Kur Mārtiņš Kvēps, tur shēmas un korupcijas smaka

Nostāsimies uz mūsu grēcīgās zemītes un paskatīsimies, kas notiek Dzintarjūras krastā. Pirms kāda laika vienai ES valsts NVO tēžu veidā sniedzu savu redzējumu par to, kā tiek izzagts Latvijas valsts budžets, sintezējoties organizētai noziedzībai ar valsts varas un pārvaldes mehānismu. Vienā no kādām divdesmit tēzēm, rušinot internetu, uzdūros pietiek.com publikācijai (https://pietiek.com/raksti/korupcijas_karuselis__i_dala/), kuru papildināju ar datiem un faktiem, kas ir manā rīcībā.

Vēlos uzsvērt un norādīt, ka viss tālāk aprakstītais ir tikai mana vīzija pieļāvuma formā un sapnis, kuram nav pievienoti kriminālprocesu sējumu materiāli. Aptuveni 90% šāda satura informācijas ir pieejami publiski, bet atlikušie 10% jāizloba sarunās ar bijušajiem iestāžu darbiniekiem, uz kuru kabinetu durvīm nav plāksnīšu ar uzvārdiem un amatiem. Varat man ticēt, ka Rīgā šādas iestādes darbojas.

Tātad ir kāds mega PVN karuseļshēmu tehnologs Sergejs Vojevoda, kuru piesedza vienīgais VID ģenerālis Latvijā Kaspars Podiņš, kurš nu jau aizsūtīts treknā izdienas pensijā, kā arī gangstertipāži ar iesaukām "Rak'' un ''Medvedj'', attiecīgi - Vēzis un Lācis. Šķitinām kamolīti tālāk.

Iespējams, ka Vēzis ir Aleksandrs Rakovskis, bet Lācis - Sergejs Medvedevs. Var pieļaut, ka Aleksandrs Rakovskis savos maršrutos, piemēram, no restorāna ''Portofino'' pārvietojas ar tumši zaļu auto ''Range Rover'', kurai Krievijas Federācijas numurzīme. Iepriekš tieši pie šī pašas auto stūres ir manīts Mārtiņš Tenbergs. Kā parādās šis uzvārds, uzreiz izkrīt cits līmenis. Atliek paguglēt internetu.

''No Igaunijā pērn bankrotējušās pūļa finansēšanas platformas "Envestio" aptuveni 14 miljoni eiro nonākuši līdz Latvijas uzņēmumiem. No tiem tagad tos mēģina atgūt naudu zaudējušie investori. Lai arī lielākā daļa kredītu saņēmēju ir maz zināmi, to vidū ir arī tādas pazīstamas personas, kas saistītas ar apsardzes biznesā reiz ietekmīgo uzņēmēju Mārtiņu Tenbergu,” vēstīja LTV raidījums "De Facto".

Jau vairākas pūļa finansēšanas platformas, kuras veidojuši Latvijas iedzīvotāji, bet reģistrējuši Igaunijā, pazudušas, atstājot investorus neziņā par iespējām kādreiz atgūt ieguldīto naudu. Vienai no tām - "Envestio" lielākā daļa piesaistīto ieguldījumu nonāca Latvijas uzņēmumos, bet atpakaļ tie nav atdoti.

Aptuveni divus miljonus eiro no "Envestio" saņēma "MP Finance", kas ir reģistrēta Bolderājas tirgū un vāca naudu dzīvojamās ēkas renovācijai Aristīda Briāna ielā. Uzņēmums ēku atjaunoja, gandrīz visus dzīvokļus pārdeva un tagad tiek likvidēts.

Tostarp "Envestio" portfelī bija arī vairāki citi nekustamo īpašumu projekti, kuri joprojām nav pabeigti un arī kredīti nav atdoti, tai skaitā projekti, kurus grasījās īstenot "Baltic Real Estate Holding", "LVR", "SPADE" un "Tukuma māja".

"Tukuma māja" vēlējās īstenot uzreiz divus projektus. Raidījums vēsta, ka uz zemes gabala, kas iepriekš piederēja bijušajam Valsts prezidenta apsardzes dienesta darbiniekam, uzņēmējam Mārtiņam Tenbergam, "Tukuma māja" iecerējusi uzcelt ekskluzīvu savrupnamu. Vēlāk par zemes īpašnieci kļuva Tenberga sieva Diāna Kubasova - Tenberga. No viņas arī uzņēmums "Tukuma māja" par pusmiljonu eiro zemes gabalu nopirka. "Tukuma māja" 2019. gada nogalē nopirka vēl vienu zemes gabalu blakus. Bet ne vienā, ne otrā nekādu kustību pašlaik nemana.

Kā raidījumam skaidroja "Tukuma mājas" valdes loceklis, M. Tenberga brālis Jānis Tenbergs, projekts tikšot turpināts, tiklīdz no uzņēmuma būs noņemta aizdomu ēnu: "Ievērojot publisko skandālu, kā arī vairākās valstīs sāktās kriminālizmeklēšanas par aizdevēja darbību, projekta tālāka īstenošana ir tieši saistīta ar izmeklēšanas rezultātiem. Konkrēti attiecībā uz "Tukuma māja" šobrīd tiek pārbaudīts, vai projekts patiešām ir reāls un īstenojams. Tāpēc mūsu darbs šobrīd ir vērsts tieši uz šo apstākļu pierādīšanu.”

Izmeklēšana par „Envestio” bankrotu ir ierosināta arī Latvijā, un pagājušā gada pirmajās dienās Valsts policija abiem īpašumiem Vikingu ielā uzlika arestu.

Jāatzīmē, ka citā lietā Jānim Tenbergam tiesa piespriedusi cietumsodu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu no valsts 2,5 miljonu eiro apmērā, vadot koģenerācijas staciju "Tukums DH". Arī J. Tenberga vadītā "Tukums DH" saņēmusi naudu no "Envestio", un tās īpašnieku kapitāldaļas tagad ieķīlātas par labu "Envestio".

Lai gan J. Tenbergs apgalvoja, ka viņa vadītajiem uzņēmumiem vēl nav pienācis naudas atmaksas termiņš, "Envestio" maksātnespējas administratora pārstāvis pauda pretējo. Kopumā "Envestio" platformai Latvijā ir 24 parādnieki, no kuriem administrators mēģina naudu piedzīt.

Raidījums vēstīja, ka no "Envestio" naudu saņēmuši arī tādi uzņēmumi kā "K10" un "Ausekļa 9", kas pārvalda daudzdzīvokļu māju Rīgā. Tajās caur citu kompāniju patiesais labuma guvējs ir bēdīgi slavenais advokāts Mārtiņš Kvēps. Viņš ir gan Jāņa Tenberga aizstāvis OIK krimināllietā, gan agrāk sadarbojies ar Mārtiņa Tenberga apsardzes firmu "TM security".

Arī M. Kvēps "De facto" sākotnēji noliedza jebkādu abu uzņēmumu saistību ar Tenbergiem, vēlāk norādot, ka aizņēmumu mantojis no iepriekšējiem īpašniekiem, un solīja naudu "Envestio" atdot. Taču solīts, kā zināms, ne vienmēr krīt makā – it īpaši, ja ir runa par advokātu, kurš slavens ar kriminālprocesiem un shēmām.

Caur "Envestio" līdzekļus vāca ne tikai nekustamajiem īpašumiem. 3,5 miljonus eiro saņēma loģistikas nozares uzņēmējam Eduardam Slobinam piederošas kompānijas - "SRR", "WTS", "Zelta jumts", "Transports nomai". Savukārt kāda cita firma ar nosaukumu "Dreimanis" gribēja sākt grants un dolomīta karjeru izstrādi. Naudu izlietoja tehnikai, kuru neviens nav redzējis.

Policija nekādus komentārus par izmeklēšanu "Envestio" sakarā LTV raidījumam nesniedza. Zināms, ka kopējās Latvijas uzņēmumu saistības pret "Envestio" ir teju 14 miljoni eiro.

Saprotams, ka šie darījumi liek uzdot jautājumus par to, vai tas viss iepriekš nav ticis organizēts, īpaši vienojoties, un vai bankrotējušās investīciju platformas "Envestio" līdzekļi jau iepriekš nebija paredzēti M. Tenberga un kompanjonu uzņēmumiem. Tāpēc nebūtu pārsteigums, ja prokuratūra izvēlētos šīs sakritības pārbaudīt.

Kā zināms, Krimināllikuma 177. panta 3. daļa par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, paredz brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās konfiskācijas.

Nākošais personāžs, ar kuru Aleksandram Rakovskim ir ciešas saites, ir atkal šaurās aprindās plaši pazīstamais Romāns Osipjans - Roman Ossipian (ex - Osipyan). Te kļūst pavisam karsts, jo beigu beigās mēs nonāksim līdz Ministru kabinetam. Garantēti nonāksim.

Jebkāda lielformāta zagšanām un valsts - pašvaldību budžetu izlaupīšanām Latvijā ir sava specifika, kas mūsu bāleliņus izdala ne tikai uz Igaunijas fona (kas principā pašsaprotami), bet pat uz Lietuvas lauku ainavas. Visur, kur runa ir par sešciparu skaitļiem, minimums 3. – 4. ķēdes posmā parādās ne tikai ar politiku cieši saistītas sejas, bet politiski nozīmīgas personas. Pie kam - šīs politiski nozīmīgās personas piesedz valsts amatpersonas, kuru tiešie pienākumi ir saistīti ar noziedzības novēršanu. Teorētiski - absurds, praktiski - skaudra dzīves realitāte.

Turpinām skatīt uzsākto ķēdīti. Tātad ir kaut kāds PVN karuseļshēmu meistars Sergejs Vojevoda, kura vārds un uzvārds vispār neko neizsaka un faktiski nav zināms. Izņemot to, ka šim cilvēkam ir ''gali'' minimums pie nu jau atvaļinātā VID ģenerāļa Kaspara Podiņa. No otras puses, nu mazums, kam ir ''gali'' pie Podiņa kunga. Līmenī augstāk par Sergeju Vojevodu uzpeld Aleksandrs Rakovskis (Vēzis) un Sergejs Medvedevs (Lācis), principā ārpus kriminālās pasaules atkal nevienam nezināmi personāži.

Kā datorspēlē pārejam uz nākamo līmeni. Absolūti viennozīmīgi Aleksandrs Rakovskis ir cieši saistīts ar Mārtiņa Kvēpa „aizbilstamo” Mārtiņu Tenbergu, kura veiksmes zvaigzne uzmirdzēja laikā, kad viņš bija ne daudz vai maz, bet Latvijas bijušās prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas miesassargs. Valsts pirmās personas apsardzes darbiniekus nenoliedzami izķidā Latvijas specdienesti, pie kam - vairākas struktūras to dara paralēli un savstarpēji nesaistīti. Skatot dziļāk Mārtiņu Tenbergu, nonākam pie Jāņa Tenberga un SIA''Tukums DH'', kura ēnā vīd Artis Kampars. Personas, kuru uzvārdi jau izsaka ļoti daudz jebkuram, pat attālināti vērojošam politiskos procesus Latvijā.

Diemžēl arī tas vēl nav viss. Latvijas specdienestu operatīvo lietu arhīvos ir veseli fotoalbumi, kuros fiksētas tikšanās starp Mārtiņu Tenbergu un Romānu Osipjanu. Iespējams, armēniskas izcelsmes uzņēmējs ar savu vārdu un uzvārdu maz ko izsaka ierindas Latvijas pilsonim. Toties šis personāžs ne tikai daudzkārtīgi figurē Latvijas teritorijā veiktās operatīvās izstrādes lietās, bet nav svešs Vācijas, Lietuvas un citu valstu drošības struktūrām. Ar ko tāds gods? Aritmētika vienkārša, vairāku valstu specdienesti uzskata, ka Romāns Osipjans pārstāv Krievijas ''likumīgā zagļa” Plūmes (Sļiva) intereses Latvijas Republikā. Apmēram tāpat, kā valsti pārstāv vēstnieks.

Pārejam uz nākamo līmeni. Un te, kā teikt - smiet vai raudāt? Romānam Osipjanam pieder kapitāla daļas firmā "Grand Force Security", kuras iegādātas no… Jura Juraša kunga. Tā paša Juraša, kurš bijis 13. Saeimas deputāts un Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. Kādu brīdi Juris Jurašs bija LR Tieslietu (!!!) ministrijas parlamentārais sekretārs.

Personīgi man mutiski vairākas personas ar ne zemāko pielaižu kategorijām ir apliecinājušas, ka Lietuvas specdienesti ir nofilmējuši toreizējā LR Saeimas deputāta Jura Juraša un Krievijas ''likumīgā zagļa'' Plūmes tikšanos Lietuvas teritorijā. Apliecinājuši, ka šī ieraksta kopija atrodas Latvijā. Apliecinājuši, ka ieraksta kopijai ir skaņas celiņš, kas faktiski tīrs no fona trokšņiem. Apliecinājuši, ka saruna raiti rit mūsu kaimiņzemes valodā, daudzkārtīgi pieminot dzimumattiecības ar kaut kādu tur māti un zema sociāla atbildības sliekšņa sievietēm.

Sākot no nevienam nezināma PVN atmazgātāja, diezgan raiti, kā datorspēlē nonākam līdz valsts tieslietu ministram, pa vidu paspiežot roku VID ģenerāļiem, bijušajiem valsts prezidenta miesassargiem, vadošo koalīcijas partiju ģenerālsekretāriem, Krievijas ''likumīgajiem zagļiem '' un nebeidzamai virknei dažādu ''lieluzņēmēju'', saistītiem ar OIK un pazudušām crowd fundinga daudzmiljonu platformām. Skumīgi tikai, ka normālā valstī šādas publikas ceļi nekad nekrustotos. Normālā, bet ne Latvijā, kurai savs veiksmes stāsts.

Novērtē šo rakstu: