man pārmet to, ka cīnos pret Padomes prettiesisko rīcību. Ņemot vērā Padomes un ministres attieksmi, neredzu ceļu, kā šī varētu izrādīties veiksmīga, uz izvirzīto mērķu īstenošanu orientēta sadarbība atbilstoši JVLMA interesēm.
Šī mēneša laikā, kad esmu turējies pretī milzīgam spiedienam atkāpties, esmu to darījis, daudzu kolēģu un domubiedru atbalstīts, lai turpinātu risināt to, ko iesākām pēc 2024. gada 17. janvāra Senāta sēdes. Uz šo brīdi esmu izdarījis visu, kas bijis manos spēkos, lai nodrošinātu man iesniegtās informācijas tālāku izmeklēšanu un atbilstošu soda mēru piemērošanu, kas ir būtiskākais priekšnosacījums, lai akadēmijā izskaustu seksuālās vardarbības epizodes. Esam arī vienojušies par rīcības plānu, kurš ietver vairākus virzienus absolūti jaunam standartam nākotnei – mācības, normatīvais regulējums, ziņošanas sistēmas pilnveide, pieejamais atbalsts un tehniskie risinājumi.
Ļoti ceru, ka mūsu uzsāktais tiks turpināts un īstenots un turpmāk vairs nevienai studentei vai studentam, darbiniecei vai darbiniekam nebūs jāpiedzīvo tās nepatīkamās, baisās situācijas, par kādām izskanēja liecības “Kultūršokā”. Jau šobrīd ir paveikts ļoti daudz, lai robežas būtu pilnīgi drošas.
No visas sirds esmu pateicīgs par iespēju visus šos gadus strādāt kopā ar jums un par visu, ko esam šo gadu gaitā plecu pie pleca īstenojuši. Mums uzticēta brīnišķīga misija – palīdzēt izaugt jaunajiem talantiem, kas nesīs Latvijas vārdu pasaulē un palīdzēs veidot mūsu sabiedrību kulturālu un domājošu. Šis uzdevums ir visiem spēkiem jāturpina. Es atkāpjos no rektora amata, taču ceru, ka JVLMA sagaida droša, stabila un spoža nākotne.
Uz tikšanos mūzikā!
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
