Kur tad ir tās „reālās dzīves” priekšrocības, salīdzinot ar „virtuālo pasauli”?
Artis Buks30.12.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Varbūt ir vērts atcerēties?
01.01.2022. 18:10»
Ffuuvughgggdfyg
Protams. Internets apvieno no nsabiedrībām izstumtos un vienotas problèmas tās šos milionus - to parvērš reālā sociālā un politiskā spēkā. Tas arī nepatīk vecajiem un jaunajiem veconlīdzskrējējiem kuroem politisko spēko sniedz esošā marksistiskā proesterība. Virtuāli nozīmē alternatīvi reālajam - un...
Viss jaunais nekad nav pieņemts vienprātīgi, taču tas nav novēršami! Nenovērtēt jaunās saziņas formas, neko labu nesola vecajām varas parijām, jo kapu zvani jau skan!
Smack
01.01.2022. 17:08Cik labi ka visai blatvijai dzīves jēga ir maziņš vienas minūtes emocionālais baudījums...
Runājošs un rakstošs primāts.
31.12.2021. 13:04Visur apkārt ir čekas provokātori un pilnīgi degradēti krieveļi!
jkl
31.12.2021. 13:01»
Piebilde
Pirmsdatoru ērā man bija daudz vairāk draugu un sastapāmies ļoti bieži. Ik nedēļas nogali bija kādas kopīgas aktivitātes. Arī tad kad bija bērni, tad organizējām aktivitātes arī kopā ar bērniem. Tajos senajos laikos bija arī ziemas un regulāri gājām gan uz slidotavu, gan slēpot. Saulrietu vai saullēktu...
Ko darīt bērnam darbdienās, kurš dzīvo Rīgas centra dzīvoklī? Vecāki ikdienā līdz vēlam vakaram ārpus dzīvokļa, lauku mājas nav un vecvecāku arī nav. Ko darīt četrās sienās? Atliek televizors vai pie televizora pieslēdzama šaušanas spēle un telefons ar internetu, kur tusē tādi paši klasesbiedri. Patiesībā arī grāmatas ir virtuālā pasaule - caur grāmatām izdzīvojam citu cilvēku dzīves.
Jautājums
31.12.2021. 12:15»
Danniga Krīgera efekts
Čekas provokātora vai pilnīgi degradēta krieveļa uzrakstīts rakstelis. Tāds vairs nekad nespēs atšķirt labo no ļaunā, tāds nekad vairs nesapratīs citus cilvēkus, kā vien sev līdzīgos. Tādam vairs nav vajadzīga senču gudrība un viedums. Tādam nevajag tēvzemes ne māju, jo labi ir visur tur, kur mūsu nav...
Kāds te sakars ar čekas provokatoru? Vai tad virtuālorealitāti ievieš 'čeka?
Piebilde
31.12.2021. 12:10»
susliks
Paldies autoram par rakstu! Es gan rakstā saskatīju, ka autors ir reālās dzīves atbalstītājs, kurš redz, ka tomēr apkārtējiem labāk patīk virtuālā dzīve. Es esmu novērojis,ka ar virtuālo dzīvi aizraujas garlaicīgi cilvēki, kuriem nav reālu hobiju...
Pirmsdatoru ērā man bija daudz vairāk draugu un sastapāmies ļoti bieži. Ik nedēļas nogali bija kādas kopīgas aktivitātes. Arī tad kad bija bērni, tad organizējām aktivitātes arī kopā ar bērniem. Tajos senajos laikos bija arī ziemas un regulāri gājām gan uz slidotavu, gan slēpot. Saulrietu vai saullēktu datorā var apskatīt, bet izjust to var tikai un vienīgi dabā. Arī zvaigznēs skatīties un sajust ppasauli var tikai dabā. Autoram tāda bēdīga dzīves pieredze diemžēl.
Ffuuvughgggdfyg
31.12.2021. 08:30Protams. Internets apvieno no nsabiedrībām izstumtos un vienotas problèmas tās šos milionus - to parvērš reālā sociālā un politiskā spēkā. Tas arī nepatīk vecajiem un jaunajiem veconlīdzskrējējiem kuroem politisko spēko sniedz esošā marksistiskā proesterība. Virtuāli nozīmē alternatīvi reālajam - un ja reālajā( info telpā) dominē prātā izkūkojušo voedokļi - loģiski izvēlēšos virtuālo. Veciem perdeļiem nepatīk ka šodien 35 gadīgs virtuāls? Von vairāk pat 70 reālu "vīru" ar galiem dīvaino cepurīšu klubiņos.
susliks
30.12.2021. 22:02Paldies autoram par rakstu! Es gan rakstā saskatīju, ka autors ir reālās dzīves atbalstītājs, kurš redz, ka tomēr apkārtējiem labāk patīk virtuālā dzīve. Es esmu novērojis,ka ar virtuālo dzīvi aizraujas garlaicīgi cilvēki, kuriem nav reālu hobiju.
Un vai autors neraksta taisnību? "Realitāte ir garlaicīga (..) Tā ir nomācoša, jo nekādi neļauj izpausties visam potenciālam (..) Realitāte ir vientulīga, jo tajā mēs sastopam visai maz cilvēku, ar kuriem komunicēt. Atceramies pirmsdatoru ēru, kad paziņu loks bija 1-2 jaunības draugi, ar kuriem sastapās reizi gadā, darba biedri un kāpņu telpas kaimiņi – t.i. nesavācās pat desmit paziņu, ar kuriem “patusēt” (ja tāda vēlme vispār rodas). Tā ir visai garlaicīga, jo rutīnas ir 100x vairāk nekā izmaiņu, un visai nerealizējama, jo pārāk maz ir kā tāda, ko varam sasniegt."
Es arī atzīstu, ka realitāte reizēm ir garlaicīga. Bet es glābiņu tāpēc nemeklēju virtuālajā pasaulē. Daudz foršāk ir reāli aizbraukt uz ezeru, uzkāpt uz ledus un pamakškerēt! Vēl forši ir reāli ar reāliem draugiem iedzert Vecgada vakarā.
ne ne ne
30.12.2021. 21:28>depresija viņam nāk tieši no “reālās”, nevis >“virtuālās” pasaules.
no nespējas realitātē.
atkritumu urnās neatradīs optimismu,
tas jāiemācas meklēt citur.
šeit virtuālā pasaule ir tikai knupītis - patērniecība - uzbudināšanās.
patiesībā
30.12.2021. 21:07viena no principiālām atšķirībām starp "virtuālās" paaudzes pārgudrajiem puņkutapām un reālās paaudzes "bumeriem" ir - reālās paaudzes cilvēki izgudroja internetu u.c. ar to saistītās "virtuālās fīčas", kuras izmanto "virtuālās" paaudzes bezsmadzeņu izstrādājumi, kas par to pat nav spējīgi aizdomāties, jo priekš tam ir nepieciešamas dzīvas un reālas smadzenes, nevis "virtuāla" sinētiskā putra starpausu šmucspaiņos.
Pilnīga draza
30.12.2021. 20:58Nez, cilvēki, kas pazīst šito pamuļķi, viņu atzīst par normālu čali?
111
30.12.2021. 20:53»
111
No dzīves bēgoša, infantila pusaudža raksts. Kāds pareizticīgo starecs ir teicis, ka viss ļaunums sākas tur, kur princips "vieglāk un ātrāk" kļūst par galveno
Apdomāju uzrakstīto komentāru un sapratu, ka, varbūt, par skarbu izteicos. Varbūt raksts ir sauciens pēc palīdzības? Padomju laikos skola gan izglītoja, gan audzināja. Šodien izglītības sistēma ir pilnībā destruktīva.
hm
30.12.2021. 20:47Pārfrazējot autoru - virtuālā pasaule nozīmē dzīvot pasaku pasaulē un nemitīgi lasīt tikai pasakas.
Cilvēks spēj piemēroties daudz kam. Arī cietuma kamrerām, bet Diogēnam pietika ar mucu. Vēlākā laikā nēģerus turēja zoodārzos.
Sekas?
Šaubos vai pat psihologs tās konstatēs. Ietekme - tiks defornēta cilvēka garīguma pasaule.
viss ir vienkārši
30.12.2021. 20:45puisītim sakāpis galviņā, nav vēl iemācījies savlaicīgi uz podiņa patupēt.
arī agrāk
30.12.2021. 19:50cilvēki, lai izklaidētos, izrautos kādu brīdi no garlaicīgas, pelēkas dzīves, meklēja ko interesantu grāmatās, filmās. Bieži gadās, ka darbs ir monotons, apnicīgs. Atceros, gāju reiz pa tirgu, tur pārdevējas skaļi apsprieda kārtējo "Verdzenes Izauras" sēriju :)
Un bērnībā, kad vecāki, aizņemti darbā, nelikās par mums, bērniem ne zinis, nebija nekādu izbraucienu uz zoodārzu, jūrmalu vai kur citur, kā glābiņš bija grāmatas - par ceļojumiem, piedzīvojumiem, citu aizraujošām dzīvēm...
Tagad savukārt arī veci cilvēki, kas lieto internetu, var papriecāties par jaunāku cilvēku panākumiem, iekārtojot savu mājokli. Var arī paskatīties, kā dzīvo ļaudis citur, ja pašam nav tādu iespēju ceļot...
111
30.12.2021. 18:33No dzīves bēgoša, infantila pusaudža raksts. Kāds pareizticīgo starecs ir teicis, ka viss ļaunums sākas tur, kur princips "vieglāk un ātrāk" kļūst par galveno.
Žulis
30.12.2021. 18:33Ja šis raksts tiešām atspoguļo autora domas, tad paliek skumji, jo nav iespēju veidot ar autoru diskusiju par viņa rakstu. Bet diskusija nav iespējama tādēļ, ka viņš ir kļuvis tieši par to, par ko iegrimšana virtuālajā pasaulē padara cilvēku. Viņa vērtību kritērijs vairs nesaistās ar šo pasauli. Viņš redz virtuālās problēmas, kas jārisina, virtuālās uzvaras, virtuālās balvas, virtuālos jaunumus, virtuālos draugus... Realitātē ir tikai klaviatūras spaidīšana vai ekrāna glaudīšana un manipulācija ar "1" un "0" Virtuāli šis cilvēks ir neskaitāmu briesmoņu uzveicējs un pasauļu iekarotājs. Realitātē viņš pat naglu sienā nepratīs iesist vai no kārklu zara svilpīti uztaisīt. Un kad nu pēc to 18 gadu sasniegšanas sāksies tā "pirmspensijas eksistence", tad nez vai ar tām virtuālajām prasmēm tāds zēniņš spēs sagādāt iztiku ģimenei un būt par vīru un tēvu. Vispareizākais risinājums viņam varētu būt - nīkt pie datora dzīvojot uz kakla saviem vecākiem cik ilgi vien iespējams un pēc tam iemest cilpu kalā vai, ja materiālie apstākļi to atļauj, lēnām sevi noindēt ar narkotikām.
Šādiem cilvēkiem veltīgi ir stāstīt, ka bērnība un jaunība ir periods, kad mēs apgūstam iemaņas un prasmes visai turpmākajai dzīvei, jo visa viņu dzīve ir virtuālajā pasaulē. Tāpat viņi nav spējīgi saprast, kas ir iedziļināšanās, pārdomas, apcere, jo virtuālajā pasaulē viss notiek zibenīgi un reaģēt nākas galvenokārt instinktu līmenī, bet jādomā klišejiski. Šādi cilvēki nespēj saprast, ka pie jaunībā apgūstamajām prasmēm ir pieskaitāma arī prasme būt pacietīgam, izturīgam, prasme sevi disciplinēt. Neko no tā virtuālajā vidē apgūt nevar. Tā nu rodas šie 18 gadīgie - gļēvas, histēriskas, bezdzimuma būtnes, kas prot tikai "gudri" muldēt, bet ne darīt.
Kas attiecas uz to garlaicīgās jauniešu dzīves attēlojumu, kāda tā bijusi pirms datoru laikā, tad, ja es teikšu ka šī raksta autoram par to nav ne mazākās nojēgas, viņš mani vienalga nesapratīs un apvainosies. Tā, ka jāpaliek vien mums katram pie savas taisnības.
viesis
30.12.2021. 18:06Šodien kārtējai skolniecei ārsts konstatēja veselības problēmas, kas radušās no pārāk ilgas sēdēšanas pie datora un telefona...... lūk arī galvenā atšķirība starp reālo pasauli un virtuālo...
Kremļa primāts
30.12.2021. 17:56Bez kādām šaubām, Levita Kariņa vadītā valsts ir paraugs visai pasaulei!
Primitīvisms no vārda primāts
30.12.2021. 17:45»
kas vēl var būt labāks
Iedzer sīvo, ieliec stīvo un tik dzīvo
Pārkrievota radījuma intelektuālā bagāža.
Danniga Krīgera efekts
30.12.2021. 17:37Čekas provokātora vai pilnīgi degradēta krieveļa uzrakstīts rakstelis. Tāds vairs nekad nespēs atšķirt labo no ļaunā, tāds nekad vairs nesapratīs citus cilvēkus, kā vien sev līdzīgos. Tādam vairs nav vajadzīga senču gudrība un viedums. Tādam nevajag tēvzemes ne māju, jo labi ir visur tur, kur mūsu nav. Urrrā biedri uz saulaino tāli.
tā viš i
30.12.2021. 17:25skricelējums izskatās pēc kāda IZM (jeb Debilizācijas un profanācijas ministrijas) ierēdņa murgojuma...
kikareka
30.12.2021. 16:49;Pat, lai ievērtētu smuku saulrietu, reālajā dzīvē ir jāsēžas auto un jānobrauc cik tur kilometru līdz jūras krastam, vēl kaujoties ar odiem, kaut virtuāli to var veikt pāris minūtēs. Savukārt emocionālais gandarījums ir akurāt tikpat spēcīgs, kā “reālajā” dzīvē.:Bērnus taisīt arī pāris minūtēs virtuāli.Gandarījums vēl lielāks!
Atis Priedītis
30.12.2021. 16:30Manuprāt, skolās būs spiesti ieviest jaunu mācību priekšmetu. Es to nosauktu šādi - "Apkārtējās pasaules vērošana". Tas ļautu bērniem atkal ieraudzīt cik apkārtējā pasaule patiesībā ir interesanta. Daudz interesantāka nekā tā ko piedāvā virtuālās pieejas. Kaut vai tas pats pasaules redzējums kuru sauc par Maģisko pasaules uztveri. Virtuālajā pasaulē nekā tāda nav. Un ja ir, tad kaut kur citur (viedtālruņa ekrānā), nevis tepat blakus un tūlīt.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
