Kuram politiķim ir bijusi un joprojām ir vislielākā ietekme uz drošības arhitektūru?
Gatis Eglītis29.10.2023.
Komentāri (105)
Iesaki rakstu: 
Kuram politiķim ir bijusi un joprojām ir vislielākā ietekme uz drošības arhitektūru? Viennozīmīgi Edgaram Rinkēvičam. 11 gadus Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs: ministri nāk un iet, bet valsts sekretārs ir nozares “smadzenes” un de facto persona Nr 1.
Prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs trīs gadus ar piekļuvi vissensitīvākajai informācijai valstī un pastarpinātu ietekmi uz valdības lēmumiem, vismaz noteikti drošības jautājumos. Zatlera Reformu partijas līdera V.Zatlera absolūtā uzticības persona (nezinu gan, kuram bija ideja vilkt “ar tankiem” Saskaņu valdībā?).
11 gadus ārlietu ministrs ar piekļuvi visaugstākās slepenības informācijai valdības “bunkurā”, koalīcijā, NATO samitos utt. 11 gadus piedalījies visos ar drošību saistītos lēmumos. Ministrs, kura teiktais koalīcijā un valdībā tiek respektēts un realizēts ar ~90% garantiju (zinu kā bijušais ministrs).
9 no pēdējiem 11 gadiem pārstāvējis valdošo partiju – Jauno Vienotību ar premjera, finanšu un, protams, ārlietu ministra portfeļiem. Milzīga politiskā jauda, var dabūt gatavu gandrīz visu, ja grib.
Diemžēl droša austrumu žoga vēl nav, jāceļ militāri civilā gatavība krīzes situācijām, de facto divvalodu sabiedrība utt.
Gandrīz pusgadu valsts prezidenta amatā, kas labi zināms no V.Zatlera laika. Premjere un visi ministri klanās gudrā un populārā politiķa priekšā: atkal var valdībā izdarīt visu, ko sirds un prāts vēlas. Laiks rādīs, vai izmest NA un AS no koalīcijas un atvērt durvis ZZS un PRO bija atbildīgs gājiens šajā laikā.
Ar visu šo bagāto drošības jautājumu pieredzi un augstākā līmeņa politisko ietekmi, E.Rinkēvičam, es ceru, ir skaidrs plāns un vīzija, kā izkuģot šodienas drošības un ģeopolitisko pārmaiņu bangojošajos ūdeņus. Atbildības nasta ne pa jokam, bet kurš teica, ka būs viegli.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
