Iesaki rakstu: 
Nedaudz par AirBaltic finanšu rezultātu 2024. Tātad - zaudējumi 118 miljoni eiro. Nožāvājos. Tie, kuri man seko, zina, ka līdzīgu aplēsi minēju jau pasen.
Jau gada sākumā bija zināmas trīs lietas. Pirmā - 9 mēnešos kompānijas uzkrātie gada zaudējumi bija 48 miljoni. Otrā - būtisku ietekmi uz AirBaltic finansēm veido dolāra/eiro kurss. Dolārs uz gada beigām bija nostiprinājies pret eiro, papildu zaudējumi 26 miljoni (es lēsu ap 30).
Tātad kopā 74 miljonu zaudējumi bija zināmi. Nu, un vēl zināms bija tas, ka ziemas sezonā kompānija jebkurā gadījumā strādā ar zaudējumiem. Virs 5 miljoniem mēnesī. Trīs mēneši, es lēsu, kādi pārdesmit miljoni klāt, tātad kopā zaudējumi ap 100 miljoniem.
Pāsteigums? Gauss pārspēja manu pozitīvismu. Pakāsa par 20 miljoniem vairāk.
Nu labi, un kā ar kompānijas izdzīvošanas prognozēm? Gauss sāk nepiekrist Ošlejam un nez kāpēc sludina uz manējo pusi. Nē, neesam draugi, maigi sakot, vienkārši viņš nedrīkst melot bezgalīgi.
Gada pārskatā teikts, ka, ja tuvākajos trīs-četros mēnešos netiks realizēta iziešana biržā, tad nauda beigsies. Nevarēs uzturēt kontā minimālo naudas daudzumu, ko prasa obligāciju turētāji, tie nāk un piesaka maksātnespēju. Šāds risks esot būtisks, paši saka. Atkal nožāvājos, es par to stāstu tukšumā jau… neatceros, laikam vismaz gadu.
Ko vēl vajag, lai neiestātos bankrots? Lai Baltijas valstu un citu valstu lidotāju ekonomikas atdzīvotos. Ļoti ticami, ievērojot nepieciešamību tērēt naudu nu jau ne tikai zaļajam kursam, bet arī aizsardzībai. Vēl kompānija cer, ka šogad atjaunos lidojumus Ukrainā.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
