Kungi, lūdzu, žēlīgi pievērsiet uzmanību bīstamajiem braucamrīkiem!
Aidis Tomsons, Latvijas „sabiedriskais” medijs05.10.2025.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Ir notikusi briesmīga traģēdija, vilcienam notriecot divas pusaudzes. Nav iespējams pateikt vārdos, cik ļoti sirds jūt līdzi tuviniekiem, kurus nelaime ir skārusi. Taču viena lieta, kas kaut nedaudz varētu sniegt mierinājumu sāpēs, – ka šajā nelaimē mēs būtu gatavi rīkoties, lai nākotnē izglābtu citu dzīvības.
Ir viens ļoti būtisks aspekts, kas nez kāpēc notikušās traģēdijas dēļ netiek apspriests, lai gan, man šķiet, ir primāri risināms. Runa ir par koplietošanas skūteriem. Esmu pats reizēm īrējis (tiesa, skrejriteņus) un, atzīšos, nodomājis, ka kaut kad notiks traģēdija. Tās priekšnosacījumi ir ielikti pašos īres pamatos. Protams, ir svarīgs lietotāju vecums un visi pārējie aspekti.
Taču nedrīkst noliegt to, ka īres noteikumi burtiski provocē braukt pa sarkano un riskēt. Jo maciņš tukšojas pa sekundēm. Un, ja vēl runa ir par pārbrauktuvi, kur sarkanais deg ilgāk nekā krustojumos…
Jums varbūt šķiet – nu, tie taču ir tikai centi. Bet, ja naudiņas ir maz, un jauniešiem parasti nav daudz naudas, tad ir kārdinājums taupīt, nevis stāvēt un domāt, ka nauda aiziet pa tukšo.
Es pagājušajā ziemā biju ciemos pie dēla Tulūzā, Francijā, kur viņš tobrīd studēja "Erasmus" programmā. Tur nav skrejriteņu, bet ir divriteņu un elektrisko divriteņu noma. Patiesībā pilsētā šo riteņu apmaiņas punkti ir uz katra stūra.
Tulūzā ir vairākas universitātes, un jauniešiem tas ir galvenais pārvietošanās veids pa lielo pilsētu. Nezinu, kā viņi to dabū finansiāli gatavu, bet dēls bija nopircis abonementu – tas gadā maksā 20–25 eiro un paredz, ka tu faktiski neierobežoti vari lietot to visu gadu; atstāj un ņem atkal nākamo.
Tie, kam nevajag abonementu (tūristi), var īrēt arī uz laiku. Bet mazākais laiks, ko īrēt, ir faktiski stunda, un šī stunda maksā 1 eiro. Turklāt ne-elektriskajam divritenim pirmā pusstunda ir par velti. Bet, ja gribi īrēt uz visu dienu, tad jāmaksā 2 eiro. Arī tad to vari atstāt jebkurā brīdī un ņemt nākamo – viss ir iekļauts cenā.
Francijā, kur algas ir divreiz lielākas nekā pie mums, tā būtībā ir ārkārtīgi simboliska maksa. Pieļauju, ka tajā ir arī pašvaldības dotācija, bet toties man nebija nekāda stresa, ka es pārāk ilgi braukšu ar divriteni, jo pārāk dārgi. Es izbraukāju tajās dienās visu pilsētu krustām šķērsām un nekad neiedomājos šķērsot ielu pie sarkanā signāla.
Latvijā ir jāaizliedz skaitīt īres summu pa sekundēm. Tieši tāpēc "boltiņi" tik bieži skrien pie sarkanā signāla un brauc uz visātrāko. Jo katra minūte un pat katra sekunde maksā.
Ja Rīgas dome grib, lai mēs kļūstam līdzīgāki citām Rietumeiropas pilsētām, kur cilvēkus pārsēdina no auto uz divriteņiem vai skūteriem, tad varbūt "Rīgas satiksme" var ar pašvaldības dotācijām iesaistīties divriteņu un elektrisko divriteņu nomas izveidē, un es ticu – pilsētnieki to novērtēs. Protams, vēl ir jāstrādā pie infrastruktūras un daudziem citiem darbiem, bet vismaz īres uzskaites sistēma ir jāmaina. Citādi būs atkal nākamā traģēdija.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
