Kur gaisma tuneļa galā? Kur valsts risku analīze? Un vai visiem pietiks ēdamā nākamziem? Nobeigums
Lolita Bargā11.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Balstoties uz Taro kārtīs gūtu vīziju, nacionālā aviokompānija airBaltic pāris desmitiem tūkstošu ne kritiski orientētiem cilvēciņiem iesmērējusi biļetes ceļojumiem uz Ģintermuižu un Abakanas piepilsētām. Savukārt pareģotāji no Singapūras tehnoloģiju un dizaina universitātes atmetuši domu prognozēt COVID-19 pandēmijas gaitu. Nepateicīga nodarbe.
Nopietnāki vācieši jau sašļukuši: „Pavisam drūmi noskaņots ir Bonnas universitātes Medicīnas fakultātes Virusoloģijas un HIV pētījumu institūta vadītājs, profesors Hendriks Štreks intervijā ZDF: "Jebkurš paredzējums, ka mums būs vakcīna, ir nenopietns, jo mēs vienkārši to nezinām. Ir daudz vīrusu, pret kuriem mēs vakcīnas meklējam gadiem, un to joprojām nav." Piemēri tam ir HIV, C hepatīts, kā arī sifiliss, ko izraisa baktērijas.”"
Secīgi jautājums par to, kas, kad, kur un kā būs vai notiks tālāk pat tuvākajos mēnešos, paliek atklāts. Nenovēršami ir tikai tas, ka mums gribēsies ēst un gūt pajumti virs galvas, kas ir primārie nosacījumi cilvēka eksistencei.
Varbūt esmu ko palaidusi gar ausīm, bet nekur, manuprāt, nevar atrast Latvijas valsts augstāko amatpersonu un profilējošo ministru skaidrojumus mūsu tautai – bāzes pārtikas sadalījums valstī, tik un tik importējam, tik un tik saražojam paši, tik un tik eksportējam, tik un tik gūstam no piemājas dārziņiem, tik un tik ievedam kontrabasā, tik un tik atrodas valsts materiālajās rezervēs.
Pilnīgas pārrobežu loģistikas saišu saraušanas gadījumā esam nodrošināti par tik un tik uz tādu un tādu periodu, sadalījums pēc produktu nomenklatūras. Viss rakursā ar dažādām šā gada vasaras - rudens ražas prognozēm atbilstoši klimatisko apstākļu variācijām: sauss, lietains, auksts, karsts. Iespējas importu aizvietot ar pašu saražoto, tam nepieciešamais laiks un investīcijas.
Zinātniski šādu lietu sauc par risku analīzi, kuru veido gan visai valstij, gan atsevišķiem reģioniem vai pilsētām atbilstoši urbanizācijas līmeņa un infrastuktūras kritērijiem. Jautājums Kariņam, Viņķelei, Pabrikam, Gerhardam - jūs par šādu joku esat kādreiz ko dzirdējuši vai lasījuši?
Tā kā runa par ēšanu, tad apstāsimies atkal pie Zemkopības ministrijas. No ministrijas mājas lapas: „Trešdien, 6. maijā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vadīto attīstības grupu tautsaimniecības stimulēšanai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai iepazīstināja ar Zemkopības ministrijas priekšlikumiem. Zemkopības ministrija izstrādājusi ļoti plašu pasākumu plānu 613 miljonu eiro apjomā, lai palīdzētu atgūties uzņēmējiem lauku apvidos.
Ir svarīgi apzināties, ka lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi un saglabā nodarbinātību tieši lauku teritorijās, tādēļ svarīgi ir atbalstīt lauku saimniecības un pārstrādes uzņēmumus, novirzot finansējumu 20 miljonu eiro mazo saimniecību atbalstam virzībai uz tirgus orientētu produktu ražošanu.”
Faktiski kaut kur un kaut kam gatavojas nobīdīt virs pusmiljarda eiro.
Tradicionāli valsts budžeta un tā dēvēto “Eiropas fondu” atbalsta naudas līdzekļi Zemkopības ministrijā tiek dalīti it kā no pirmā skata savstarpēji nesaistītiem saņēmējiem, aktīvi piedaloties it kā nevalstu organizācijām un nozaru asociācijām, un federācijām.
Kā jau rakstīju savās publikācijās iepriekš portālā pietiek.com, tad realitātē Zemkopības ministrijā tieši nopelniem bagātā ZZS simbola Jāņa Dūklava laikā izveidojās sarežģīta naudas plūsmu struktūra ar vertikālu integrāciju un horizontālu pārklājumu. Atklāti runājot, šādai, kā tā maigāk pateikt, Krievijas stilā raksturīgai “budžeta līdzekļu” apguvei, gala maks bija ne tikai ZZS oficiālā kase ziedojumu formātā, bet atsevišķu partijas politiķu un viņiem pietuvināto personu kabatas.
Ko vien vērta ir Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ar Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmām dažnedažādu krāsu karotīšu formātā, kas faktiski nodrošina valsts un pašvaldību budžeta resursu otrreizēju pārdali caur iepirkumu mehānismu atsevišķu izredzēto starpā. Nacionālā pārtikas kvalitāte bez jebkādas kvalitātes, jo šīs shēmas neatzīst un par pilnu rubli neņem neviens vairumtirgotājs vai lielveikals.
Atsevišķa balāde ir Lauku atbalsta dienests, kas korupcijas indeksa ziņā strauji pietuvojies savulaik Andra Ozola (amatu apvienošanas kārtībā vēl viena bijušā ZZS stūrakmeņa - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vīra) vadītās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rādītājiem.
Nākošais ZZS tiešā ietekmē esošs veidojums ir biedrība Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) – „dažādu valsts mēroga lauksaimniecības ražošanas un produkcijas pārstrādes nevalstisko organizāciju izveidota biedrība, lai veicinātu lauksaimnieku organizāciju diskusijas ar Zemkopības ministriju un citām valsts institūcijām aktuālajos lauksaimniecības jautājumos. 2004.gada 28.decembrī biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome" tika reģistrēta biedrību un nodibinājuma reģistrā.
LOSP savu darbību sāka 2000.gada 17.aprīlī kā konsultatīva padome, savstarpēji vienojoties lauksaimnieku organizācijām un Zemkopības ministrijai, lai izveidotu sarunu platformu lauksaimniecisko jautājumu risināšanai. LOSP statuss kopš 2001.gada 22.februāra ir noteikts Lauksaimniecības likumā, un sākotnēji organizācija darbojās ar Nolikumu, kas tika apstiprināts 2001.gada 23.maijā. Lēmumu izpildei tika izveidots LOSP birojs”.
Šīs faktiski milzīgu summu pārdales mehānismu ietekmējošas struktūras nozīmīgums pat ir iesmērēts Latvijas likumdošanā, un birojs atrodas Zemkopības ministrijas paspārnē. No pašlaik spēkā esoša Lauksaimniecības un lauku atbalsta likuma: „12.pants. Sadarbība ar lauksaimniecības un zivsaimniecības organizācijām
(1) Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, bet attiecībā uz zivsaimniecības attīstības politiku — ar Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.
(2) Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir konsultatīva institūcija. Tā pati apstiprina savu nolikumu, kurā ir noteikti Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes mērķi un galvenie uzdevumi.”
Par LOSP lomu un tās atsevišķu locekļu tikai oficiāli saskatāmo saikni ZZS finanšu līkločos arī jau esmu rakstījusi šeit pat portālā.
Faktiski pārtikas nodrošinājuma nepārtrauktībā Latvijas vēderiem atklāts ir tikai viens jautājums - vai šajā likstu laikā ēdamā pietiks visiem, arī bez iztikas līdzekļiem palikušiem? Ja pietiks, tad cik ilgi un kādā kvalitātē?
Apakšjautājums zemkopības ministram Gerharda kungam - vai vairāk nekā pusmiljards eiro Latvijas lauksaimniecības atbalstam tradicionāli un jau vēsturiski tiks izšiverēts, fonā dziedot ZZS rukšu korim, kuru diriģē, piesitot zaļibordo krāsu karotītes, dažādi pseidozemnieki no lpufiem un lospiem, vai šoreiz būs citādi?
Seko mums 
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
