Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada 29. jūnijā «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» ir publicēts Ulda Dreiblata raksts «Strīķes advokāte: Bija Anna, tagad Juta. Kāda starpība?» par žurnālista Rituma Rozenberga mēģinājumiem tiesas ceļā no Latvijas Universitātes iegūt studentes personas lietu, kas apliecinātu, ka Juta Strīķe kādreiz bijusi Anna Potapova.

Nenostājoties nevienā pusē šajā strīdā, jūtam pienākumu vērst uzmanību, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šajā lietā ir nostādīts kutelīgā pozā. Lietas par informācijas pieprasījumiem no iestādēm pēc būtības Latvijā skata viens tiesnesis vienā instance. Pēc tam iespējams iesniegt kasācijas sūdzību. Kasācijā pārbauda tikai to, vai pirmās instances tiesa nav pārkāpusi materiālās vai procesuālās normas.

Piemēram, ja universitāte norādītu, ka tai vispār nav Annas Potapovas dokumentu, kasācijas instancei to nav tiesību pārbaudīt, jo tā jau ir pierādījumu pārbaude lietā. Lai nu kā, bet kasācijas instances tiesa var atcelt pirmās instances tiesas lēmumu un šī kasācijas instance šobrīd nav vis Augstākā tiesa kā tāda, bet tās Administratīvo lietu departaments.

Bet vai Administratīvo lietu departamenta tiesneši vispār drīkst skatīt šo lietu? Paudīsim apsvērumus, kapēc ne.

Departamentā ir divpadsmit tiesnešu. Valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte, nosaka likums.

Lietas atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde – Latvijas Universitāte – ir darba devējs arī tiesnešiem. Jautrīte Briede ir tur profesore, Anita Kovaļevska lektore, taču tas netraucē departamentam izveidot kolēģiju triju tiesnešu sastāvā no pārējiem senatoriem. Problēma ir mazliet delikātāka.

Lai arī formāli lieta ir administratīvais process par tiesībām saņemt informāciju no iestādes, tomēr Jutas Strīķes advokāte Ilona Jirgena ir uzsvērusi kā argumentu Strīķes tiesības uz privāto dzīvi vārda un uzvārda maiņas kontekstā.

Iestāde atteicās izsniegt pieprasīto informāciju, jo tās juristu izpratnē Saeimas deputāta kandidātes Strīķes «tiesības uz privāto dzīvi» ir «svarīgākas par sabiedrības interesēm», «izvērtējot un sabalansējot divas pamattiesības - vārda brīvību un fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramību».

«Ja arī viņa ir bijusi Anna un tapusi Juta - tās ir viņas privātās tiesības mainīt vārdu. Arī Jutai šādas tiesības ir, ja viņa vēlējās un nomainīja, un nav sabiedrībai - lai arī kāda amatpersona būtu - jāpaskaidro, kādu mērķu vadīta viņa to darīja,» pirmās instances tiesā norādījusi advokāte Ilona Jirgena.

Augstākajai tiesai pēc būtības jāskata, vai motīvi, apstākļi, kuru dēļ nomainīts vārds un uzvārds, kā privātās dzīves sastāvdaļa ir pietiekams pamats informācijas nesniegšanai, ja lieta ir par augstu valsts amatpersonu – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, Tieslietu padomes locekli Jutu Strīķi.

Augstākās tiesas senatoriem jāvērtē jautājums, vai šāda līmeņa amatpersonas tiesības uz privāto dzīvi vārda un uzvārda maiņas sakarā ir vērtējamas augstāk vai zemāk par sabiedrības interesēm zināt.

Vēlreiz – nenostājoties neviena pusē par lietas iznākumu pēc būtības – Administratīvo lietu departamentā nav neviena tiesneša, kam šajā lietā nebūtu interešu konflikta.

Visiem šiem tiesnešiem – Dzintrai Amerikai, Jautrītei Briedei, Andrim Guļānam, Vēsmai Kakstei, Anitai Kovaļevskai, Dacei Mitai, Valteram Poķim, Normundam Saleniekam, Līvijai Slicai, Rudītei Vīdušai un Ievai Višķerei – ir viens un tas pats priekšnieks, kas organizē departamenta darbu un no kā pārējie tiesneši ir  organizatoriski un morāli atkarīgi kā no vadošā kolēģa.

Tā ir departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, kura turklāt kā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos un valsts sekretāra pienākumu izpildītāja ir zināma teju visiem no šiem tiesnešiem, izņemot divus, jo piedalījusies lēmumu pieņemšanā, kas šiem cilvēkiem vispār ļāva nokļūt tiesneša amatā. Tā ir liela morāla, ētiska slodze.

Kutelīgā poza ir lietā, ka Veronika Krūmiņa ir salīdzināmā situācijā ar Jutu Strīķi. Arī augsta juridiskās sistēmas amatpersona, turklāt agrāk bija pazīstama ar citu identitāti kā Lilita Cācure.

Par viņu jaunībā 1983. gada janvārī rakstījusi pašreizējā «Neatkarīgās Rīta Avīzes» žurnāliste Elita Veidemane vēl kā «Padomju Jaunatnes» žurnāliste. Lai arī no google.com meklētāja pēdējos gados ar «tiesībām aizmirst» izņemts, tomēr apstāklis, ka Veronikai Krūmiņai agrāk bijis cits vārds un uzvārds ir vispārzināms. Par to rakstījis pat pats portāls Pietiek.com.

Līdz ar to Administratīvo lietu departamenta tiesneši, ja piedalītos lietas izskatīšanā, nonāktu ētiskas dilemmas priekšā, jo labi apzinātos, ka veidotais Augstākās tiesas lēmums attieksies uz viņu priekšnieci, ja kāds, piemēram, portāls Pietiek.com pieprasīs no Latvijas Universitātes Lilitas Cācures personas lietu. Apzinoties, ka tāpat kā par Annu var jautāt par Lilitu?

Pilsētā gan melš, ka iemesli slēpjas čekista Jāņa Anerauda literārajā tēlā māsā Veronikā (piētiskās un skaistās cisterciešu novices prototips gan bija ar citu vārdu – Otīlija Marija grāfiene Keizerlinga), kā arī vārda Lilita sātaniskajā konotācijā judokristiāniskajā tradīcijā, bet nevar izslēgt iespējamību, ka portāls Pietiek.com pieprasītu šo informāciju Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam un Latvijas Universitātei, prasītu informāciju, tiesātos. Pašsaprotami, ka šie senatori kasācijas sūdzību skatīt nevar. Ko darīt?

Lemberga lietā visi Kurzemes apgabaltiesas tiesneši atstatījās, un lietu skata Rīgas apgabaltiesa. Visiem Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešiem ir jāatstatās no kasācijas sūdzības vērtēšanas Strīķes lietā un Augstākās tiesas priekšsēdētājam ar rīkojumu jānodod lieta izskatīšanai Krimināllietu vai Civilietu departamentam. Tur arī ir gudri tiesneši un tiesību literatūra jebkuram tiesnesim ir brīvi pieejama. Izņēmuma gadījumā tas ir pieļaujams, jo pusēm ir tiesības uz taisnīgu tiesu.

* Kolhoznieku kandidāts Rāznas apriņķa tautas tiesneša amatam, 3. kategorijas neklātienes juriskonsults.

Novērtē šo rakstu:

83
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...