Kur palika lieta par "bērnu porno" policijas amatpersonas darba datorā: iesniegums Iekšējās drošības birojam
PIETIEK05.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur palika lieta par bērnu pornogrāfiju augstas Valsts policijas amatpersonas darba datorā, kura nāca gaismā 2013. gadā, un kāds sakars ar šīs lietas "piesegšanu" un izbeigšanu varētu būt šīs amatpersonas, domājams, dzīvesbiedrei Inai Frīdei, kura joprojām ieņem augstu amatu Valsts policijā? Pietiek šodien publicē iesniegumu par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, kas nosūtīts Iekšējās drošības birojam.
2013. gadā masu saziņas līdzekļi publicēja informāciju par to, ka augsta Valsts policijas amatpersona - kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, kas apzīmēts ar iniciāļiem I.F., taču publiskos avotos internetā pieminēts kā Imants Frīde, tiekot turēts aizdomās par bērnu pornogrāfijas uzglabāšanu.
I. F. darba gaitu apraksts atbilst interneta avotos publiski pieejamajam Imanta Frīdes darba gaitu aprakstam: darbu uzsācis 2003. gadā kā speciālists Rīgas reģiona policijas pārvaldē, no 2009. līdz 2011. gadam ieņēmis Rīgas Centra rajona Kriminālpolicijas galvenā inspektora amatu.
Masu saziņas līdzekļi 2013. gadā informēja, ka augstā policijas amatpersona vairāk nekā nedēļu neesot ieradusies darbā, tās telefons bijis ārpus uztveršanas zonas, un par pazušanu uztraukušies gan kolēģi, gan radinieki, tostarp, domājams, arī viņa toreizējā dzīvesbiedre, augsta Valsts policijas amatpersona Ina Frīde.
Kad sākušies pazudušā policijas darbinieka meklējumi, pārbaudīts arī viņa darba datora saturs, un tajā atrasti „desmitiem pornogrāfisku materiālu ar bērnu piedalīšanos”. Šie materiāli nodoti tiesu ekspertīzei, bet lietas pārbaudi uzņēmies Iekšējās drošības birojs.
„I.F. arī iepriekš negaidīti bija pazudis no darba, taču viņu no augšas piesedza. Kur viņš bija devies? Par to var tikai minēt. Ir informācija, ka viņa seifā tika atrastas krimināllietas, kuras tiek uzskatītas par pazudušām. Iekšējās drošības birojs tagad mēģina izbeigt lietu, lai gan pastāv aizdomas, ka viņš ne tikai skatījās pornogrāfiju ar bērniem,” informēja masu saziņas līdzekļi.
Tāpat masu saziņas līdzekļos izskanējuši viedokļi, kas iespējamā Imanta Frīdes darbību un varbūt pat „piesegšanu” saista ar viņa, domājams, bijušo sievu Inu Frīdi, kas tagad ieņem augstu amatu Valsts policijā – saskaņā ar publisku informāciju viņa ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļas priekšniece.
Par to netieši liecina arī tas, ka neesmu fiksējis, ka pēc šiem notikumiem Valsts policija un Iekšējās drošības birojs būtu informējuši sabiedrību par to, kāds ir bijis šīs bērnu pornogrāfijas lietas iznākums.
Normatīvie akti dod man kā žurnālistam, Latvijas Žurnālistu savienības biedram tiesības iepazīties ar izbeigtu kriminālprocesu materiāliem sabiedrības informēšanas interesēs.
2013. gadā publiskotā informācija norāda ne tikai uz iespējamu ļoti smagu noziedzīgu nodarījumu, kurā tieši vai netieši varētu būt bijusi iesaistīta augsta Valsts policijas amatpersona, kas tagad darbu Valsts policijā jau pametusi, bet arī met ēnu uz iespējamu Iekšējās drošības biroja rīcību, nepietiekami ieinteresēti izmeklējot šos faktus, iespējams, arī tagad darbu Valsts policijā turpinošas personas vai personu ietekmē.
Lai pārliecinātos par to, kā tieši notikusi šo faktu izmeklēšana un vai to nav tieši vai netieši ietekmējušas trešās personas, tostarp tagadējā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļas priekšniece Ina Frīde, daru Jums zināmu, ka vēlos iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem, lai par to informētu sabiedrību mediju publikācijās. Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības apsvērumus, dodu priekšroku attālinātai iepazīšanās formai ar šiem dokumentiem, tāpēc nosūtiet man tos anonimizētā formā.
Lato Lapsa
Rīgā 2021. gada 5. martā
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
