Iesaki rakstu: 
Kas tad ir tie iemesli, kādēļ liberāļi aizstāv necaurspīdīgu un nekontrolētu “savējo klubiņu", kas no valsts budžeta dāļā “piešprices” NVO, kuras saņem dāsnas mēķdotācijas no onkuļa, kura maks ir daudzreiz biezāks par Latvijas gada budžetu? Apkopoju dažus krāšņus iemeslus – Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbības piemērus bez tiem, kuri jau aprakstīti iepriekš.
1. Viens no ievērības cienīgākajiem gadījumiem SIF darbošanās vēsturē ir 2017. gada nogalē tā pasūtītais pētījums “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā”. Tā mērķis bija noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem, un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk.
Konkursā uzvarēja personu apvienība Oxford Research Baltics un Oxford Research AB no Zviedrijas. Pētījuma summa no Latvijas valsts budžeta – 46 tūkstoši eiro. Pētījuma veicēju, aptuveni pusi no kuru pasūtījumiem nodrošina Zviedrijas valsts un pašvaldības, mājaslapa atklāj līdzšinējos darbības virzienus – teju visi par publisko finansējumu veiktie pētījumi veltīti tādām tēmām kā imigrantu “labturība”, LGBT personu tiesības un dženderisms. Piemēram, šī centra mājaslapā par „transfeministu aktīvisti” dēvētās Ines Lukac veiktajā pētījumā par LGBT personām – bēgļiem secināts, ka atteikums piešķirt bēgļa statusu šādām personām no Serbijas un Maķedonijas būtu nepamatots. Lai gan šajās valstīs nav bruņotu konfliktu, tomēr tajās valdot neiecietība, pat ja likumi aizsargājot LGBT personu tiesības.
Jāatgādina, ka krietni mazākas summas no valsts budžeta, ko bija plānots atvēlēt “Iļģu” koncertam un “Līvu” albumam, izpelnījās grandiozu sašutumu medijos un sabiedrībā, tostarp tās liberālajā daļā.
https://oxfordresearch.se/publications/studie-av-asylsokande-hbt-personer-i-sverige/
2. Melnais humors – pieredzes apmaiņas komandējums, lai iepazītu Zviedriju kā labās prakses piemēru imigrācijas politikā:
http://www.sif.gov.lv/index.php…
3. Semināri par pedagoģisko darbs daudzkultūru klasēs:
http://www.sif.gov.lv/index.php…
4. Antidiskriminācijas plakāti – daži jēdzīgi, daži – ne tik ļoti…:
http://www.sif.gov.lv/index.php…
5. Dažādības veicināšana uzņēmējdarbībā Latvijā – pēc pētījuma un brošūras var noprast, ka principā vēlamais galaiznākums būtu kvotas darbaspēkam, jo uzņēmējiem pārmests, ka tikai x % mērķtiecīgi piesaista darbiniekus no dažādām sabiedrības grupām (dzimuma, etniskām utt.). Tiek runāts par sistemātisku dažādības vadības ieviešanu un auditu uzņēmumos. Rekomendē uzņēmumiem sadarboties ar NVO, kas var sniegt vērtīgu pieredzi dažādošanā.
http://www.sif.gov.lv/index.php…
https://issuu.com/…/docs/brosura_dazadibas_vadiba_nakotnes_p
6. Pētījums par to, kāpēc Latvijā vadošos amatos ir par maz sieviešu. Galarezultātā tapis “neatsverams” palīgs Latvijas ekonomikai – buklets uzņēmējiem ar ieteikumiem, kā vienādot vīriešu un sieviešu skaitu uzņēmumu valdēs.
http://www.sif.gov.lv/index.php…
http://www.sif.gov.lv/…/peti…/Safege_brochure_internetam.pdf
7. Par trešo valstu pilsoņu iesaisti, diskriminācijas novēršanu utt. Šeit pētīti arī termiņuzturēšanās atļauju pircēji, un ekspertes (Akule un Golubeva (Attīstībai/Par!)) gaužas par ļoti ierobežoto iespēju piedalīties politiskajos procesos, t.i., vēlēt un KANDIDĒT. Esot arī par maz NVO, kas tieši pārstāv imigrantus.
“Nepieciešamā rīcība: Attīstīt un atbalstīt izveidoto trešo valstu pilsoņu konsultatīvo institūciju darbību, kā arī veicināt pašu trešo valstu pilsoņu iniciatīvu attīstību sabiedriskās aktivitātes jomā. Turpināt diskusiju par nosacījumiem (t.sk. uzturēšanās ilgums, tiesiskais statuss, nodokļu maksājumi u.c.) trešo valstu pilsoņiem, lai iegūtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un dibināt politiskās partijas.”
http://www.sif.gov.lv/…/tres…/Gramata_pilsonu_290615_web.pdf
8. Jau 2013. gadā gaida multikulturālismu Latvijā un rīko apmācības starpkultūru komunikācijā. Jāpiebilst, ka vismaz viena no figurējošajām ekspertēm – Liesma Ose (Attīstībai/Par!) – 2015. gadā parakstījusi t.s. “160 velkamistu vēstuli”. Imigrācija raksturota kā neizbēgams process un Latvija - kā “daudzkultūru sabiedrība”.
http://www.sif.gov.lv/…/20…/STARPKULTURU_KOMUNIKACIJA_lv.pdf
Uzskaitītas, piemēram, šādas bažas:
“Atskaitot sabiedriskās politikas centra Providus pētījumos pamatoto imigrantu aizstāvību, Latvijas sabiedrībā trūkst plaši izdiskutēta viedokļa par imigrantiem kā darbaspēka (kvalificēta un mazāk kvalificēta) resursu Latvijas demogrāfiskajā situācijā.”
“Visnopietnākais šķērslis migrantiem kļūt par Latvijas pilsoņiem ir prasība atteikties no migrantu izcelsmes valsts pilsonības, proti, Latvija nepieļauj dubultpilsonību.”
Tiek atklāti reklamēts postmodernisms, kultūrfeminisms un tradicionālo uzskatu dekonstrukcija (tieši šādi termini arī tiek lietoti): “Dekonstrukciju iespējams īstenot tad, ja ideoloģiskās konstrukcijas, kurās pie varas esošie pamato pašu sludināto cilvēku un sociālo grupu hierarhiju, nepieņem kā dotas un neapšaubāmas. Tās tiek aplūkotas sociālā, vēsturiskā un politiskā kontekstā. Dekonstruētājs/a tekstā atklāj aizspriedumus (piem., visi vīrieši ir cūkas, visas sievietes ir dumjas „blondīnes”), novērtē tos kā problemātiskus un apšauba. Tā veidojas iekļaujošāka realitātes izpratne.”
“Modernā antropoloģija, socioloģija un citas sociālās zinātnes vairs neidentificē kultūru ar tautu.”
Citāti: “Kultūra nav kā acu krāsa vai pēdas izmērs, tradīcijas un paradumi arī mainās. Kā notiek pārmaiņas kultūrā? Pirmajā posmā sabiedriskās domas līderi, žurnālisti, politiķi noteiktu interešu grupu iespaidā pārdefinē sabiedrisko diskusiju pamatsimboliku, piemēram, par imigrantu tiesībām. Otrajā posmā šo vārdos nosaukto simbolisko pārmaiņu institucionalizē, ietver likumdošanā (imigrantu sociālās, ekonomiskās un politiskās līdzdalības tiesībās u.c.). Trešajā un absolūti nepieciešamajā posmā pārdefinētais simbols kļūst par sociālajā telpā mītošo cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļu (iecietību pret cilvēkiem, kas runā citā valodā un izskatās savādāk, ieaudzina ģimenē). Tagad varam pārdefinēt kultūru atbilstoši 21.gs. globalizētajai sociālajai realitātei.”
Un vēl viens: “Realitāte gan atšķiras no tā, ko konstruē konservatīvie domātāji un politikas veidotāji. Globālajā pasaulē, kas kļūst arvien plakanāka un kur robežas tiecas izplūst, sociālās identitātes, kā vecums, profesija, izglītība un citas, pakāpeniski ieņem etnisko identitāšu vēsturisko vietu.”
Un vēl viens: “21.gadsimtā neviena nacionālā kultūra vairs nav redzama un uztverama vēsturiski autentiskā veidā. Kā aplūkojām iepriekš, tā nemitīgi mainās un ietekmējas no citām – mijiedarbībā esošām kultūrām. Tāpēc skolā mācīt starpkultūru komunikāciju, informāciju par kultūrām smeļot no kultūras vēstures, piemēram, Starpkultūru komunikācijas un kultūrdialoga konteksts uz 19.gs. krievu literatūras šedevru bāzes, latviešu eposa ” Lāčplēsis”, franču impresionisma un līdzīgām
neapšaubāmām kultūras vēstures liecībām, nebūtu īsti godīgi. Mēs krāptu jauniešus, mācot to, kas dzīvo kultūras atmiņā, un nostādītu cilvēkus svešā kultūrvidē neērtā lomā.”
Krievvalodīgo "tiesību aizskārumu" pamato ar atsauci uz Borisa Cileviča (“Saskaņa”) pētījumu.
“To, ka vēsturiski esam daudzkultūru sabiedrība, vēstures gaitā gūtā “upura” trauma nacionāli orientētajiem politiķiem liedz skaļi atzīt. Un tam nāk līdzi visas jau labi zināmās problēmas, kuras izraisa tīksmināšanās par vēstures gaitā nodarītajām pārestībām un maziska atriebība, spēlējoties ar cilvēktiesību ierobežošanu izglītības, saziņas jomā krievvalodīgās minoritātes pārstāvjiem (VSSA paziņojums 2010. gadā sievietēm par bezmaksas dzemdes vēža skrīningu tikai latviešu valodā). Latvija ir parakstījusi un ratificējusi ar atrunām Vispārējo Mazākumtautību tiesību konvenciju, bet tās ieviešanas process ir aizkavēts politiskas gribas trūkuma dēļ, to apliecina ikgadējie ēnu ziņojumi un pētījumi (Muižnieks, 2007, 2010, Dimitrovs, Cilēvičs, 2008).”
Viss šis pētījums ir līdzīgā garā.
9. SIF pētnieka raksts ar piebildi: “Šis raksts satur nepiedienīgus vārdus un nav piemērots bērniem.”
http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr3.pdf
“Noliegums nav risinājums. Jaunu sociālo konstrukciju radīšanā noder trešās vides
radīšana un/vai nosacījumu izvērtēšana.” u.c.
10. SIF pētnieces raksts par starpkultūru komunikāciju un “dažādības vadību”
http://www.sif.gov.lv/…/SIF/starpkulturu…/2013/raxts_nr2.pdf
“Jaunais gadsimts ienesis jaunu paradigmu maiņu – integrācija, abpusēja cieņa un iespēju vienlīdzība ir uzmanības centrā. Dažādība tiek apzināti izmantota, lai organizācijas mācītos un attīstītos. Organizācijas vairs nemeklē tikai augsti kvalificētus darbiniekus, bet arī darbiniekus, kuriem papildus augstai kvalifikācijai ir arī dažādas identitātes un kompetences.”
11. Projekts “EQUAL”
“Projekta mērķis bija mazināt sieviešu un vīriešu profesiju dalījumu un nodrošināt vienādas iespējas abu dzimumu pārstāvjiem darba tirgū.”
Analizēta sieviešu nodarbinātība mašīnbūvē, metālapstrādē un elektrotehnikā un dzimumlomu stereotipu ietekme uz to:
http://equal.sif.gov.lv/rezultati_stereotipi.html
Attēlā – SIF padomes loceklis Edgars Rinkēvičs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
