Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.

Cits stāsts ir par to, kā šie „stukači” attaisno savu sadarbību ar padomijas specdienestu. Reizēm tie ir gaužām absurdi un smieklīgi skaidrojumi, kuriem būtu nepieciešami papildus skaidrojumi. Taču stāsts šoreiz nav par to, kā katrs attaisnojas, bet par to, vai fundamentāli sabiedrībā ir kas mainījies.

Īsi pirms čekas maisu atvēršanas pagājuša gada nogalē tika piesauktas dažādas briesmas, ko sagaida šo maišeļu atvēršana. Piemēram, sabiedrībā labi zināmais Jānis Maizītis, kurš nu jau vairākus gadus ieņem Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka krēslu, savā un biroja vārdā bija tiešs: lustrācijas sākšana šobrīd radīšot sabiedrības šķelšanos, un tā varot radīt draudus valsts drošībai un sabiedriskai kārtībai. Turklāt SAB vērtējumā VDK kartotēkas publicēšana internetā varot radīt atsevišķus riskus, tostarp pazemināt uzticēšanos drošības iestādēm, kas varot atstāt iespaidu uz valsts drošības iestāžu līdzšinējo darbu.

Vienlaikus ar Maizītim līdzīgu viedokli klajā nāca arī tagad par Valsts drošības dienestu pārdēvētās Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kurš intervijā ar pilnu nopietnību teica: “Es arī uzskatu, ka šīs informācijas publiskošana var radīt zināmus riskus nacionālajai drošībai.”

Toreiz kā piemēru DP priekšnieks minēja iespējamo uzticības mazināšanos drošības iestādēm: “Ir jāsaprot, ka arī mūsdienu Latvijā ir personas, kas sadarbojas ar valsts drošības iestādēm – tā ir ārkārtīgi slepena un sensitīva informācija. Cilvēki, piekrītot sniegt atbalstu savas valsts drošības iestādēm, viņi rēķinās, ka šī informācija vienmēr, mūžīgos laikos paliks slepena, diskrēta un nekad to neviens neuzzinās. Ja mēs atklājam informāciju par personām, kuras savulaik sadarbojušās ar totalitāras valsts drošības iestādēm, tas zināmā mērā var atturēt sniegt atbalstu savas valsts drošības iestādēm.”

Pretēji specdienestu „draudīgajām” prognozēm, sabiedrība to visu ir uztvērusi visai mierīgi. Jā, ir bijušas situācijas, kad sabiedrībā labi zināmi cilvēki ir skaidrojušies, kādēļ viņi ir fiksēti „stukaču” kartītēs. Bet tas arī viss! Arīdzan katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir izgājis cauri kartotēkām, pārliecinoties, vai tajās nav kāds viņam zināms cilvēks.

Tātad sabiedrība nav sašķēlusies, nav sākusies masveida izrēķināšanās ar „stukačiem”. Nekas neliecina par to, ka mūsu klusajā, mierīgajā valstī mostos revolūcijas gars franču manierē. Savukārt uzticība valsts drošības iestādēm, ko pieminēja gan Mežviets, gan Maizītis, ir stiepts jēdziens, ja mani atmiņa neviļ, tad pa 29 neatkarības gadiem tas vēl nav mērīts, un uzticēšanās šīm iestādēm ir ar mistisku plīvuru apklāts paša indivīda vērtējums.

Varbūt specdienestiem vajadzētu būt prātīgākiem un konkrētākiem savos spriedelējumos par sabiedrību un tās reakciju uz dažādiem procesiem?! Iespējams, „stukaču” kartīšu publiska izlikšana ir viens no labākajiem lēmumiem, kas ir izdarīts pa šiem 29 gadiem. Realitātē tas mūsu dzīvi nav mainījis, jo īstenie VDK aģenti un štata darbinieki turpina bezrūpīgi pavadīt savas vecumdienas peldoties naudā, ko sekmīgi sarausa pēc PSRS sabrukuma, un turpina raust uz Latvijas sabiedrības rēķina.

Novērtē šo rakstu:

110
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...