Kur ukraiņu bēgļi gulēs jau naktī uz sestdienu? Atbildes nav
Mārtiņš Staķis30.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biju gandarīts, uzzinot, ka sasaukta Saeimas koalīcijas sanāksme par kritisko situāciju ar bēgļu izmitināšanu. Jau piektdien VUGD būs ārpus Rīgas jāatrod mājas bēgļiem, kas tikko ieradušies Latvijā. Tas var būt neiespējami. Kāpēc un ko lēma koalīcija? Vairāk tvītu virknē.
Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā pirmreizējo izmitināšanu vakar lūdza 41 patvēruma meklētājs no Ukrainas. Vispirms tika apzinātas pašvaldības ārpus Rīgas. Vieta reģionos atradās 6 bēgļiem; pārējos 35 izmitināja Rīgā.
No 1.jūlija būsim spiesti piemaksāt par bēgļu uzturēšanos Rīgā no rīdzinieku naudas, jo samazināts valdības atbalsts. Rīga ir viena no retajām pašvaldībām, kas (1) joprojām bēgļus izmitina, un (2) kas par bēgļu izmitināšanu piemaksās, jo ar valsts budžeta atbalstu ir par maz.
MK apstiprinātā bēgļu uzņemšanas plāna kvotu esam izpildījuši un pārpildījuši. Īslaicīgi maksāsim par to bēgļu izmitināšanu, kuri Rīgā jau ir. Jaunajiem bēgļiem papildu atbalstu piedāvāt nevaram, viņi no 01.07. par izmitināšanu varēs saņemt valsts atbalstu ~3,50 eiro dienā.
Rīgā nav hosteļu, kas piedāvātu mājvietu par šādu summu – tā ir realitāte. Diemžēl viss liecina, ka arī reģionos jaunus bēgļus izmitināt nevar; atceramies – šodienas laikā reģionos tika atrastas tikai 6 vietas bēgļiem, kas vērsās Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem.
Tāpēc es biju gandarīts, uzzinot, ka vakar koalīcijas pārstāvji lems par Civilās aizsardzības Operatīvās vadības centra jau atbalstītajiem (!) priekšlikumiem, kas risinātu situāciju ar bēgļu izmitināšanu galvaspilsētā. Arī publiski visi deklarē, ka situāciju izprot.
Taču partiju sanāksme par bēgļu izmitināšanu beidzās ar neko. Izpratne bija dzirdama tikai no premjera partijas un iekšlietu ministra. Pie profesionāļu atbalstītajiem priekšlikumiem politiķi atgriezīsies nākamnedēļ. Bet kur ukraiņu bēgļi gulēs jau naktī uz sestdienu? Atbildes nav.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
