Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Valters Zelčs, lauksaimniecības eksperts
10.05.2024.
Komentāri (84)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.

Par ko protestēja lauksaimnieki?

Apskatot lauksaimnieku izvirzītās prasības dažādās Eiropas valstīs, ir pilnīgi saprotams daudzu cilvēku apjukums un neizpratne – izvirzītās prasības ir kā raibs, kopā sašūts lupatu deķis, kurā kādas likumsakarības grūti saskatīt. Vācijas lauksaimnieki cīnās par akcīzes atlaidi dīzeļdegvielai, Nīderlandē zemnieki pieprasa atkāpes no nitrātu direktīvas, Spānijā lauksaimnieki nav mierā ar lētiem trešo valstu tomātiem, poļi iestājas pret Ukrainas graudu importu, savukārt Latvijā tiek runāts par PVN, ierobežojumiem, krievijas graudiem un birokrātiju.

No šāda rakursa vērtējot, lauksaimnieku prasības tik tiešām varētu šķist bezsakarīgas, taču koordinētība protestu laika un veidu ziņā bija acīmredzama, kas lielai daļai apskatnieku lika sākt attīstīt dažādas teorijas par to, kas tad ir “patiesais protestu kūdītājs”, piesaucot gan krievijas vēlmi destabilizēt Eiropu, gan galēji labējo partiju centienus tikt pie varas dalībvalstīs. Jāsaka, ka, kaut arī abām iepriekšminētajām pusēm zemnieku protesti visticamāk neraisīja galvassāpes, primāri protestu iemesli rodami pašā Eiropā – neskaidrā un līdz galam neformulētā lauksaimniecības politikā, vājā tirdzniecības politikā un mākoņus stumjošā zaļajā politikā.

Neskatoties uz to, ka katras dalībvalsts lauksaimnieki protestu priekšplānā izvirzīja savas individuālās vēlmes, Eiropas lauksaimnieku protestiem tik tiešām bija un joprojām ir vienojošas Eiropas līmeņa problēmas – dubultie pārtikas standarti, milzīgā birokrātija un praktiski nerealizējamas zaļā kursa prasības

Dubultie pārtikas standarti ir joma, kur acīmredzami konfliktē Eiropas lauksaimniecības politika un Eiropas noslēgtie tirdzniecības līgumi. Eiropas Savienībā pārtikas tīrības, drošuma un nekaitīguma standarti ir nesalīdzināmi augstāki kā citos pasaules tirgos. Vēl jo vairāk Eiropas Savienībā uzmanību vērš ne tikai uz gala rezultātu – saražoto burkānu vai kartupeli –, bet arī uz procesu, kā tas ražots. Eiropā papildus tūkstošiem citu lietu tiek regulētas augsnes apstrādes metodes, mēslošanas līdzekļi, laiki, devas, izmantotie augu aizsardzības līdzekļi, izmantotie veterinārie medikamenti, uzraudzīta dzīvnieku labturība, regulēts ainavu elementu un neražojošo platību daudzums. Bez šaubām katra no šīm prasībām sadārdzina ražošanas procesu, kā rezultātā lauksaimniekiem pazūd peļņas marža, kuru uz katru burkānu, kartupeli, piena litru vai graudu tonnu var iegūt. To būtu iespējams risināt, izolējot Eiropas pārtikas tirgu un ļaujot Eiropā ražoto pārtiku pārdot par augstāku cenu. Proti, jā, tā ir dārgāka, bet veselībai, videi un klimatam labāka.

Tomēr šeit arī slēpjas Eiropas Savienības dubultā morāle. Veicot tirdzniecību ar citiem pasaules reģioniem, Eiropas Savienība konstanti atļauj Eiropas tirgū ienākt lētai produkcijai no trešajām valstīm, kura ražota ar līdzekļiem un metodēm, kuras Eiropas Savienībā ir aizliegtas jau gadu desmitiem. Tā kā citviet pārtikas ražošanas regulējums ir ļoti brīvs, trešo valstu zemnieki pārtiku spēj saražot gana lēti. Rezultātā Eiropas lauksaimniekiem ar savu produkciju, kas saražota, ņemot vērā augstus kvalitātes kritērijus un līdz ar to arī ar augstāku pašizmaksu, veikalu plauktos jākonkurē ar pārtiku, kura ir ražota lēti. Lieki teikt, ka tas ir ļoti grūti un aizvien biežāk noved pie tā, ka Eiropas zemnieki savu produkciju veikalos izvieto ar zaudējumiem – tas arī provocē akcijas ar izlietu pienu vai izmestiem dārzeņiem.

Birokrātija ir aspekts, par kuru zina visi, taču neviens nevēlas uzņemties atbildību. Eiropas Komisija saka, ka nevienu no apjomīgajām birokrātijas atskaitēm tā nav uzspiedusi, taču dalībvalstis saka, ka nevienu no atskaitēm tās nav pašas izdomājušas un spiediens nācis no Eiropas Komisijas. Tas ir futbols, kuru šobrīd spēlē institūcijas, taču paralēli lauksaimnieki "plēš matus", mēģinot saprast, kas, kādā formā un kad ir jāiesniedz. Lauksaimnieki ļoti labi saprot, ka, saņemot publisko finansējumu, ir korekti pretī iesniegt arī atskaites. Un tās arī vēsturiski ir tikušas iesniegtas. Lauksaimnieki ziņo par dzīvnieku skaitu, šķirnēm, identifikācijas numuriem, pakļaujas regulārām pārbaudēm. Tiek iesniegti dati par lauku platībām, identifikācijas numuriem, iesētajiem kultūraugiem, izmantotajiem līdzekļiem, ainavu elementiem un citām lietām. Lauksaimniekiem pret to nav bijuši izteikti iebildumi. Tomēr, ņemot vērā mūžīgi pieaugošo atskaišu skaitu un to jēgpilnuma trūkumu, Eiropas lauksaimnieki neizprot, kādēļ katru dienu vai katras nedēļas beigās ir jānodod informācija par uz lauka esošo tehniku un tās reģistrācijas numuriem, kāpēc par katras izejvielas lietojumu ir nepieciešams tūlītējs tiešsaistes ziņojums, kādēļ ir jāfotografē savi lauki, savu traktoru vadības termināļi, savas kūtis, pakaiši un virkne citu lietu. Ir brīži, kad atskaites no saprotamām un jēgpilnām kļūst par liekām, neizprotamām un nejēdzīgām. Tādām, kuras būtiski sāk apgrūtināt primāro zemnieku uzdevumu – pārtikas ražošanu. Acīmredzot jaunās atskaites, kuras ar šo gadu lauksaimniekiem jāsniedz un par kuru bezjēdzīgumu neviens nevēlas uzņemties atbildību, ir vieta, kur zemnieki ir novilkuši sarkano līniju.

Zaļās vienošanās vietā kurss. Šķiet, personai, kura terminu “European Green Deal” iztulkojusi kā „Eiropas zaļais kurss”, nevis „Eiropas zaļā vienošanās”, ir visnotaļ liels potenciāls kļūt par gaišreģi, jo vienošanās aspekts Eiropas dabas aizsardzības likumdošanā ir izpalicis. Formāli Eiropas Komisijai par diskusiju trūkumu pārmest nevar. Ir organizēti simti vai pat tūkstoši dažādu semināru, diskusiju un priekšlikumu iesniegšanas pasākumu. Tomēr, cik formāli šie pasākumi bijuši, tik formāli arī ir bijuši rezultāti. Lauksaimnieku iebildumi, priekšlikumi vai jautājumi saistībā ar dažādām vides un klimata politikām ir tikuši ignorēti, tā vietā aktīvi turpinot uz priekšu virzīt dažādas regulas, stratēģijas un direktīvas. Piemēri tālu nav jāmeklē.

Piemēram, “No lauka līdz galdam” stratēģija paģērē lauksaimniekiem par 20% mazināt mēslojuma apjomus, par 50% mazināt augu aizsardzības līdzekļu apjomus, par 50% mazināt antibiotiku lietojumu un līdz 25% palielināt bioloģiski sertificēto platību īpatsvaru. Tomēr neviens nav spējis atbildēt lauksaimniekiem, kā kompensēt ražas zudumu, kurš rastos, nemēslojot laukus, neviens nav pateicis, kā efektīvi cīnīties pret miltrasu, lakstu puvi, melnplauku vai kolorado vabolēm, ja nevaram lietot augu aizsardzības līdzekļus. Neviens nav paskaidrojis lopkopim par to, kā ārstēt dzīvnieku, ja tas savainojies un sākusies bakteriāla infekcija. Neviens nav arī iedevis skaidru ceļa karti, kā atrast uzticamus bioloģiskās pārtikas noieta tirgus, lai izvairītos no situācijām, kur bioloģiski ražotā produkcija maksā faktiski tikpat, cik konvencionālā.

Tā vietā lauksaimnieki un mežsaimnieki tiek pasniegti kā merkantili, egoistiski uzņēmēji, kuri iestājas pret zaļu nākotni. Patiesībā visu šo noliegumu caurstrāvo neziņa, neizpratne un absolūts jēgpilna dialoga trūkums, kur mērķi tiek uzspiesti no augšas, taču risinājumi tiek sagaidīti no apakšas. Diemžēl risinājumus, kuri nodrošinātu ekonomiski pamatotu lauksaimniecību, reizē sasniedzot ambiciozos mērķus un esot konkurētspējīgiem globālā tirgū, vēl nav izdevies atrast, taču izvirzīto mērķu sasniegšanas datumi ar katru dienu tuvojas.

Kāpēc protesti pēkšņi izbeidzās?

Analizējot protestu daudzskaitlību, virzienu uz kulmināciju, bet pēkšņu un neizprotamu protestu apsīkumu, varētu rasties sajūta, ka lauksaimniekiem kaut kas ir apsolīts un tā rezultātā protesti izčākstējuši. Zināmā mērā tā tas arī ir – Eiropas Komisija ir devusi pilnvaras dalībvalstīm veikt būtiskas izmaiņas savās lauksaimniecības politikās, lai atvieglotu birokrātiskos slogus. Papildus arī pati Eiropas Komisija ir gatava veikt izmaiņas Kopējās lauksaimniecības politikas pamataktos, lai no atkārtotiem protestiem izvairītos.

Tomēr patiesais protestu apsīkšanas iemesls ir pavisam vienkāršs – ir sākusies lauksaimniecības aktīvā sezona. Tiek sēts, stādīts, pļauts, mēslots un smidzināts, līdz ar to lauksaimniekiem vienkārši nav iespējas savu neapmierinātību manifestēt ielās. Taču tas nebūt nenozīmē, ka rudenī protesti neatkārtosies. Protestu atsākšanās būs tiešā mērā atkarīga no tā, vai Eiropas institūcijas spēs izpildīt dotos solījumus par lauksaimniecības politikas sakārtošanu.

Novērtē šo rakstu:

76
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...