Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienmēr ar skepsi esmu raudzījies uz uzņēmumu apvienošanu, jo vairumā gadījumu konkurences sarukuma dēļ cenas ceļas, kvalitāte krītas, jaunumi tiek piedāvāti retāk, bet pats apvienotais uzņēmums peldas peļņā. Latvijā jau tā daudzās jomās ir ļoti zema konkurence, tādēļ ar lielu interesi lasīju “Telia Company” sadarbības koordinatora Latvijā Pasi Koistinena rakstu - kas to lai zina, apmaksātu vai ne - “Latvijas iespējas, apvienojot LMT un “Lattelecom” portālā "Delfi".

“Runājot par LMT un "Lattelecom" apvienošanos, Latvijai ir unikāla iespēja un priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, – šajā procesā Latvija var mācīties no Lietuvas un Igaunijas pieredzes, kuras ir gājušas cauri līdzīgam procesam.” Tā savu apcerējumu iesāk Koistinens.

Tad nu meklēju rakstā, kur ir tās unikālās iespējas un kādas tad ir tās priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, un ko tad mums īsti mācīties. Viņš apgalvo, ka pakalpojumu cenu celšanās apvienošanās dēļ konkurences samazināšanās vai nulles ieguvumi patērētājam – tie visi ir maldīgi mīti, kas ne Lietuvā, ne Igaunijā nav piepildījušies.

Nu atļaušos apšaubīt, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā telefonu sakaru pakalpojumi ir dārgāki nekā Latvijā, kur mežonīgā un ārkārtīgi sīvā konkurence mobilo sakaru sektorā cenas nodzinusi teju līdz pašizmaksai vai zaudējumiem. Jā, cenas necēlās, taču arī nesaruka un pat nesasniedza Latvijā mums tik ierasto līmeni. Ko mums pamācīties – cenas?

“Tieši pretēji – patērētāji ir lielākie ieguvēji, jo saņem plašāku un tādēļ ērtāku pakalpojumu paketi ar augstāku pievienoto vērtību un kvalitāti,” tālāk apgalvo “Telia” amatpersona, gan nepaskaidrojot plašāk, ne kur plašums, ne kur ērtums, ne kur pievienotā vērtība, ne kur tad īsti tā kvalitāte.

Ja par Igauniju neko sliktu nevaru teikt, tad Lietuvā mobilā interneta tīklu var nākties diezgan krietni pameklēt pat Viļņas centrā, kamēr pie mums Latvijā mobilais internets pieejams pat mežā un dziļos laukos, par Rīgu nemaz nerunājot.

“Arī Lietuvā bija divi lieli spēlētāji telekomunikāciju nozarē – fiksēto sakaru operators "Teo" un mobilo sakaru operators "Omnitel" – zīmoli, kurus zināja arī Latvijā. Ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet kopumā telekomunikāciju nozarē realitāte ir tāda, ka patērētāji vairs nešķiro fiksētos un mobilos pakalpojumus un neraizējas par tehnoloģijām, kas tiek izmantotas šo pakalpojumu sniegšanai.

Patērētājiem ir svarīgi, lai viņi varētu uzturēt savus privātos un profesionālos kontaktus, lai tehnoloģijas atvieglotu strādāšanu un nodrošinātu arī iespējas izklaidei neatkarīgi no izmantotās ierīces vai no tā, kur viņi atrodas.

Tāpat arī biznesa klientiem ir būtiski, lai IKT sistēmas, kas nodrošina viņu uzņēmējdarbību, strādātu 24 stundas diennaktī, lai šie risinājumi būtu droši un klientiem vienmēr pieejami un lai kritiskie biznesa dati tiktu dublēti. Līdz ar to pieaug pieprasījums pēc vienotiem piedāvājumiem, un t elekomunikāciju operatori meklē veidus, kā tos piegādāt.” Tas – citāts no “Telia” pārstāvja.

Un sakiet, lūdzu, kas no šī visa Latvijā nav pieejams ar neapvienotiem operatoriem? Eju pa ielu un mans mobilais paziņo, ka tuvumā ir “Lattelecom” atvērtais Wi-fi tīkls. Un to paziņo jebkurš operators, ne tikai klāt pievienojamais LMT. Datorā veicu pārskaitījumu internetbankā un ievadu mobilajā telefonā saņemtu apstiprinājuma kodu. Un atkal jau šim pakalpojumam nav nepieciešams apvienot nevienu operatoru. Es sen vairs nezinu, kas ir mobilais un kas fiksētais pakalpojums, jo tie ir tā saplūduši un viens papildina otru, ka tas viss notiek nemanāmi bez jebkādas operatoru apvienošanas.

“Ņemot vērā šo tendenci, "Teo" un "Omnitel" apvienošanās bija nepieciešama, un jau pirmais integrācijas gads apliecināja, ka tas būs veiksmīgas uzņēmējdarbības modelis. Uzņēmums jau pirmajā gadā spēja piedāvāt visaptverošus risinājumus zem viena zīmola un no viena avota, veikala vai tiešsaistes kanāla, ar vienotu klientu apkalpošanas centru.

Vienlaikus pieauga klientu lojalitāte, un uzņēmumā strādā motivēti darbinieki – to apliecina labākā Lietuvas darba devēja godalga, kuru "Telia Lietuva" izpelnījās jūnijā. Piesardzīgas aplēses pirms apvienošanās liecināja, ka sinerģijas rezultātā četru gadu laikā izdosies ietaupīt 10 miljonus eiro, taču pirmie rezultāti vedina domāt, ka šis mērķis tiks sasniegts pat agrāk.”

Te nu re. 10 miljonu eiro ietaupījums! Tikai jautājums – kam? “Telia”? Un kādēļ gan man būtu jāsit plaukstiņas par to, ka “Telia” kaut ko ietaupa? Varbūt tomēr es pats gribu ietaupīt ar konkurētspējīgu un zemu cenu par telefona pakalpojumiem, nevis ļaut svešzemju kompānijai kaut ko ietaupīt.

“Viens no pretargumentiem, kas izskan: LMT un "Lattelecom" darbības rādītāji Latvijā ir ļoti labi, uzņēmumi nomaksā nodokļos miljoniem eiro, strādā ar desmitos miljonu eiro mērāmu peļņu, kas arī ieplūst valsts budžetā dividenžu veidā.

Par to nav šaubu, rezultāti ir labi, bet jautājums ir par uzņēmumu iespējamu lielāku efektivitāti un vēl labākiem finanšu rezultātiem, kā arī par izaugsmi ilgtermiņā. Un te nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka, turpinot darboties katram par sevi, abu uzņēmumu augšupejošā līkne apstāsies, jo uzņēmumi vienkārši nevarēs apmierināt klientu vajadzības un to uzņēmējdarbības iespējas samazināsies.”

Skaidrs, tātad apvienošanās vajadzīga, lai “Telia” viena pati varētu pelnīt un ar Latvijas valsti nedalīties. Un kur tad tā peļņa radīsies? Ak, pareizi, no mūsu maciņiem, maksājot par sakariem dārgāk.

“Pāreja no tradicionālās telekomunikāciju nozares uz globālu digitālo nozari notiek ļoti strauji, tādēļ Latvijas tirgū ir nepieciešama jauna un apvienota pieeja. Iespējas, ko dod spēku apvienošana, nav salīdzināmas ar centieniem pašiem piedāvāt pakalpojumus, ko klienti vēlas un novērtē.

Vai pirms diviem gadiem mēs varējām iedomāties, ka automašīnas apdrošināšanas maksa varētu būt atkarīga no tā, cik bieži šis transportlīdzeklis tiek lietots, un ka par šo apdrošināšanu varētu norēķināties ar tālruni, kā ir iespējams tagad ar "Telia Eesti" jauno pakalpojumu? Mums ir jābūt gataviem jaunam digitalizācijas attīstības vilnim, kas noteiks tautsaimniecības attīstību Baltijas reģionā tuvākajos gados un ko nevar realizēt bez apvienotas digitālās infrastruktūras.”

Ziniet, tam nav vajadzīgs apvienot operatorus, bet gan pieslēgt jaunu pakalpojumu jau esošajam “Mobilly”. Un mums jau tas viss ir. Banka “Citadele” ievieš maksājumu kartes mobilajā telefonā, kad par ikdienas tēriņiem varēsim norēķināties ar mobilo telefonu, bet bankas karti ņemt līdzi uz veikalu, kad pirksim plazmas televizoru vai dīvānu. Un tas viss notiek ar neapvienotiem operatoriem.

“Telekomunikāciju tirgus konsolidācija notiek gan Eiropā, gan arī Baltijas valstīs, un Latvijas pozīcijas, ieņemot nogaidošu nostāju, turpina pasliktināties. Pēc "Teo" un "Omnitel" apvienošanās Lietuvā digitālo pakalpojumu tirgus kļuva dinamiskāks – īpaši jau mobilo sakaru segmentā jaunie piedāvājumi mudina konkurentus dažu dienu vai pat stundu laikā likt pretī savas versijas.

Jau tagad patērētājiem ir daudz ieguvumu, bet pārmaiņas turpinās, un tās liek Lietuvas vārdam izskanēt pasaules mērogā. Piemēram, Lietuvas lielākie mobilo sakaru operatori, tostarp "Telia Lietuva", veidos kopīgu mobilo maksājumu platformu. Līdz ar to Lietuva ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kurā konkurējošie mobilo sakaru operatori apvienojas, lai izveidotu vienotu maksājumu sistēmu. Tā būs ērta patērētājiem un samazinās maksājumu pakalpojumu izmaksas.”

Nu, laikam jau šo pat nav vērts komentēt. Mums jau tas viss ir arī ar neapvienotiem operatoriem, un, ja vajag ko jaunu, mums ir tik daudz visādu jaunu aplikāciju izstrādātāju, ka spēj tik izvēlēties, kas no tā visa ir vajadzīgs un kas ne.

“"Telia" ir veikusi biznesa transformāciju Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā, un no savas pieredzes esam pārliecinājušies, ka apvienošanās ir ne tikai pareizais, bet arī nepieciešamais virziens. Ja ir šaubas par to, vajag apskatīties, kuras vietas visos digitalizācijas un inovāciju reitingos ieņem Latvijas kaimiņi Ziemeļeiropā un Baltijā, kuri strauji attīstās.”

Nu, inovāciju ziņā arī Latvijai ir gana daudz ko teikt, un “MikroTik” produkcija tiek izplatīta un pieprasīta visā pasaulē, ļaujot Latvijas īpašniekiem pelnīt miljonus. Tad nu gribu jautāt, kur tad ir tie ieguvumi no apvienošanas? Ko mums mācīties? Kur būs tā unikalitāte?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...

21

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

FotoDaudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju, bet būtu kādi ierindas darbinieki vai pašnāvnieki.
Lasīt visu...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

Nesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas...

Foto

Maskēt kopējo atbildību

Aizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas...

Foto

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad...

Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...