Kur palika lieta par "bērnu porno" policijas amatpersonas darba datorā: iesniegums Iekšējās drošības birojam
PIETIEK05.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur palika lieta par bērnu pornogrāfiju augstas Valsts policijas amatpersonas darba datorā, kura nāca gaismā 2013. gadā, un kāds sakars ar šīs lietas "piesegšanu" un izbeigšanu varētu būt šīs amatpersonas, domājams, dzīvesbiedrei Inai Frīdei, kura joprojām ieņem augstu amatu Valsts policijā? Pietiek šodien publicē iesniegumu par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, kas nosūtīts Iekšējās drošības birojam.
2013. gadā masu saziņas līdzekļi publicēja informāciju par to, ka augsta Valsts policijas amatpersona - kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, kas apzīmēts ar iniciāļiem I.F., taču publiskos avotos internetā pieminēts kā Imants Frīde, tiekot turēts aizdomās par bērnu pornogrāfijas uzglabāšanu.
I. F. darba gaitu apraksts atbilst interneta avotos publiski pieejamajam Imanta Frīdes darba gaitu aprakstam: darbu uzsācis 2003. gadā kā speciālists Rīgas reģiona policijas pārvaldē, no 2009. līdz 2011. gadam ieņēmis Rīgas Centra rajona Kriminālpolicijas galvenā inspektora amatu.
Masu saziņas līdzekļi 2013. gadā informēja, ka augstā policijas amatpersona vairāk nekā nedēļu neesot ieradusies darbā, tās telefons bijis ārpus uztveršanas zonas, un par pazušanu uztraukušies gan kolēģi, gan radinieki, tostarp, domājams, arī viņa toreizējā dzīvesbiedre, augsta Valsts policijas amatpersona Ina Frīde.
Kad sākušies pazudušā policijas darbinieka meklējumi, pārbaudīts arī viņa darba datora saturs, un tajā atrasti „desmitiem pornogrāfisku materiālu ar bērnu piedalīšanos”. Šie materiāli nodoti tiesu ekspertīzei, bet lietas pārbaudi uzņēmies Iekšējās drošības birojs.
„I.F. arī iepriekš negaidīti bija pazudis no darba, taču viņu no augšas piesedza. Kur viņš bija devies? Par to var tikai minēt. Ir informācija, ka viņa seifā tika atrastas krimināllietas, kuras tiek uzskatītas par pazudušām. Iekšējās drošības birojs tagad mēģina izbeigt lietu, lai gan pastāv aizdomas, ka viņš ne tikai skatījās pornogrāfiju ar bērniem,” informēja masu saziņas līdzekļi.
Tāpat masu saziņas līdzekļos izskanējuši viedokļi, kas iespējamā Imanta Frīdes darbību un varbūt pat „piesegšanu” saista ar viņa, domājams, bijušo sievu Inu Frīdi, kas tagad ieņem augstu amatu Valsts policijā – saskaņā ar publisku informāciju viņa ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļas priekšniece.
Par to netieši liecina arī tas, ka neesmu fiksējis, ka pēc šiem notikumiem Valsts policija un Iekšējās drošības birojs būtu informējuši sabiedrību par to, kāds ir bijis šīs bērnu pornogrāfijas lietas iznākums.
Normatīvie akti dod man kā žurnālistam, Latvijas Žurnālistu savienības biedram tiesības iepazīties ar izbeigtu kriminālprocesu materiāliem sabiedrības informēšanas interesēs.
2013. gadā publiskotā informācija norāda ne tikai uz iespējamu ļoti smagu noziedzīgu nodarījumu, kurā tieši vai netieši varētu būt bijusi iesaistīta augsta Valsts policijas amatpersona, kas tagad darbu Valsts policijā jau pametusi, bet arī met ēnu uz iespējamu Iekšējās drošības biroja rīcību, nepietiekami ieinteresēti izmeklējot šos faktus, iespējams, arī tagad darbu Valsts policijā turpinošas personas vai personu ietekmē.
Lai pārliecinātos par to, kā tieši notikusi šo faktu izmeklēšana un vai to nav tieši vai netieši ietekmējušas trešās personas, tostarp tagadējā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļas priekšniece Ina Frīde, daru Jums zināmu, ka vēlos iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem, lai par to informētu sabiedrību mediju publikācijās. Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības apsvērumus, dodu priekšroku attālinātai iepazīšanās formai ar šiem dokumentiem, tāpēc nosūtiet man tos anonimizētā formā.
Lato Lapsa
Rīgā 2021. gada 5. martā
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
