Iesaki rakstu: 
Pārdomas par to, kāpēc ir aizdomas par COVID19 afēru, kāpēc cilvēki arvien vairāk sāk neuzticēties ne tikai politiķiem, kuri mums melo nemitīgi, bet arī diemžēl Latvijas mediķiem, kuri COVID19 krīzes sākumā tika uzklausīti, domāju, no daudzu puses.
1) Varas pārstāvji nerādīja priekšzīmi, viņi pārkāpa jau “pirmajā” COVID19 vilnī savus izdotos noteikumus. Staigāja bez maskām, izdomāja diplomātisko pasu “priekšrocības” u.c. Tas lika jautāt, kāpēc viņi nebaidās no COVID19, varbūt zina, ka tā ir afēra?
2) Tie paši kliķes darboņi, kas pavasarī brēca, ka maskas NEpalīdz, tagad auro gluži pretējo, kas liek secināt – vienā no diviem gadījumiem viņi meloja, turklāt ar meliem, visticamāk, apdraudēja Latvijas sabiedrību.
3) Tas pats attiecas uz mediķiem un citiem atbildīgajiem saistībā ar COVID19, kuri dzied līdzi tikai to meldiņu, kuru pūš kliķes pārstāvji. Līdz ar ko, viņi nonākot pretrunās tāpat kā kliķes darboņi, strauji zaudē tautas uzticību.
4) Nav grēks nezināt, ir grēks neuzdot jautājumus. Bet visus tos, kuri šaubās, uzdod jautājumus, vēlas zināt precīzus datus, izsaka savus novērojumus, pauž atšķirīgus viedokļus, kas gūti, pamatojoties uz ārzemju speciālistu sniegto informāciju, nevis uzklausa un skaidro, pierāda, kāpēc, iespējams, viņi maldās, bet vienkārši pasludina par covididiotiem.
5) Var pieņemt, ka nezinātāji ir daži, bet ne jau daudzi! Vēl jo vairāk nezinātāji diez vai ir cilvēki, kurus kopš Atmodas laikiem pazīstam kā godīgus, godprātīgus, izglītotus un zinošus cilvēkus, kuri spēj lietu kārtību izprast krietni labāk par vidusmēra Latvijas iedzīvotāju, kuram pat gribot nereti nav tik daudz laika, lai raktos un meklētu informāciju, kuru tāda Re:Baltica cenzē.
6) Šeit nonākam pie nākamā punkta, kas liekas ļoti aizdomīgs. Jo kāpēc kādam cenzēt viedokli, tāpat vien paziņojot, ka tas cita viedoklis vienkārši ir nepareizs, ja ar neapbruņotu aci redzams, ka pat Latvijas infektologi, tie paši politiķi, arī mediķi un zinātnieki par COVID19 zina ļoti maz? Tātad lietas būtība nebūt nav pilnībā skaidra. Kur nu vēl tiesības kādam liegt domāt!
7) Var atrast neskaitāmus iemeslus, lai kāds gribētu cenzēt tos, kas, piemēram, runā par vakcinēšanas aktīvistu un vakcīnas izgatavotāju, ļoti iespējams, ne tiem labākajiem plāniem, lai neteiktu skarbāk, bet ir grūti sameklēt to cilvēku motivāciju, kuri runā par to, ka aiz COVID19 un vakcinēšanas slēpjas ļoti netīri plāni.
8) Jau tas vien, ka COVID19, masku un vakcinēšanās fani vīzdegunīgi noraida jebkādas diskusijas ar pretējās nometnes cilvēkiem, rada jautājumus, kāpēc viņi tā dara, jo nav noslēpums, ka Latvijas sabiedrība patiešām vēlas zināt daudz vairāk, saprast, kas ir kas, jo šaubas nevis mazinās, bet aug augumā. Šaubas, it īpaši par saviem bērniem, kurus nu grib gan vakcinēt, gan iekalt uzpurņos, piedodiet, likt tiem valkāt maskas.
9) Tā vietā, lai notiktu diskusijas, TV un Radio tiek raidīta vienveidīga propaganda, kas pauž tikai varas viedokli, turklāt TV raidījumos tiek ļauts zākāties tādam Streipam, bet konservatīvu uzskatu paudēji, īpaši ar latvisku viedumu apveltīti, pie vārda sabiedriskos medijos un arī RīgaTV24 faktiski netiek. Un dzirdamas balsis, kas saka, ka propaganda (tieši tā arī saka) ir jāpalielina.
10) Haosu un neuzticēšanos varas lēmumiem pastiprina vēl arī tas, ka paši varas pārstāvji raustās kā puņķi uz drāts (atvainojiet par salīdzinājumu), ka tie kā ļengans galerts ļurkājas šurpu turpu, nespējot noformulēt ne savu domu, ne noteikumus, tā radot totālu haosu ne tikai valdībā un Saeimā, bet likumsakarīgi arī Latvijas iedzīvotāju prātos.
11) Un cilvēki taču nav muļķi, viņi redzēja, ka pavasarī, kad COVID19 krīze Latviju pasargāja, kad mums bija maz saslimušo, visus laurus sev piesavinājās kliķe, bet tagad, kad COVID19 rādītāji it kā ir dramatiski, kas prasās pēc valdības atkāpšanās, kliķe vaino nevis sevi, bet Latvijas cilvēkus. Kas ir ne tikai netaisni, bet arī zemiski.
12) Un uz šī visa fona, kad ir gan šaubas par PCR testu korektumu, gan par to, vai Latvijas valdība ir kompetenta risināt krīzi, jo šie taču gan 2020. gada sākumā deklarēja, ka ir gatavi COVID19, gan pēc tam visu vasaru vienkārši bumbulēja, kliķes darboņi un tiem pietuvinātās personas tā vietā, lai atzītu savu nemākulību un atkāptos, sāk biedēt tautu ar represijām, kriminālsodiem un piespiedu vakcinēšanu! Kur Latvija dodas, vai atpakaļ uz PSRS?
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
