Kur no KNAB operatīvās lietas pazuda atskaites par iekļūšanu „Latvijas dzelzceļa” Magoņa mājā – un vai tiešām prokuratūra piesedz šo dokumentu izzagšanu?

Stāsta būtība ir vienkārša. Pirms desmit gadiem, 2015. gadā U. Magoņa mājās Amatciemā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki bija slepus iekļuvuši, lai tur uzstādītu noklausīšanās ierīces un veiktu sarunu noklausīšanos.

KNAB oficiālais skaidrojums ir – viņiem bijusi tāda brīnumaina tehniska ierīce, kuru esot pieticis vienreiz uzstādīt un atstāt, lai tā sarunas klausās, ieraksta un pārraida tālāk ilgāk nekā astoņus mēnešus bez barošanas elementa nomaiņas vai pieslēgšanas elektrības tīklam.

Tas nav nekāds sīkums – KNAB ir bijusi atļauja objektā iekļūt un ierīci uzstādīt vienreiz, bet ne regulāri tur slepus ierasties, lai nomainītu baterijas un, iespējams, veiktu vēl citas darbības. Ja šāda brīnumierīce tiešām ir pastāvējusi – viss kārtībā, viss likumīgi. Ja nav pastāvējusi – ierakstītās sarunas nav izmantotas, un atklāts ir jautājums, vai par nelikumīgām darbībām uz apsūdzēto sola nav jāsēžas KNAB darbiniekiem.

Operatīvās lietas Latvijas Republikā skaitās valsts noslēpums. Pat tad, kad lieta nonāk tiesā, apsūdzētajiem un viņu advokātiem nav tiesību uzzināt, kas šajās lietās īsti ir, - toties prokuroriem gan ir. Tad nu, ja ir šaubas par KNAB operatīvo darbinieku rīcības tiesiskumu, atliktu paļauties uz prokuroru godprātību – un uz to, ka, piemēram, KNAB darbinieki, sapratuši, ka var nākties pārkvalificēties par apsūdzētajiem, neķeras pie jau atklāti noziedzīgām darbībām un KNAB glabājošos operatīvās uzskaites lietu vienkārši „nepatīra”, respektīvi – neizņem no tās atskaites, kas liecina par nelikumīgi veiktām darbībām.

U. Magoņa krimināllietas izskatīšanā bijušais KNAB operatīvais darbinieks Andrejs Vasiļevičs ir liecinājis – citēsim precīzi viņa atklātā tiesas sēdē sniegtās liecības:

„Es noteikti nevarēšu, ņemot vērā, ka tas ir valsts noslēpums, pateikt kādas darbības un kā tieši bija jāveic, lai ierīce pildītu savu funkciju. Vienīgi varu pateikt to, ka pastāvīgi iekārta funkcionēt nevarēja pastāvīgi.

Kā jau iepriekš minēju, piekļūt ierīcei vajadzēja. Darbības tika dokumentētas un arī informācija, pieļauju, ka visām darbībām, vai viņas ir vai nav sankcionētas, ir pieejama no Augstākās tiesas uzziņa, manuprāt. Jo šādas darbības veikšanai tādas atļaujas bija nepieciešamas.

Kā es minēju iepriekš, lai ierīce funkcionētu, viņai bija vajadzīgi piekļūt. Vairāk es neko nevaru pateikt.”

Tātad – kamēr KNAB vadība aizbildinās ar valsts noslēpumu un neatklāj pat „brīnumierīces” marku un modeli, bijušais KNAB operatīvais darbinieks ir oficiāli liecinājis par to, ka nekādas „brīnumierīces” nav bijis: lai noklausīšanās varētu notikt, ierīcei vajadzēja piekļūt, nevis tikai no novietot – un viss. Turklāt visām šīm piekļūšanām vajadzēja būt fiksētām operatīvās uzskaites lietā – tajā pašā, ar ko iepazīties drīkst prokurors un tiesnesis, bet apsūdzētie un viņu advokāti nedrīkst.

Un tagad sākas īsti interesantais. Bijušais KNAB darbinieks, kurš ir brīdināts par nepatiesu liecību sniegšanas nepieļaujamību, tiesas sēdē liecina, ka iekļūšana U. Magoņa mājā notikusi vairākkārt, kas arī esot fiksēts operatīvās uzskaites lietā. Savukārt visprokurors Māris Leja tiesas sēdē apliecina – šī liecība esot nepatiesa, jo viņš esot iepazinies ar operatīvās uzskaites lietu un tur nekā tāda neesot. Tad nu atklāts ir jautājums – KNAB darbinieks tiešām melo? Vai varbūt tomēr attiecīgās atskaites no operatīvās lietas ir vienkārši „izņemtas”?  (Kā zināms, KNAB ir bijuši gadījumi, kad pazūd pat veseli operatīvo lietu sējumi). Bet varbūt – ir vēl sliktāk un virsprokurors „piesedz” operatīvās lietas atskaišu izzagšanu?

Par to, ka pēdējais jautājums nav nepamatots, liecina fakts, ka virsprokurors M. Leja ar konkrēto operatīvo lietu ir iepazinies pat veselas divas reizes. Tagad, faktiski apsūdzot KNAB darbinieku nepatiesu liecību sniegšanā, viņš atsaucas uz to, ka ar operatīvo lietu viņš iepazinies 2024. gada augustā. Taču tiesas prāvas laikā atklājās, ka prokurors operatīvo lietu lasījis jau iepriekš, 2021. gadā. Tad nu jājautā – kāpēc šāda „dubulta interese”? Un kāpēc tagadējais virsprokurors tagad tiesā šo pirmreizējo iepazīšanos pat nepiemin?

Ja mēs dzīvotu tiesiskā valstī, kur prokuratūra stāv likuma un tiesiskuma sardzē, tā jau sen būtu veikusi nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu – kādas prettiesiskas darbības ar operatīvo lietu materiāliem jau kārtējo reizi ir veikuši KNAB darbinieki. Bet, tā kā prokuratūru vada noziegumu piesedzējs un pasūtījumu pildītājs Juris Stukāns, tad šajā gadījumā laikam vienīgā cerība uz tiesu...

Novērtē šo rakstu: