Kuri „Latvijas Valsts augstākā līmeņa vadītāji” apmeklēja Pīlēnu ģimenes uzņēmuma „apzinātības treniņus”: pilns saraksts
PIETIEK06.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek 1. janvārī (vēlāk tēmu pārtvēra arī citi mediji) aprakstīja to, kā pazīstamā uzņēmēja Ulda Pīlēna (attēlā) ģimenes uzņēmums SIA Integrālās izglītības institūts I3 ticis pie īpatna valsts pasūtījuma – šī uzņēmuma līdzīpašnieks, bijušais mācītājs Juris Rubenis par 3630 eiro vada „apzinātības treniņus” personām, kas tiek dēvētas „Latvijas Valsts augstākā līmeņa vadītāji”, daudzi lasītāji ir interesējušies – kuras tad ir tās amatpersonas, kuras uz viņu rēķina ir apguvušas spēju „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra” un citas nozīmīgas prasmes. Ņemot vērā lasītāju interesi, publicējam pilnu sarakstu.
Apzinātības treniņi augstākā līmeņa vadītājiem: dalībnieku saraksts
1.grupa SIA “Integrālās izglītības institūts - I3” (03.10. – 19.12.2018.)
2. grupa SIA “Totari” (04.10. – 06.12.2018.)
Nr. Vārds Uzvārds Iestāde
1. Andra Auziņa Valsts darba inspekcija
2. Daiga Avdejanova Datu valsts inspekcija
3. Ieva Ābelīte Patentu valde
4. Aiga Balode Nodarbinātības valsts aģentūra
5. Māris Baltiņš Valsts valodas centrs
6. Baiba Banga Maksātnespējas administrācija
7. Armands Binovskis Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra
8. Sandis Cakuls Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
9. Juris Dambis Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
10. Māris Demme Būvniecības valsts kontroles birojs
11. Indra Dreika Veselības inspekcija
12. Andris Dunskis Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
13. Renāte Fila-Roķe Valsts policija
14. Gunta Gabrāne Dabas aizsardzības pārvalde
15. Juris Gaiķis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
16. Inese Gailīte Valsts kanceleja
17. Egils Harasimjuks Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs
18. Svens Henkuzens Zāļu valsts aģentūra
19. Aija Jaunzeme Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
20. Ilona Jurševska Sociālās integrācijas valsts aģentūra
21. Inga Koļegova Valsts vides dienests
22. Andis Krēsliņš Valsts meža dienests
23. Pārsla Rigonda Krieviņa Zemkopības ministrija
24. Ģirts Krūmiņš Lauku atbalsta dienests
25. Ieva Lībķena Valsts valodas centrs
26. Arnolds Lukšēvics Vides pārraudzības valsts birojs
27. Gunta Medne Valsts kase
28. Baiba Medvecka Valsts kanceleja
29. Alda Ozola Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
30. Sandra Ozoliņa Kultūras informācijas sistēmu centrs
31. Guna Paidere Uzņēmumu reģistrs
32. Dace Pelēkā Valsts ieņēmumu dienests
33. Vivita Pūliņa Sociālās integrācijas valsts aģentūra
34. Mārtiņš Rinčs Valsts reģionālās attīstības aģentūra
35. Ingūna Slaidiņa Latvijas Nacionālais arhīvs
36. Gundega Šulca Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
37. Elita Turka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
38. Dace Vilsone Kultūras ministrija
39. Vivita Vīksna Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
