Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienmēr ar skepsi esmu raudzījies uz uzņēmumu apvienošanu, jo vairumā gadījumu konkurences sarukuma dēļ cenas ceļas, kvalitāte krītas, jaunumi tiek piedāvāti retāk, bet pats apvienotais uzņēmums peldas peļņā. Latvijā jau tā daudzās jomās ir ļoti zema konkurence, tādēļ ar lielu interesi lasīju “Telia Company” sadarbības koordinatora Latvijā Pasi Koistinena rakstu - kas to lai zina, apmaksātu vai ne - “Latvijas iespējas, apvienojot LMT un “Lattelecom” portālā "Delfi".

“Runājot par LMT un "Lattelecom" apvienošanos, Latvijai ir unikāla iespēja un priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, – šajā procesā Latvija var mācīties no Lietuvas un Igaunijas pieredzes, kuras ir gājušas cauri līdzīgam procesam.” Tā savu apcerējumu iesāk Koistinens.

Tad nu meklēju rakstā, kur ir tās unikālās iespējas un kādas tad ir tās priekšrocības, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, un ko tad mums īsti mācīties. Viņš apgalvo, ka pakalpojumu cenu celšanās apvienošanās dēļ konkurences samazināšanās vai nulles ieguvumi patērētājam – tie visi ir maldīgi mīti, kas ne Lietuvā, ne Igaunijā nav piepildījušies.

Nu atļaušos apšaubīt, jo gan Lietuvā, gan Igaunijā telefonu sakaru pakalpojumi ir dārgāki nekā Latvijā, kur mežonīgā un ārkārtīgi sīvā konkurence mobilo sakaru sektorā cenas nodzinusi teju līdz pašizmaksai vai zaudējumiem. Jā, cenas necēlās, taču arī nesaruka un pat nesasniedza Latvijā mums tik ierasto līmeni. Ko mums pamācīties – cenas?

“Tieši pretēji – patērētāji ir lielākie ieguvēji, jo saņem plašāku un tādēļ ērtāku pakalpojumu paketi ar augstāku pievienoto vērtību un kvalitāti,” tālāk apgalvo “Telia” amatpersona, gan nepaskaidrojot plašāk, ne kur plašums, ne kur ērtums, ne kur pievienotā vērtība, ne kur tad īsti tā kvalitāte.

Ja par Igauniju neko sliktu nevaru teikt, tad Lietuvā mobilā interneta tīklu var nākties diezgan krietni pameklēt pat Viļņas centrā, kamēr pie mums Latvijā mobilais internets pieejams pat mežā un dziļos laukos, par Rīgu nemaz nerunājot.

“Arī Lietuvā bija divi lieli spēlētāji telekomunikāciju nozarē – fiksēto sakaru operators "Teo" un mobilo sakaru operators "Omnitel" – zīmoli, kurus zināja arī Latvijā. Ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet kopumā telekomunikāciju nozarē realitāte ir tāda, ka patērētāji vairs nešķiro fiksētos un mobilos pakalpojumus un neraizējas par tehnoloģijām, kas tiek izmantotas šo pakalpojumu sniegšanai.

Patērētājiem ir svarīgi, lai viņi varētu uzturēt savus privātos un profesionālos kontaktus, lai tehnoloģijas atvieglotu strādāšanu un nodrošinātu arī iespējas izklaidei neatkarīgi no izmantotās ierīces vai no tā, kur viņi atrodas.

Tāpat arī biznesa klientiem ir būtiski, lai IKT sistēmas, kas nodrošina viņu uzņēmējdarbību, strādātu 24 stundas diennaktī, lai šie risinājumi būtu droši un klientiem vienmēr pieejami un lai kritiskie biznesa dati tiktu dublēti. Līdz ar to pieaug pieprasījums pēc vienotiem piedāvājumiem, un t elekomunikāciju operatori meklē veidus, kā tos piegādāt.” Tas – citāts no “Telia” pārstāvja.

Un sakiet, lūdzu, kas no šī visa Latvijā nav pieejams ar neapvienotiem operatoriem? Eju pa ielu un mans mobilais paziņo, ka tuvumā ir “Lattelecom” atvērtais Wi-fi tīkls. Un to paziņo jebkurš operators, ne tikai klāt pievienojamais LMT. Datorā veicu pārskaitījumu internetbankā un ievadu mobilajā telefonā saņemtu apstiprinājuma kodu. Un atkal jau šim pakalpojumam nav nepieciešams apvienot nevienu operatoru. Es sen vairs nezinu, kas ir mobilais un kas fiksētais pakalpojums, jo tie ir tā saplūduši un viens papildina otru, ka tas viss notiek nemanāmi bez jebkādas operatoru apvienošanas.

“Ņemot vērā šo tendenci, "Teo" un "Omnitel" apvienošanās bija nepieciešama, un jau pirmais integrācijas gads apliecināja, ka tas būs veiksmīgas uzņēmējdarbības modelis. Uzņēmums jau pirmajā gadā spēja piedāvāt visaptverošus risinājumus zem viena zīmola un no viena avota, veikala vai tiešsaistes kanāla, ar vienotu klientu apkalpošanas centru.

Vienlaikus pieauga klientu lojalitāte, un uzņēmumā strādā motivēti darbinieki – to apliecina labākā Lietuvas darba devēja godalga, kuru "Telia Lietuva" izpelnījās jūnijā. Piesardzīgas aplēses pirms apvienošanās liecināja, ka sinerģijas rezultātā četru gadu laikā izdosies ietaupīt 10 miljonus eiro, taču pirmie rezultāti vedina domāt, ka šis mērķis tiks sasniegts pat agrāk.”

Te nu re. 10 miljonu eiro ietaupījums! Tikai jautājums – kam? “Telia”? Un kādēļ gan man būtu jāsit plaukstiņas par to, ka “Telia” kaut ko ietaupa? Varbūt tomēr es pats gribu ietaupīt ar konkurētspējīgu un zemu cenu par telefona pakalpojumiem, nevis ļaut svešzemju kompānijai kaut ko ietaupīt.

“Viens no pretargumentiem, kas izskan: LMT un "Lattelecom" darbības rādītāji Latvijā ir ļoti labi, uzņēmumi nomaksā nodokļos miljoniem eiro, strādā ar desmitos miljonu eiro mērāmu peļņu, kas arī ieplūst valsts budžetā dividenžu veidā.

Par to nav šaubu, rezultāti ir labi, bet jautājums ir par uzņēmumu iespējamu lielāku efektivitāti un vēl labākiem finanšu rezultātiem, kā arī par izaugsmi ilgtermiņā. Un te nav jābūt gaišreģim, lai paredzētu, ka, turpinot darboties katram par sevi, abu uzņēmumu augšupejošā līkne apstāsies, jo uzņēmumi vienkārši nevarēs apmierināt klientu vajadzības un to uzņēmējdarbības iespējas samazināsies.”

Skaidrs, tātad apvienošanās vajadzīga, lai “Telia” viena pati varētu pelnīt un ar Latvijas valsti nedalīties. Un kur tad tā peļņa radīsies? Ak, pareizi, no mūsu maciņiem, maksājot par sakariem dārgāk.

“Pāreja no tradicionālās telekomunikāciju nozares uz globālu digitālo nozari notiek ļoti strauji, tādēļ Latvijas tirgū ir nepieciešama jauna un apvienota pieeja. Iespējas, ko dod spēku apvienošana, nav salīdzināmas ar centieniem pašiem piedāvāt pakalpojumus, ko klienti vēlas un novērtē.

Vai pirms diviem gadiem mēs varējām iedomāties, ka automašīnas apdrošināšanas maksa varētu būt atkarīga no tā, cik bieži šis transportlīdzeklis tiek lietots, un ka par šo apdrošināšanu varētu norēķināties ar tālruni, kā ir iespējams tagad ar "Telia Eesti" jauno pakalpojumu? Mums ir jābūt gataviem jaunam digitalizācijas attīstības vilnim, kas noteiks tautsaimniecības attīstību Baltijas reģionā tuvākajos gados un ko nevar realizēt bez apvienotas digitālās infrastruktūras.”

Ziniet, tam nav vajadzīgs apvienot operatorus, bet gan pieslēgt jaunu pakalpojumu jau esošajam “Mobilly”. Un mums jau tas viss ir. Banka “Citadele” ievieš maksājumu kartes mobilajā telefonā, kad par ikdienas tēriņiem varēsim norēķināties ar mobilo telefonu, bet bankas karti ņemt līdzi uz veikalu, kad pirksim plazmas televizoru vai dīvānu. Un tas viss notiek ar neapvienotiem operatoriem.

“Telekomunikāciju tirgus konsolidācija notiek gan Eiropā, gan arī Baltijas valstīs, un Latvijas pozīcijas, ieņemot nogaidošu nostāju, turpina pasliktināties. Pēc "Teo" un "Omnitel" apvienošanās Lietuvā digitālo pakalpojumu tirgus kļuva dinamiskāks – īpaši jau mobilo sakaru segmentā jaunie piedāvājumi mudina konkurentus dažu dienu vai pat stundu laikā likt pretī savas versijas.

Jau tagad patērētājiem ir daudz ieguvumu, bet pārmaiņas turpinās, un tās liek Lietuvas vārdam izskanēt pasaules mērogā. Piemēram, Lietuvas lielākie mobilo sakaru operatori, tostarp "Telia Lietuva", veidos kopīgu mobilo maksājumu platformu. Līdz ar to Lietuva ir kļuvusi par pirmo pasaules valsti, kurā konkurējošie mobilo sakaru operatori apvienojas, lai izveidotu vienotu maksājumu sistēmu. Tā būs ērta patērētājiem un samazinās maksājumu pakalpojumu izmaksas.”

Nu, laikam jau šo pat nav vērts komentēt. Mums jau tas viss ir arī ar neapvienotiem operatoriem, un, ja vajag ko jaunu, mums ir tik daudz visādu jaunu aplikāciju izstrādātāju, ka spēj tik izvēlēties, kas no tā visa ir vajadzīgs un kas ne.

“"Telia" ir veikusi biznesa transformāciju Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā un Igaunijā, un no savas pieredzes esam pārliecinājušies, ka apvienošanās ir ne tikai pareizais, bet arī nepieciešamais virziens. Ja ir šaubas par to, vajag apskatīties, kuras vietas visos digitalizācijas un inovāciju reitingos ieņem Latvijas kaimiņi Ziemeļeiropā un Baltijā, kuri strauji attīstās.”

Nu, inovāciju ziņā arī Latvijai ir gana daudz ko teikt, un “MikroTik” produkcija tiek izplatīta un pieprasīta visā pasaulē, ļaujot Latvijas īpašniekiem pelnīt miljonus. Tad nu gribu jautāt, kur tad ir tie ieguvumi no apvienošanas? Ko mums mācīties? Kur būs tā unikalitāte?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...