Kur no Bunkus prāvas pazudis drosmīgais un apņēmīgais virsprokurors Meisters?
Pietiek lasītājs30.10.2023.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Diezgan rūpīgi sekojot ziņām no „gadsimta slepkavības” prāvas – maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības kriminālprocesa tiesas sēdēm, pamanīju kādu interesantu niansi, kuru, ļoti iespējams, nav ievērojusi par LR Prokuratūras vadība: nez kāpēc jau vismaz pāris mēnešus tiesas sēdēs nav rādījies virsprokurors Armīns Meisters.
It kā tas nebūtu nekas īpašs, - galu galā oficiālais valsts apsūdzības uzturētājs ir gados jaunais prokurors Aldis Lasmanis. Taču ir viens būtisks apstāklis – pirms tiesas virsprokurors A. Meisters publiski skaļi apgalvoja, ka A. Bunkus slepkavības lieta viņam esot īpaši svarīga un viņš pilnīgi noteikti piedalīšoties prāvā.
Pameklēju un atradu šā gada vasarā žunālā „Klubs” publicēto A. Meistera interviju, kurā šādi drosmīgi un apņēmīgi apgalvojum ir pat vairāki – cits par citu krāšņāki. Tā, piemēram, uz jautājumu „būsiet vienīgais prokurors?” virsprokurors A. Meisters atbild:
„Iesim divatā kopā ar Aldi Lasmani - šīs lietas uzraugošo prokuroru un procesa virzītāju. Varēju neiet uz tiesu, bet tā ir mana iniciatīva un profesionālā atbildība. Šī ir viena no pēdējo gadu nozīmīgākajām lietām gan izmeklēšanai, gan sabiedrībai, gan prokuratūrai un tiesai. Tās sekmīga norise ir izmeklēšanas un profesijas goda jautājums. Process būs diezgan sarežģīts, tāpēc pieslēdzos, lai apsūdzētās personas tiek atzītas par vainīgām un saņem pelnīto sodu.”
Un tas nav viss – uz jautājumu „kāda bija jūsu paša sākotnējā versija par to, kas ir Mārtiņa Bunkus slepkavības pasūtītājs, organizators un izpildītājs?” virsprokurors A. Meisters sniedz tikpat pārliecinošu un apņēmīgu atbildi:
„Reālākais, loģiskākais un izskaidrojamākais virziens bija tieši šis, kas tagad rezultējies ar apsūdzībām. Visas pārējās versijas bija tendenciozas un vairāk abstraktas. Protams, iztiesāšanas procesā viss zināmā mērā sākas no nulles. Rūpīgi gatavojamies, un tas būs izaicinājums - tiesas zālē būs nopietni cīniņi ar advokātiem un apsūdzētajiem. Arī pats esmu uzņēmies tiesā uzturēt apsūdzību.”
Taču skaļi paziņojumi ir viena lieta, bet realitāte – pavisam cita: jau vairākas tiesas sēdes virsprokurors Armīns Meisters tiesas sēdēs nav manīts, liekot uzdot jautājumu – kas tad noticis ar viņa attieksmi pret savu „goda lietu”, kā tika apgalvots labticīgajam žurnāla „Klubs” redaktoram Aivaram Pastalniekam?
Tajā pašā intervijā gan A. Meisters sūdzējās par „spiedienu”, kas pret viņu tiekot izdarīts dažādos rafinētos veidos: „Tas tiek izdarīts joprojām, Kaut vai, piemēram, ar it kā likumīgu, cēlu mērķi apstrīdēt jebkādu manu rīcību, iesniedzot sūdzības augstākām amatpersonām, organizējot pasūtījuma rakstus, publikācijas, vācot informāciju par manu vēsturi un tamlīdzīgi. Fonā tas viss notiek.”
„Kur šis publikācijas parādās?” virsprokuroram jautā A. Pastalnieks un saņem atbildi: „Piemēram, pietiek.com un tā tālāk.” Domāju, daudziem lasītājiem būtu interesanti – vai tiešām pietiek ar dažām publikācijām Pietiek, lai drosmīgs un apņēmīgais un drosmīgais virsprokurors Armīns Meisters iespiestu asti kājstarpē un vairs nerādītos tiesas zālē? Vai arī iemesls ir pilnīgi cits? Bet tad kāds?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
