Kur palika lieta par "bērnu porno" policijas amatpersonas darba datorā: iesniegums Iekšējās drošības birojam
PIETIEK05.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur palika lieta par bērnu pornogrāfiju augstas Valsts policijas amatpersonas darba datorā, kura nāca gaismā 2013. gadā, un kāds sakars ar šīs lietas "piesegšanu" un izbeigšanu varētu būt šīs amatpersonas, domājams, dzīvesbiedrei Inai Frīdei, kura joprojām ieņem augstu amatu Valsts policijā? Pietiek šodien publicē iesniegumu par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, kas nosūtīts Iekšējās drošības birojam.
2013. gadā masu saziņas līdzekļi publicēja informāciju par to, ka augsta Valsts policijas amatpersona - kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, kas apzīmēts ar iniciāļiem I.F., taču publiskos avotos internetā pieminēts kā Imants Frīde, tiekot turēts aizdomās par bērnu pornogrāfijas uzglabāšanu.
I. F. darba gaitu apraksts atbilst interneta avotos publiski pieejamajam Imanta Frīdes darba gaitu aprakstam: darbu uzsācis 2003. gadā kā speciālists Rīgas reģiona policijas pārvaldē, no 2009. līdz 2011. gadam ieņēmis Rīgas Centra rajona Kriminālpolicijas galvenā inspektora amatu.
Masu saziņas līdzekļi 2013. gadā informēja, ka augstā policijas amatpersona vairāk nekā nedēļu neesot ieradusies darbā, tās telefons bijis ārpus uztveršanas zonas, un par pazušanu uztraukušies gan kolēģi, gan radinieki, tostarp, domājams, arī viņa toreizējā dzīvesbiedre, augsta Valsts policijas amatpersona Ina Frīde.
Kad sākušies pazudušā policijas darbinieka meklējumi, pārbaudīts arī viņa darba datora saturs, un tajā atrasti „desmitiem pornogrāfisku materiālu ar bērnu piedalīšanos”. Šie materiāli nodoti tiesu ekspertīzei, bet lietas pārbaudi uzņēmies Iekšējās drošības birojs.
„I.F. arī iepriekš negaidīti bija pazudis no darba, taču viņu no augšas piesedza. Kur viņš bija devies? Par to var tikai minēt. Ir informācija, ka viņa seifā tika atrastas krimināllietas, kuras tiek uzskatītas par pazudušām. Iekšējās drošības birojs tagad mēģina izbeigt lietu, lai gan pastāv aizdomas, ka viņš ne tikai skatījās pornogrāfiju ar bērniem,” informēja masu saziņas līdzekļi.
Tāpat masu saziņas līdzekļos izskanējuši viedokļi, kas iespējamā Imanta Frīdes darbību un varbūt pat „piesegšanu” saista ar viņa, domājams, bijušo sievu Inu Frīdi, kas tagad ieņem augstu amatu Valsts policijā – saskaņā ar publisku informāciju viņa ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļas priekšniece.
Par to netieši liecina arī tas, ka neesmu fiksējis, ka pēc šiem notikumiem Valsts policija un Iekšējās drošības birojs būtu informējuši sabiedrību par to, kāds ir bijis šīs bērnu pornogrāfijas lietas iznākums.
Normatīvie akti dod man kā žurnālistam, Latvijas Žurnālistu savienības biedram tiesības iepazīties ar izbeigtu kriminālprocesu materiāliem sabiedrības informēšanas interesēs.
2013. gadā publiskotā informācija norāda ne tikai uz iespējamu ļoti smagu noziedzīgu nodarījumu, kurā tieši vai netieši varētu būt bijusi iesaistīta augsta Valsts policijas amatpersona, kas tagad darbu Valsts policijā jau pametusi, bet arī met ēnu uz iespējamu Iekšējās drošības biroja rīcību, nepietiekami ieinteresēti izmeklējot šos faktus, iespējams, arī tagad darbu Valsts policijā turpinošas personas vai personu ietekmē.
Lai pārliecinātos par to, kā tieši notikusi šo faktu izmeklēšana un vai to nav tieši vai netieši ietekmējušas trešās personas, tostarp tagadējā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas koordinācijas nodaļas priekšniece Ina Frīde, daru Jums zināmu, ka vēlos iepazīties ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem, lai par to informētu sabiedrību mediju publikācijās. Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības apsvērumus, dodu priekšroku attālinātai iepazīšanās formai ar šiem dokumentiem, tāpēc nosūtiet man tos anonimizētā formā.
Lato Lapsa
Rīgā 2021. gada 5. martā
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
