Kur Ramoliņš – tur aizdomas par interešu konfliktiem un iespējamu korupciju?
Katrīna Iļjinska, Inc-baltics.com12.01.2026.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Iepriekšējā gada nogalē rakstījām par to, kā augsti AS „Latvijas Valsts meži” (LVM) darbinieki, kas tieši bijuši iesaistīti lēmumu pieņemšanā par iepirkumu organizēšanu un nolikumu izstrādi valsts uzņēmumā “Latvijas Valsts meži”, pārgājuši strādāt pie viena no nozares uzņēmējiem, tai skaitā par kuru lēmuši, būdami valsts uzņēmumā.
Taču šī nav vienīgā situācija, kas parāda, kā daži uzņēmēji saauguši ar ministriju un valsts uzņēmumu, radot iespēju uzņēmīgiem cilvēkiem saņemt naudu abās pusēs – gan valsts pusē, gan privātuzņēmumā.
Šoreiz runa ir par Zemkopības ministrijas programmu “Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumu nodrošināšana Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna intervences ietvaros”.
Programma, kas ietilpst Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam, paredz bezmaksas konsultācijas meža īpašniekiem par apsaimniekošanu, risku novēršanu un digitālajām tehnoloģijām. Kopējais finansējums – aptuveni 1,4 miljoni eiro uz trim gadiem.
Šī ir labi iecerēta programma, kuras galvenā ideja ir sniegt mežu īpašniekiem neatkarīgas konsultācijas, lai meža īpašniekiem nebūtu akli jāuzticas dažādu meža nozares uzņēmumu vērtējumiem, ieteikumiem un lai tos mežu īpašnieks spētu kompetenti izvērtēt, novērtēt gan piedāvātās cenas un pakalpojumus, gan piedāvātās apsaimniekošanas stratēģijas.
Ja kāds Latvijas mežizstrādes uzņēmums varētu panākt, lai šie ministrijas nolīgtie, it kā neatkarīgie eksperti ir labvēlīgi konkrētam uzņēmumam, tas nodrošinātu uzņēmumam gan jaunus klientus, gan iespējas pārdot savus pakalpojumus par tieši tādu cenu, kādu uzņēmums vēlas. Savukārt, citiem uzņēmumiem varētu tikt radīt negatīvs fons un novērtējums.
Tieši par tādu situāciju ir aizdomas minētajā programmā, jo viens no galvenajiem konsultantiem Ainārs Tiļļa vienlaicīgi strādā gan par “neatkarīgu” konsultantu Zemkopības ministrijas (ZM) organizētajā programmā, gan SIA “Stiga RM” par nekustamo īpašumu iepirkumu speciālistu.
ZM publiskotajā konsultantu sarakstā minēti tikai trīs speciālisti, kuri strādā caur Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Mūsu mežs”, un Ainārs Tiļļa ir iesaistīts gandrīz visās konsultāciju jomās – no meža apsaimniekošanas līdz digitālajām tehnoloģijām.
Šāda situācija nepārprotami ir interešu konflikts un nebūtu pieļaujama. Papildus ēnu uz šo situāciju met jau iepriekš pieminētais fakts, ka "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš neslēpj savas tuvās attiecības ar ZM valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu, kura pārraudzībā atrodas gan „Latvijas valsts meži”, gan konsultāciju programmas, un visur parādās aizdomas par interešu konfliktiem un iespējamu korupciju, kas saistīta tieši ar Krūmiņa labo paziņu – "Stiga RM" īpašnieku.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
