Kuram būs jāuzņemas atbildība, ka Latvijā tā brīvi varēja mazgāt naudiņu
Pietiek lasītājs26.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī svarīgā ziņa tā neierasti klusi publicēta. Sestdienas vakarā, lai jau līdz pirmdienas rītam būtu pazudusi. Ziņu atradu caur Tvnet mobilo aplikāciju- datora versijā tā bija jau labāk ieslēpta. https://www.tvnet.lv/6833428/karins-nevelas-palielinat-budzeta-deficitu-kamer-nav-zinami-fatf-un-moneyval-lemumi
Tātad par Latvijas iespējamu iekļaušanu naudas atmazgātāju pelēkajā sarakstā, kur atrodas padsmit valstis - tādas kā Mongolija, Zimbabve utt. Varen klusi paslīdējusi ziņa, ka šajā sarakstā šogad 18. oktobrī ir iekļauta arī Islande, kura naudas atmazgāšanas apkarošanā kotējas krietni augstāk par Latviju. Secinājums - diezgan droši, ka nākamgad februārī iekļaus arī Latviju. Mums tas izmaksās aptuveni 8% no IKP (Latvijas IKP nedaudz virs 30 miljardiem dolāru), tātad kopējie zaudējumi mums būs virs 2 miljardiem dolāru.
Kuram būs jāuzņemas atbildība, ka Latvijā tā brīvi varēja mazgāt naudiņu.
1. Kariņam - kaut kā vareni ilgi pretojās Znotiņas (FID) metodikai, kā pārbaudīt ABLV bankas kreditoru samaksu. Kariņa pasivitāte izpaudās tā, ka viņš enerģiski neuzspieda FKTK pieņemt FID metodiku. Tā vietā, FKTK nevēloties pieņemt šo metodiku, Kariņš paziņoja, ka iestādēm būs "jāvienojas". Vienošanās nozīmē kompromisu, un kompromiss nozīmē piekāpšanos - tātad ar šādu paziņojumu Kariņš spieda uz Znotiņu un viņas vadīto FID, lai Znotiņa samazina savas prasības.
2. Ja jau ir naudas atmazgāšana, kas ir krimināls pasākums, kurš sodāms ar gana daudziem gadiem, rodas jautājums:
2.1. Ģenerālprokurora Kalnmeiera atbildība - kurš ir dzirdējis, ka kāds būtu notiesāts par naudas atmazgāšanu? Neviens? Ja nav notiesāto - nav arī naudas atmazgāšanas. Tātad naudas atmazgāšanā no Kalnmeiera puses ir bijusi gandrīz pilnīga bezdarbība. Starp citu, naudas atmazgāšanas dienestu no Kalmeiera pārraudzības izņēma tikai pirms gada. Secinājumi - Kalnmeiers ir ideāls uzraugs naudas atmazgātājiem. Izcila bezdarbība.
Kalnmeiers un prokuratūra varētu - un būtu pat vēlams - gāzt vainu uz Augstāko tiesu (Bičkoviču), ka viņi gan mēģināja saukt noziedzniekus pie atbildības, tikai tiesa neko nedarīja. Kāpēc Augstākajai tiesai bija jādara, - tāpēc, ka tiesas spriedumi, kurus prokuratūra uzskata par neatbilstošiem, prokuratūrai jāpārsūdz līdz Augstākajai tiesai, kuru jau daudzus, daudzus gada vada Bičkovičs.
2.2. Tātad visa notikumu kontekstā par naudas atmazgātāju nesodāmību atbildība būs jāuzņemas arī Bičkovičam, ka viņa vadītā iestāde nav bijusi diez cik naska mazgātāju sodīšanā.
3. Kalmeieram un Bičkovičam ir pielaides valsts noslēpumam. Par rupju savu pienākumu nepildīšanu, kuras rezultātā valstij rodas zaudējumi virs 2 miljardiem eiro - rodas jautājums, ar ko nodarbojās Maizīša SAB? Maizītis skatījās no malas, ka viņa iepriekš vadītā prokuratūra, kura neķēra naudas atmazgātājus, turpina to nedarīt. Satversmes aizsardzības birojam noteikti vajadzēja būt kursā par tendencēm un tādēļ jāuzņemas atbildība par sagaidāmajiem zaudējumiem, savukārt, ja nebija kursā, - tad jautājums, kam mums nepieciešams tāds dienests, kurš nespēj novērst milzīgus valsts zaudējumus, kuri rodas tiesu varas neizdarības dēļ. Ierēdņiem, kuri nepilda savus pienākumus, var atņemt pielaidi, un viņiem amats jāpamet. Tikai pielaidi neviens viņiem neatņēma.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
