Kur aug kājas LLU pētījumiem par Covid? Vai tik ne no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša?
Pietiek lasītājs24.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur aug kājas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) diletantiskajiem pētījumiem par bietēm un kaķu Covid? Sāk iezīmēties, ka nodokļu maksātāju naudas dalīšanā “savējiem” īpaši centīgi piestrādājis Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts un LLU profesors Ilmārs Dūrītis.
Ne vienu vien sabiedrības pārstāvi nesen izbrīnīja publiskajā telpā nejauši nonākušais Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums par Covid-19. Medijos vīdēja LLU diletantiski veiktās biešu un gurķu pagatavošanas receptes, kas tika uzdotas par zinātnisko pētījumu. Sabiedrība bija sašutusi. Sašutumu vēl lielāku darīja pētījuma izmaksas. Tas izmaksāja 500 000 jeb pusmiljonu eiro nodokļu maksātāju naudas un tika veikts Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanās ietvaros.
Taču tas nav vienīgais pētījums, kurā “sekmīgi” tikuši iekšā LLU. Otrs pētījums tiek realizēts sadarbībā ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR. Šajā pētījumā LLU, kā teikts BIOR mājaslapā, īpašu uzmanību pievērš SARS-COV2 vīrusa klātbūtnei mājdzīvnieku populācijā. Izsakoties vienkāršāk – vetārsti pēta Covid-19 izplatību kaķos, suņos, ūdelēs, trušos, govīs un cūkās. Arī šis pētījums Latvijas nodokļu maksātājiem apgājies “nieka” 500 000 eiro.
Jau izsludinot konkursu uz Valsts pētījumu programmu finansējumu, klīda baumas, ka naudas dalīšana būs izteikti politiska. Aizdomas sāk apstiprināties. Naudas dalīšanā aktīvi esot iesaistījies Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis. Toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele neesot vēlējusies iedziļināties pētījumos, bet uzticējusies savas partijas biedram, kārtējam “ekspertam” Ilmāram Dūrītim.
“Eksperts” Dūrītis ir darījis visu, lai Covid nauda tiktu piešķirta arī viņa otrai darba vietai – Latvijas Lauksaimniecības universitātei un it sevišķi tās Veterinārmedicīnas fakultātei. Dūrītis joprojām LLU ieņem dažādus amatus un saņem par to atalgojumu, turklāt agrāk bijis šīs fakultātes dekāns. Tas vedina domāt par kārtējo Ilmāra Dūrīša interešu konfliktu un naudas lobēšanu savējiem. Dūrīša āža kāja spraucas laukā no LLU pētījumiem.
Deputātam Dūrītim interešu konflikti nav sveši. KNAB 2020. gada septembrī jau vienreiz sodīja Ilmāru Dūrīti par interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu, savienojot Saeimas deputāta amatu ar LLU Profesoru padomes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
Dūrīti tas nepārmācīja. Tas nemazināja arī viņa alkatību un varaskāri. Tagad viņš kopā ar domu biedru grupu rosinot mainīt likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai ļautu deputātiem un ministriju uzraugošajiem ierēdņiem strādāt augstskolās, kuras tie pārrauga un kurās saņem algu.
Atgriezīsimies pie Valsts pētījumu programmām. Ministru kabinets 2029.gada 19.maijā pieņēma lēmumu par Valsts pētījumu programmām Covid-19 seku mazināšanai. Lēmuma anotācijā bija teikts, ka “programmas ietvaros tiks radītas zinātniskas prognozes Latvijai par tālākās rīcības scenārijiem 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tajā skaitā kā pārvarēt jaunus saslimšanas uzliesmojumus, kā rezultātā tiks radīti labvēlīgi apstākļi Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai”.
Mums jājūtas gandarītiem, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki būs bruģējuši Latvijas ilgtermiņa attīstību un ekonomisko izaugsmi ar kaķu, suņu, govju un cūku Covid testiem un pareizi sagrieztiem biešu un gurķu salātiem. Mājdzīvniekus mēs mīlam, un saknes ir jāēd…
Tikai ar nožēlu jāatzīst, ka tas notiek laikā, kad simtiem cilvēku ar grūtībām saņem vai pat nesaņem dīkstāves pabalstus, simtiem ģimeņu ir zaudējušas darbu un iztikas līdzekļus, simtiem ārstu uz izdegšanas robežas joprojām cīnās par pacientu dzīvībām, saņemot par savu darbu tikai grašus. Tas notiek brīdī, kad skolotāji turpina cīnīties par skolēnu sekmēm, strādājot attālināti un cerot, ka ministrija reiz samaksās par papildu slodzi.
Profesor Dūrīti, vai tā ir Jūsu āža kāja, kas lien laukā no LLU diletantiskajiem pētījumiem? Vai tiešām tā bija Jūs personiskā ieinteresētība cilvēku dzīvību glābšanai plānoto naudu šķērdēt paša pārstāvētajai augstskolai un fakultātei? Vai tiešām Jūs alkstat pašlabumu uz citu cilvēku dzīvību rēķina? Un kāda ir apvienības “Attīstībai/Par” politiskā atbildība par naudas izšķērdēšanu?
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
