Iesaki rakstu: 
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Bet jūs nekur neredzēsiet krievijā mūsu leģionāru kapus. Tie visi nopostīti. Jo viņi neciena ne savu cilvēku dzīves, ne arī svešu. Mēs Brīvības ceļa muzeja ieejas pakāpienus izveidojām no propagandas pieminekļa Madlienas centrā, kurš slavināja krievijas karaspēku par Madlienas ieņemšanu.
Kad manu vectēvu ievainoja pie Bauskaa 1944.gadā, viņu aizveda uz Rīgu uz hospitāli, kur viņš nomira un tika apglabāts 2.Meža kapos. 1954. vai 1956.gadā krievi ar buldozeriem nolīdzināja šos kapus, mēģinot viņu nogalināt otrreiz. „Latvijas sabiedriskā medija” raidījums Kultūršoks piesaistīja tieši tādu ekspertu Mārtiņu Kaprānu, kurš nodeva un neaizstāvēja leģionāru piemiņas vietu Beļģijā. Kāda sagadīšanās, bet varbūt ne!
Par krievijas karavīra formu [Ogres muzeja ekspozīcijā]. Nezinu, vai viņš dzīvs vai miris, vai ievainots, vai gūstā. Bet, ja es to nezinu, kā Kultūršoks kaut ko par to var zināt? Kultūršoks balstās uz psihiski nelīdzsvarota cilvēka domām, kurš ir aprakstījis, kā man būtu jānomirst un ka manu ķermeni viņš piebāztu ar fekālijām un izstādītu šajā muzejā. Cik ētiski ir izmantot šādus cilvēkus savā propagandā Kultūršokam?
Pievienoju ekrānšāviņu draudiem, kādus esmu saņēmis šodien. Man nav bail no krievijas ordas, man žēl, ka savas tautas nodevēji veido vienādus propagandas raidījumus ar krieviju.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
