Kultūras ministrijas “konkursā” 159 tūkstoši tiek atdoti iepriekš sarunātam pretendentam
Imants Liepiņš18.03.2024.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
53 254 eiro gadā jeb 159 762 eiro visā triju gadu līguma darbības periodā — tāda ir summa, kuru no nodokļu maksātāju naudas plānots piešķirt iepriekš zināmam, sarunātam pretendentam, kam „Progresīvo” pārstāves Agneses Loginas vadītajā Kultūras ministrijā speciāli sarakstīti formāla “konkursa” nosacījumi.
“Konkursa „Par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu” nolikums” – ar šādu garu virsrakstu Kultūras ministrija izsludinājusi konkursu, kurā valsts no budžeta programmas “Mediju politikas īstenošana” atvēlējusi 159 tūkstošus.
Dokumentācijā uzrādīti šādi veicamie darbi:
“1.2.1. īstenot diskusijas un veikt labākās prakses, tai skaitā starptautiskās prakses, apkopošanu par Latvijas situācijai piemērotākajiem mediju ētikas pamatprincipiem un vadlīnijām;
1.2.2. īstenot publicitātes pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par mediju ombudu;
1.2.3. īstenot izglītojošo darbu par vārda brīvības jautājumiem, mediju nozīmi un atbildību, medija un žurnālista tiesībām un pienākumiem, iespēju robežās piesaistot starptautiskus partnerus;
1.2.4. nodrošināt sabiedrības informēšanu par mediju ombuda darbības ietvaros konstatētajām mediju nozares aktualitātēm un problēmjautājumiem.”
Tiktāl viss saprotams — tā kā Latvijā ir gan sabiedrisko mediju ombuds, gan vairākas nevalstiskās organizācijas cita starpā nodarbojas ar mediju ētikas jautājumu izpēti un veicināšanu, tad šādu pētījumu veikšanu (ja Kultūras ministrijai pašai to darīt ir nepietiekoša kapacitāte), pirmām kārtām varētu veikt tās augstskolas un universitātes, kurās ir izglītības programmas žurnālistikā, komunikāciju zinātnē vai ar medijiem saistītās profesijās. Latvijā ar to nodarbojas RSU, LU, RISEBA, Vidzemes Augstskola u.c., tātad šajā nozarē ar konkurenci viss kārtībā.
Taču, lai varētu atdot naudu iepriekš sarunātam pretendentam, ir nepieciešams no iepirkuma izslēgt augstskolas, universitātes un koledžas, lai tām pat teorētiski nebūtu iespējams pieteikties uz šī pētījuma veikšanu. Tas izdarīts ar iepirkuma 2.1. punktu, kurš nosaka: “Pretendents ir nevalstiska organizācija – biedrība vai nodibinājums, kas darbojas mediju jomā vismaz 2 (divus) gadus […].”
Tātad, balstoties uz šo punktu, nevar pieteikties neviena augstākā mācību iestāde, tādas dibināts institūts vai jebkurš pretendents, kurš reģistrēts kā komercsabiedrība.
Tomēr vēl atliek iespēja, ka konkursā varētu pieteikties kāda no vairākām aktīvajām mediju nozares nevalstiskajām organizācijām — vai nu pašu žurnālistu dibinātās profesionālās organizācijas, vai tādas nozaru asociācijas kā Raidorganizāciju asociācija, Preses izdevēju asociācija utt.
Lai pilnīgi izslēgtu kaut jel kādu konkurenci, nolikumā iestrādāti nosacījumi, kuriem atbilst tikai viens vienīgs iepriekš sarunātais pretendents: “2.2. Pretendents aptver mediju nozares dažādus dalībniekus, t.i., pretendents pārstāv gan drukātos, gan elektroniskos medijus (elektroniskos plašsaziņas līdzekļus), gan interneta medijus, gan žurnālistus. Šādu pārstāvību apliecina mediju vai to organizāciju iesaiste biedrībā vai nodibinājumā dibinātāja vai biedra statusā.” Tik specifiskas prasības, kas izslēdz vēl dažus teorētiski iespējamos konkurentus, nozīmē — “konkurss” šeit ir tikpat “objektīvs” kā prezidenta vēlēšanas Krievijā.
Kurš ir šis pretendents, kam tiks jau iepriekš sarunātie 159 tūkstoši eiro no Kultūras ministrijas, varbūt uzzināsim jau šonedēļ — “konkursa” termiņš noslēdzās 7. martā, un iepirkuma komisijai vajadzētu beigt “darbu” 10 dienu laikā.
Dokuments: https://www.km.gov.lv/lv/media/39285/download?attachment
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
