Iesaki rakstu: 
Nedaudz par AirBaltic finanšu rezultātu 2024. Tātad - zaudējumi 118 miljoni eiro. Nožāvājos. Tie, kuri man seko, zina, ka līdzīgu aplēsi minēju jau pasen.
Jau gada sākumā bija zināmas trīs lietas. Pirmā - 9 mēnešos kompānijas uzkrātie gada zaudējumi bija 48 miljoni. Otrā - būtisku ietekmi uz AirBaltic finansēm veido dolāra/eiro kurss. Dolārs uz gada beigām bija nostiprinājies pret eiro, papildu zaudējumi 26 miljoni (es lēsu ap 30).
Tātad kopā 74 miljonu zaudējumi bija zināmi. Nu, un vēl zināms bija tas, ka ziemas sezonā kompānija jebkurā gadījumā strādā ar zaudējumiem. Virs 5 miljoniem mēnesī. Trīs mēneši, es lēsu, kādi pārdesmit miljoni klāt, tātad kopā zaudējumi ap 100 miljoniem.
Pāsteigums? Gauss pārspēja manu pozitīvismu. Pakāsa par 20 miljoniem vairāk.
Nu labi, un kā ar kompānijas izdzīvošanas prognozēm? Gauss sāk nepiekrist Ošlejam un nez kāpēc sludina uz manējo pusi. Nē, neesam draugi, maigi sakot, vienkārši viņš nedrīkst melot bezgalīgi.
Gada pārskatā teikts, ka, ja tuvākajos trīs-četros mēnešos netiks realizēta iziešana biržā, tad nauda beigsies. Nevarēs uzturēt kontā minimālo naudas daudzumu, ko prasa obligāciju turētāji, tie nāk un piesaka maksātnespēju. Šāds risks esot būtisks, paši saka. Atkal nožāvājos, es par to stāstu tukšumā jau… neatceros, laikam vismaz gadu.
Ko vēl vajag, lai neiestātos bankrots? Lai Baltijas valstu un citu valstu lidotāju ekonomikas atdzīvotos. Ļoti ticami, ievērojot nepieciešamību tērēt naudu nu jau ne tikai zaļajam kursam, bet arī aizsardzībai. Vēl kompānija cer, ka šogad atjaunos lidojumus Ukrainā.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
