Kur aug kājas LLU pētījumiem par Covid? Vai tik ne no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša?
Pietiek lasītājs24.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur aug kājas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) diletantiskajiem pētījumiem par bietēm un kaķu Covid? Sāk iezīmēties, ka nodokļu maksātāju naudas dalīšanā “savējiem” īpaši centīgi piestrādājis Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts un LLU profesors Ilmārs Dūrītis.
Ne vienu vien sabiedrības pārstāvi nesen izbrīnīja publiskajā telpā nejauši nonākušais Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums par Covid-19. Medijos vīdēja LLU diletantiski veiktās biešu un gurķu pagatavošanas receptes, kas tika uzdotas par zinātnisko pētījumu. Sabiedrība bija sašutusi. Sašutumu vēl lielāku darīja pētījuma izmaksas. Tas izmaksāja 500 000 jeb pusmiljonu eiro nodokļu maksātāju naudas un tika veikts Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanās ietvaros.
Taču tas nav vienīgais pētījums, kurā “sekmīgi” tikuši iekšā LLU. Otrs pētījums tiek realizēts sadarbībā ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR. Šajā pētījumā LLU, kā teikts BIOR mājaslapā, īpašu uzmanību pievērš SARS-COV2 vīrusa klātbūtnei mājdzīvnieku populācijā. Izsakoties vienkāršāk – vetārsti pēta Covid-19 izplatību kaķos, suņos, ūdelēs, trušos, govīs un cūkās. Arī šis pētījums Latvijas nodokļu maksātājiem apgājies “nieka” 500 000 eiro.
Jau izsludinot konkursu uz Valsts pētījumu programmu finansējumu, klīda baumas, ka naudas dalīšana būs izteikti politiska. Aizdomas sāk apstiprināties. Naudas dalīšanā aktīvi esot iesaistījies Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis. Toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele neesot vēlējusies iedziļināties pētījumos, bet uzticējusies savas partijas biedram, kārtējam “ekspertam” Ilmāram Dūrītim.
“Eksperts” Dūrītis ir darījis visu, lai Covid nauda tiktu piešķirta arī viņa otrai darba vietai – Latvijas Lauksaimniecības universitātei un it sevišķi tās Veterinārmedicīnas fakultātei. Dūrītis joprojām LLU ieņem dažādus amatus un saņem par to atalgojumu, turklāt agrāk bijis šīs fakultātes dekāns. Tas vedina domāt par kārtējo Ilmāra Dūrīša interešu konfliktu un naudas lobēšanu savējiem. Dūrīša āža kāja spraucas laukā no LLU pētījumiem.
Deputātam Dūrītim interešu konflikti nav sveši. KNAB 2020. gada septembrī jau vienreiz sodīja Ilmāru Dūrīti par interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu, savienojot Saeimas deputāta amatu ar LLU Profesoru padomes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
Dūrīti tas nepārmācīja. Tas nemazināja arī viņa alkatību un varaskāri. Tagad viņš kopā ar domu biedru grupu rosinot mainīt likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai ļautu deputātiem un ministriju uzraugošajiem ierēdņiem strādāt augstskolās, kuras tie pārrauga un kurās saņem algu.
Atgriezīsimies pie Valsts pētījumu programmām. Ministru kabinets 2029.gada 19.maijā pieņēma lēmumu par Valsts pētījumu programmām Covid-19 seku mazināšanai. Lēmuma anotācijā bija teikts, ka “programmas ietvaros tiks radītas zinātniskas prognozes Latvijai par tālākās rīcības scenārijiem 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tajā skaitā kā pārvarēt jaunus saslimšanas uzliesmojumus, kā rezultātā tiks radīti labvēlīgi apstākļi Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai”.
Mums jājūtas gandarītiem, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki būs bruģējuši Latvijas ilgtermiņa attīstību un ekonomisko izaugsmi ar kaķu, suņu, govju un cūku Covid testiem un pareizi sagrieztiem biešu un gurķu salātiem. Mājdzīvniekus mēs mīlam, un saknes ir jāēd…
Tikai ar nožēlu jāatzīst, ka tas notiek laikā, kad simtiem cilvēku ar grūtībām saņem vai pat nesaņem dīkstāves pabalstus, simtiem ģimeņu ir zaudējušas darbu un iztikas līdzekļus, simtiem ārstu uz izdegšanas robežas joprojām cīnās par pacientu dzīvībām, saņemot par savu darbu tikai grašus. Tas notiek brīdī, kad skolotāji turpina cīnīties par skolēnu sekmēm, strādājot attālināti un cerot, ka ministrija reiz samaksās par papildu slodzi.
Profesor Dūrīti, vai tā ir Jūsu āža kāja, kas lien laukā no LLU diletantiskajiem pētījumiem? Vai tiešām tā bija Jūs personiskā ieinteresētība cilvēku dzīvību glābšanai plānoto naudu šķērdēt paša pārstāvētajai augstskolai un fakultātei? Vai tiešām Jūs alkstat pašlabumu uz citu cilvēku dzīvību rēķina? Un kāda ir apvienības “Attīstībai/Par” politiskā atbildība par naudas izšķērdēšanu?
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
