Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klausoties valdošās koalīcijas politiķu izteikumos par to, kāpēc neesot iespējams pildīt likumā ierakstīto apņemšanos par mediķu algām, rodas sajūta, ka valsti vada iluzionisti, kas visu acu priekšā spēj likt izgaist naudai. Kā triku meistari viņi acīmredzot ir tiešām talantīgi, jo līdzīgā toņkārtā sāk piedziedāt arī daudzi žurnālisti, kuriem it kā vajadzētu būt kritiski domājošiem un spējīgiem likt politiķiem atbildēt par tukšu muldēšanu.

Pat Latvijas Radio ziņu programmā gan diktors studijā, gan reportieris no mediķu protesta vietas kā neapšaubāmu faktu rezignēti konstatē - jā, deputātu iebalsoto likumu jau neesot iespējams izpildīt... Varbūt šiem fatālistiem tomēr derētu ielūkoties 2020. gada budžeta projektā, kaut vai tikai pamatskaitļos, ja detalizētākai pētīšanai viņi par slinku?

Nākamā gada budžets būs lielākais Latvijas valsts vēsturē. Tā kopējais izdevumu apmērs pirmo reizi pārsniegs 10 miljardus eiro. Salīdzinot ar šāgada budžetu, 2020. gadā ieņēmumu pieaugums plānots 717,1 miljona eiro apmērā. Vēlreiz - 717,1 miljons eiro. Tik daudz naudas 2020. gadā būs vairāk.

Turklāt ministriju budžetos tika atrasts arī ietaupījums aptuveni 90 miljonu eiro apmērā - tātad kopā jauniem izdevumiem pieejamais finansējums ir jau virs 800 miljoniem. Mediķu algu palielinājumam nepieciešami 120 miljoni eiro, tātad mazāk nekā tikai sestā daļa no šīs summas.

Protams, ir arī dažas citas tiešām svarīgas vajadzības un izdevumi. Tomēr - kā tas nākas, ka absolūtajai prioritāšu prioritātei, nozarei, kas gadiem ilgi tikusi hroniski nobadināta, nozarei, no kuras veiktspējas ir atkarīga cilvēku veselība un dzīvība, nozarei, kurai paredzētais līdzekļu kāpums jau apstiprināts likumā, neatrodas nieka sestā daļa no visa pieejamā papildu finansējuma? Šo jautājumu pēdējās nedēļās varētu būt uzdevuši ne tikai mediķi, bet ikviens, kas ar patstāvīgu spriestspēju nav uz “jūs”.

No politiķu juceklīgajām, murgainajām atbildēm neko saprast nav iespējams, un drīzāk rodas aizdomas par apzinātu gaisa jaukšanu ar demagoģiskas retorikas paņēmieniem (otrs variants - lielākā daļa politiķu paši patiesībā neorientējas budžeta saturā). Piemēram, lielu daļu budžeta papildu izdevumus nodēvējot par jau “iepriekš ieplānotiem”, taču veselības darbinieku algām nepieciešamo summu pie tādiem nez kāpēc nepieskaitot.

Tātad daudzi izdevumi, kuri nav ierakstīti likumos, ir “iepriekš ieplānoti”, bet veselības darbinieku (arī skolotāju) algu pieaugums, kas ir konkrēti paredzēts likumā, nav “iepriekš ieplānots”, bet meklējams pēc pārpalikuma principa? Neko teikt, ģeniāla loģika.

Gandrīz vai iznāk, ka finansējuma apstiprināšana likumā ir nevis garants tam, ka tas tiks piešķirts, bet gan tieši pretēji - likumā ierakstīts tiek tas, kas visdrīzāk netiks pildīts. Sak, par īstajām prioritātēm atcerēsimies tāpat, bet par tiem mediķiem, lai neaizmirstu, ierakstīsim likumā - ja nu naudiņu galīgi nebūs, kur likt, tad varbūt arī piešķirsim.

Lai uzskatāmāk aplūkotu valsts budžetu, iztēlosimies to kā kāda indivīda mēneša ienākumus un izdevumus. Šajā ziņā 2020. gada budžets ir ērts - desmit miljardus samazinot mērogā 1: 10 000 000, iegūstam aptuveni vidējo Latvijas mēnešalgu - 1000 eiro mēnesī. Tātad - šogad jūsu alga ir 940 eiro, bet nākamgad gaidāms labs pielikums 72 eiro (+ pats esat atradis nelietderīgus tēriņus 9 eiro).

Šobrīd jums jāizdomā, kā tērēt šos papildu 80 eiro. Lai vismaz pašā minimālākajā līmenī varētu parūpēties par savu veselību, jums papildus līdzšinējam ir jāatvēl 12 eiro. Taču jūs pēkšņi sajūtaties kā nemirstīgais Kaščejs un izlemjat uz to nospļauties, pasakot, ka šim nolūkam pietiks ar piecīti.

Pārējo naudu sadalāt sekojoši. Apmēram divdesmit eiro aizies vecmāmiņai, palielinot viņas pensiju (laba un vajadzīga lieta, protams). 15 eiro jums pienāktos atmaksāt bankai, samazinot aizņemtās kredītsaistības - taču te ir nianses (par to raksta nobeigumā). Vēl ap padsmit eiro mēnesī aizies dzīvokļa labiekārtošanai kā jūsu līdzfinansējums dzīvokļu īpašnieku biedrības dāsni finansētajiem projektiem.

Paliek vēl apmēram 20 eiro, kurus tad izlemjat tērēt kā papildu naudu kultūras vajadzībām (pusotrs eiro), pašaizsardzībai (trīs eiro), mazdārziņam (trīs eiro), bet visvairāk aizies kabatas naudas pieaugumam jūsu pusaugu bērniem (lai pašvaldības neļaunojas par šo, protams, nekorekto salīdzinājumu) - 8 eiro mēnesī.

Turpinājumā apskatīsim budžeta pieauguma sadalījumu reālajos skaitļos, jo, protams, ir lietas, ko šādā, samazinātā alegoriskā perspektīvā nevar ieraudzīt. Tomēr kopumā ir vērtīgi padomāt par valsts budžetu kā mājsaimniecības tēriņiem - tas parāda iedzīvotāja ikdienas perspektīvu, un tad prioritātes izgaismojas pavisam skaidri.

Ja arī kāds, salasījies pēdējā laika melnā PR vēstījumus, vēl šaubās, vai “tiem tur kukuļņēmējiem un 40 000 mēnesī pelnošajiem ārstiem” vajag vispār kaut ko vēl piešķirt, tad padomājiet - vai jūs savas ģimenes veselībai, ja būtu nepieciešams, neatvēlētu pat 12 eiro no 80 eiro papildu ienākumiem? Visticamāk, jūs atvēlētu tik, cik vien varētu - un pagaidītu gan mazdārziņš, gan teātris, un pat dzīvokļa labiekārtojums.

Protams, cita lieta, ka medicīnas personāla algu pieaugums nav vienīgā finansiālā nepieciešamība, lai palielinātu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti - tāpēc patiesībā būtu jārunā nevis par 12, bet vismaz 20-25 papildus eiro mēnesī (Veselības ministrijas sākotnējais papildu pieprasījums 2020. gada budžetam bija 279,4 miljoni jeb mājsaimniecības analoģijā 28 eiro - un arī tas nepavisam nebūtu neizpildāmi).

Tātad makrolīmenī 2020. gada budžetā lielākais pieaugums paredzēts labklājības sektoram, pamatā pensijām (pieminētā vecmāmiņas nauda) - virs 200 miljoniem eiro. Šī, protams, ir svarīga un vajadzīga lieta, lai gan, ja ieliek perspektīvā - ko gan pensionārs iesāks ar to pārdesmit eiro pensijas pielikumu, ja saskarsies ar nopietnu veselības likstu, kur uz valsts apmaksāto pakalpojumu būs jāgaida tik ilgi, ka atliks vien zīlēt, vai rindu izdosies sagaidīt pirms aizsaules vārtiem?

Personīgi zināms, reāls piemērs no dzīves - cilvēks jau vairākus gadus gaida uz gūžas kaula operāciju, kas izmaksā virs tūkstoša, kauls tikmēr drūp kopā un pastaigāt kļūst arvien grūtāk... Divdesmit eiro pensijas pielikums šo sapni īstenot neļaus, tā ir knapa viena iepirkšanās reize veikalā. Vai arī pašu pensionāru labā humānāk nebūtu sakārtot un padarīt reāli pieejamu veselības aprūpes sistēmu, jo tieši vecākā gadagājuma ļaudis, loģiski, ir lielākā riska grupa un biežākie veselības aprūpes sistēmas pacienti?

Bet, labi, tas tikai pārdomām - liksim pensijas mierā, jo budžetā ar 800 miljonu pieaugumu patiešām nav nekādas nepieciešamības prenostatīt veselības aprūpes finansējuma un pensiju pieaugumus (lai kā tas nepatiktu Pavļuta kungam, kurš nesen TV24 “Nacionālo interešu klubā” par katru cenu centās iestāstīt pretējo; taču arī tas nav pārsteigums, jo šāda, ciniska “skaldi un valdi” solidaritātes izpratne jau kļuvusi par šīs valdības firmas zīmi - ja gribat skolotāju algu pieaugumu, tad jāņem nost bērnu brīvpusdienām! Ja gribat garantētā minimālā ienākuma pieaugumu, tad jāņem nost bezdarbnieku pabalstiem!).

Nākamā lielā papildu izdevumu sadaļa budžetā ir... Un te seko pārsteigums, jo publiski par to vispār nav runāts - proti, tas ir tā sauktais “pārdalāmais finansējums”. Šeit kopējais tēriņu pieaugums pret šāgada budžetu ir 125 miljoni eiro. Kas tad slēpjas zem šī mistiskā apzīmējuma “pārdalāmais finansējums”? Lielākais “neredzamais zilonis” šeit ir budžeta pozīcija “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, kam kopumā paredzēti 136 miljoni eiro, un tas ir par 107 miljoniem eiro vairāk nekā identiskai pozīcijai šāgada budžetā.

Nekļuva skaidrāk? Ne jums vienīgajam. Cik nu var saprast no definīcijas un publiski pieejamajiem avotiem, šī pozīcija sevī slēpj valsts līdzfinansējumu dažādiem ES fondu projektiem (lai gan šādas līdzfinansējuma pozīcijas vēl ir arī atsevišķajos ministriju budžetos) - mājsaimniecības piemērā tie ir “dzīvokļa labiekārtošanas” izdevumi. Ja pareizi saprotu, zem šiem izdevumiem slēpjas arī jauno vilcienu iepirkumam paredzētie līdzekļi.

Vēl “pārdalāmo finansējumu” veido arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem (25 miljoni, pieaugums par 5 miljoniem), apropriācijas rezerve (14 miljoni, pieaugums par 4 miljoniem), demogrāfijas pasākumu atbalsts (5 miljoni) un... “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana”, kam paredzēti apaļi 10 miljoni.

Šeit jau sāk rasties jautājumi, īpaši par pēdējo pozīciju, jo tai paredzētais finansējums ir tik noapaļots (tieši 10 000 000), ka tas nevar būt precīzi aprēķināts, balstoties uz konkrētām vajadzībām - acīmredzami kāds vienkārši ar slaidu rokas vēzienu piemetis uz papīra tieši desmit miljonus, jo “apmēram tik daudz vajadzēs, ja nu kas, lai nepietrūkst”.

Bet varbūt pietiktu ar deviņiem miljoniem? Varbūt ar astoņiem? Bet ja nu nemaz nevajag vairāk par pieciem? Īpaši, ņemot vērā to, ka šāgada budžetā šādas pozīcijas vispār nebija, bet Kontroles dienestam (kurš kā atsevišķa pozīcija savukārt pazudis no 2020. gada budžeta) finansējums bija 4,6 miljoni eiro.

Arī apropriācijas rezerve (pārdalīšanas gadījumiem) un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, protams, ir nepieciešamas pozīcijas, tomēr ar ko konkrēti ir pamatots pieaugums tajās, kas kopā sastāda deviņus miljonus? Tikpat grūti, neredzot sīkāku atšifrējumu, spriest par 107 miljoniem fondu naudas līdzfinansējuma pieaugumu. Protams, jauni vilcieni Latvijai jau sen ir vajadzīgi, bet vai tiešām visi šeit apslēptie projekti ir tikpat svarīgi, īpaši, ja par mērauklu mēs ņemam veselības aprūpi (cilvēku veselību un dzīvību)?

Starp citu - jau atkal simptomātiski, ka, “sakasot” sērīgos papildu 18 miljonus mediķu algām, valdība no “pārdalāmā finansējuma” apmēram miljonu izvēlējusies paņemt, kā jūs domājat, no kuras pozīcijas? No apšaubāmi apaļajiem 10 miljoniem cīņai ar naudas atmazgāšanu? No apropriācijas rezerves 14 miljoniem? No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Varbūt tomēr ES fondiem nevajag 107 miljonus lielu papildus līdzfinansējumu? Nē - Finanšu ministrijai visatbilstošāk ir šķitis naudu paņemt no jau tā nožēlojamajiem 5 miljoniem demogrāfijas atbalsta pasākumiem...

Nākamais lielākais budžeta izdevumu pieaugums aiziet pašvaldībām - mērķdotāciju un dotāciju palielinājums kopā veido 80 miljonus eiro. Šajā ziņā no budžeta projekta skaidrs ir vienīgi mērķdotāciju izlietojums (pamatā pedagogu algām), bet lielākais pieaugums ir tieši sīkāk neatšifrētajā dotāciju sadaļā (+62 miljoni). Vai aiz šī slēpjas bēdīgi slavenā dotācija “Rīgas satiksmei”, par kuras uzkraušanu uz valsts pleciem varam pateikt paldies Rīgas domes saimniekošanai?

Milzīgu pieaugumu uzrāda arī pašas Finanšu ministrijas budžets - tas palielināsies par 77 miljoniem eiro. Galvenos izmaksu kāpumus veido divas pozīcijas (dažās citās ir arī samazinājumi) - maksājumi ES budžetā, kas nākamgad pieaugs par brangiem 47 miljoniem eiro (kopā sasniedzot 320 miljonus eiro), kā arī “subsīdijas un dotācijas” - par 44 miljoniem vairāk, kopā 227 miljoni (kas aiz šī slēpjas, atkal var tikai minēt, iespējams, daļēji ES fondu līdzfinansējums).

Nozīmīgs izdevumu pieaugums atkal paredzēts Aizsardzības ministrijai - plus 30 miljoni eiro. Šis pieaugums ir loģisks 2% īpatsvara saglabāšanas kontekstā - augot IKP, jāaug arī finansējumam. Te, protams, nav pieļaujamas nekādas atkāpes. Nav jau kaut kāda veselības aprūpe, kuru var finansēt pēc pārpalikuma principa...

Pilnīgi neizprotams (par to paguvuši ierunāties arī daži žurnālisti) ir līdzekļu palielinājuma “svarīgums” Zemkopības ministrijai, kur izdevumi 2020. gada budžetā pieaug par 26 miljoniem eiro. Vēl jo vairāk kontekstā ar ziņu, ka Valsts kontrole šobrīd veic revīziju Zemkopības ministrijā sakarā ar aizdomām par dīvainām grāmatvediskām mahinācijām valsts derīgo izrakteņu vērtības noteikšanā.

Proti, līdz pat 2018. gadam Zemkopības ministrija vispār nebija uzskaitījusi valstij piederošos derīgos izrakteņus, tad 2018.gada pārskatā ministrija beidzot noteica to vērtību 3,8 miljardu eiro apmērā, bet vien trīs mēnešus vēlāk šo vērtību pēkšņi samazināja 58 (!) reizes - līdz vien 65,7 miljoniem eiro. Valsts kontrole atteikusies sniegt atzinumu par Zemkopības ministrijas 2018.gada pārskatu, jo neguva pārliecību, ka derīgo izrakteņu uzskaites vērtība ir noteikta pareizi.

Arī Kultūras ministrija tikusi pie 15 miljoniem papildu naudas. Tā paredzēta gan algu pieaugumam, gan neatšifrētajām “subsīdijām un dotācijām”, gan citām pozīcijām. Satiksmes, Labklājības un Tieslietu ministriju budžeti aug par 8 miljoniem eiro katrs. Bet interesanti, ka dažu ministriju budžetos ir pat samazinājums - VARAM pat par 24 miljoniem eiro, tikpat arī Iekšlietu ministrijai (te nu kā reizi tieši varēja būt palielinājums, jo arī šajā resorā strādā cilvēki, kuru tiešajos pienākumos ietilpst veselības un dzīvības glābšana), Ekonomikas ministrijai, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai - par 4 miljoniem mazāk (zinātnieki ir vēl vieni abižotie, kuriem iepriekš solītais papildus finansējums netiek piešķirts).

Seko dažādas valsts iestādes, kurām budžeti ievērojami pieaug. Vislielākais pieaugums ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kura budžets pieaug gandrīz divkārt - no apmēram 6 līdz vairāk nekā 11 miljoniem eiro. Jāsaka gan, ka KNAB Jēkaba Straumes vadībā pierādījis savu efektivitāti, un korupcijas apkarošana var atmaksāties daudzkārt, tāpēc te lielu iebildumu nav.

Ko nevaru sacīt par 3 miljonu pieaugumiem gan Saeimai, gan Ministru kabinetam - manuprāt, situācijā, kad netiek izpildīti likumi un absolūti prioritāras pamatlietas, šīs institūcijas nebūtu pelnījušas nekādu pieaugumu, drīzāk otrādi. Arī sevi kā pieticīgu sociāldemokrātu pirms prezidenta vēlēšanām pozicionējušais Egils Levits varēja atteikties no gandrīz miljona paredzētā pieauguma Valsts prezidenta kancelejai. Un, protams, jau bēdīgi slavenie partiju finansējuma miljoni (man gan jāsaka, ka ideju principā atbalstu, taču - tikai attiecinot to uz nākamo Saeimas sasaukumu, un katrā ziņā ne brīdī, kad tiek apgalvots, ka nav naudas pašām svarīgākajām lietām).

Latvijas televīzijai un Latvijas Radio finansējums nākamgad pieaug par apmēram 5 miljoniem eiro. Tas būtu atbalstāmi, ja vien sabiedriskais medijs tiešām bez kompromisiem un neatslābstoši iestātos par sabiedrības interesēm arī pašos svarīgākajos jautājumos - bet diemžēl tieši saistībā ar veselības aprūpes finansējuma jautājumu tas nepavisam nav vērojams.

Dažas vārgas, bezzobainas diskusijas, kas beidzas ar to pašu varas kliķei komplimentāro secinājumu, ka “naudas jau nav” - laikā, kad LTV un LR faktiski katru dienu būtu jāstāv un jākrīt par mūsu veselības aprūpes pieejamību (kur svarīgākais jautājums tomēr ir un paliek finansējuma trūkums, lai gan, protams, tas neizslēdz, ka jārunā arī par pārējām problēmām nozarē), atmaskojot visas tās melu un demagoģijas straumes, kas nāk no Kariņiem, Pavļutiem, Reiriem, Viņķelēm, Mūrniecēm un visiem pārējiem. Un arī raksts (protams, daudz labāks, kvalitatīvāks, ar iespējām veikt detalizētāku pozīciju izpēti) ar budžeta izdevumu kritisku analīzi būtu bijis jāgatavo tieši sabiedrisko mediju žurnālistiem. Nu nekas, var jau būt, ka tagad iedvesmosies un saņemsies...

Tātad, pat pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem, pārskatot un daudzos gadījumos vismaz samazinot iepriekš uzskaitītās apšaubāmāko izdevumu pozīcijas, iespējams veselībai atrast papildus ap 50 miljoniem eiro (iespējams pat, ka krietni vairāk, bet pietrūkst detalizētas informācijas par daudzām izdevumu pozīcijām, lai vērtētu). Taču arī tas vēl nebūt nav galvenais “neredzamais zilonis” 2020. gada budžeta fiskālajā telpā.

Ir viens finansējuma avots, kurš varētu nodrošināt medicīnai nepieciešamo līdzekļu pieaugumu, pat neaiztiekot nevienam citam paredzēto algu palielinājumu. Un tagad - labi cieši aizspiežiet ausis, jo tūdaļ līdz pat stratosfēras slāņiem aizskanēs fiskālo tehnokrātu sašutuma brēcieni. Proti, šis finansējuma avots ir budžeta deficīts.

Tas nav nekas jauns - patiesībā jau iepriekšējos trīs gadus papildu finansējums veselības aprūpei ir nodrošināts, saskaņojot ar Eiropas Komisiju plašāku pieļaujamo budžeta deficīta atkāpi (tiesa gan, Latvijai nemaz to pilnībā neizmantojot) - līdz 1,5% no IKP Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktā 1% vietā. Jā, ir tiesa, ka šogad šī “atlaižu programma” beidzas. Tieši tāpēc 717 miljonu papildu ieņēmumi budžetā pārvērtušies par tikai 610 miljoniem papildu izdevumu - 107 miljoni novirzīti budžeta deficīta segšanai. Tieši tāpēc no ministrijās papildus atrastajiem 93,7 miljoniem reālajiem izdevumiem atstāti tikai 45,6 miljoni - 48,1 miljons novirzīts “fiskālās telpas uzlabošanai”.

Vai kāds no Latvijas valdības vispār ir mēģinājis runāt ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpes turpināšanu? Eiropas Komisija pati ik gadu norāda uz to, ka Latvijai nepieciešams atvēlēt krietni lielākus līdzekļus veselības aprūpei. Otrkārt, Latvijas valsts ārējais parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tā kā saprātīgs budžeta deficīts nekādu ļaunumu nenodarītu.

Bet nē - tāpat kā savulaik gadījumā ar “Citadeles” bankas “neatliekamo” pārdošanu par sviestmaizi (vai patiesībā uzdāvināšanu vēl ar piemaksu), tāpat kā ar vispārējā reversā PVN (ne)ieviešanu (kas varētu būt lielisks mehānisms PVN shēmu izskaušanai) neviens ne Finanšu ministrijā, ne valdībā acīmredzot negrasās pakustināt ne pirkstu, lai pamēģinātu pacīnīties par šo iespēju (lai gan uz to bikli norādījusi arī Viņķele). Protams, atšķirībā no miglas pūšanas pašu vēlētāju acīs Eiropas kungu priekšā varētu būt neveikli kaut kā censties pamatot, kāpēc tad tik svarīgai prioritātei nevar atrast naudu pašu vēsturiski lielākajā budžetā, bet - ja jau reiz valdība domā, ka viņiem ir taisnība un “naudas tiešām nav”, tad kāpēc nemēģināt par to pārliecināt Eiropas Komisiju?

Bet interesanti ir vēl kas. 2020. gada budžetā paredzētais deficīts ir tikai 0,3% no IKP. Eiropas Komisija Latvijai atļauj 1%. Tātad teorētiski 0,7% būtu iespējams tērēt pat bez papildu atļaujas. Te gan jāņem vērā, ka EK un vietējā metodoloģija budžeta deficīta aprēķināšanai atšķiras, bet vienkāršā valodā to varētu skaidrot tā - vietējie ierēdņi baidās, ka savos aprēķinos kļūdīsies un rezultātā budžeta deficīts pārsniegs to, ko aprēķinās EK pēc savas metodoloģijas, un tad būs nepatikšanas. Tāpēc - drošs paliek drošs, Latvija sažmiedz korseti un uzstāda sev mērķi par 0,5% no IKP (nākamā gada budžetā tie ir ap 165 miljoniem eiro!) vēl mazāku budžeta deficītu.

Tātad tā saucamais strukturālais budžeta deficīts it kā varētu mierīgi būt vismaz 0,5% no IKP. Tas gan vēl jāpārrēķina uz nominālo budžeta deficītu, kas ciparu attiecīgi samazina uz apmēram 0,4% no IKP. Tieši tāds arī bijis sākotnējais, dokumentos ierakstītais valdības budžeta bilances mērķis 2020. gadam - 0,42% deficīts. Bet ir taču tik svarīgi pamēģināt izlikties vēl svētākiem par pāvestu - un noteikt vēl par 0,12% zemāku budžeta deficītu. 0,12% no IKP var izklausīties gauži maz, bet absolūtos skaitļos tie ir vairāk nekā 39 miljoni (pieņemot, ka IKP nākamgad būs 33 miljardi)!

Tātad, pat neprasot EK atļauju, ir iespējams gluži elementāri piešķirt veselības aprūpes nozarei vēl gandrīz 40 miljonus eiro uz budžeta deficīta rēķina. Kopā ar iepriekš šajā rakstā atrastajiem vismaz 50 miljoniem un ar valdības pašas sakasītajiem 60 miljoniem tie ir 150 miljoni - jau samērā jēdzīgs cipars, kur bez mediķu algu palielinājuma vēl 30 miljoni atliks arī rindu mazināšanai, kompensējamiem medikamentiem, utt.

Lai Finanšu ministrijas pārstāvji pat nemēģina piestāstīt ausis, ka palielināt budžeta deficītu - tas nu galīgi nav ne tik vienkārši, ne tik labi, ka tā ir fiskālās disciplīnas sagraušana un kādi tik vēl ne grēka darbi, pret ko cilvēku veselības un dzīvības riski nepietiekamas veselības aprūpes pieejamības dēļ ir tikai tāds sīkums. Šādi izteicieni būs tikai klaja liekulība.

Palielināt budžeta deficītu mūsu ierēdņiem ir tikpat vienkārši, kā uzsist knipi, un to skaidri un gaiši pierāda kāds dokuments, ko jau atkal ne mūsu sabiedrisko mediju žurnālisti, ne, šķiet, vispār neviens nemaz nav pamanījis - 17. septembrī Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu*, ar kuru uz budžeta deficīta rēķina par 100 miljoniem (jā, simt miljoniem) eiro tika palielināts ES fondu apguvei nepieciešamais līdzfinansējums (ievērojiet, ka summa atkal ir absolūti noapaļota - tieši 100 000 000, kas vien ko liecina par aprēķinu precizitāti un pamatotību).

Rīkojuma projekta anotācijā ierakstīts, ka šis simt miljonu palielinājums nez kāpēc budžeta deficītu palielina tikai par 25 miljoniem, kas vedina domāt, ka tas veikts tieši uz jau iepriekš ierēķinātā, bet pilnībā neizmantotā veselības aprūpei piešķirtā deficīta atkāpes rēķina: “Palielinot apropriāciju par 100,0 milj. euro, vispārējās valdības budžeta deficīts saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu palielināsies par 25,5 milj. euro, un tas ir ņemts vērā 2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumā, prognozējot to 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.”

Nu re, cik skaisti - ja grib, tad var! Un kāpēc līdzīgi neuzrakstīt par veselības aprūpes finansējumu nākamā gada budžetā? Lai vietējie koperfīldi beidzot ceļ naudu gaismā, nevis slēpj burvju cepurē.

* - https://likumi.lv/ta/id/309429-par-apropriacijas-palielinasanu-budzeta-resora-74-gadskarteja-valsts-budzeta-izpildes-procesa-pardalamais-finansejums   

Novērtē šo rakstu:

156
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...