Iesaki rakstu: 
Visdaudzskaitlīgākais mītiņš, visaktīvākais atbalsts pilsoņu iniciatīvu vietnē manabalss.lv - tie ir nopietni argumenti pret Saeimas vairākuma atbalstīto Stambulas konvencijas (turpmāk tekstā SK) denonsēšanu. Ne veselības aprūpes, ne izglītības, ne pensiju problēmām veltītie protesta pasākumi tādu masveidīgumu neesot uzrādījuši. Tātad tauta savu vārdu ir teikusi, un to ignorēt nedrīkst - uzsver SK aizstāvji.
Ja tautas vārdā tiek postulēts, ka SK ir vislielākā vajadzība Latvijā, tad jārīkojas! Valdības definētajām "papīra" prioritātēm (drošība, ekonomiskā izaugsme, birokrātijas apkarošana) jāpabīdās un jāizbrīvē vieta aktīvās pilsoniskās sabiedrības lemtajai – cīņai pret vardarbību ģimenēs. Un prioritāte - tas ir nevis par moralizēšanu, bet gan par naudu. Nevis pa pilienam, bet ievērojami budžeta līdzekļi jāpiešķir "drošā patvēruma" mītnēm, policijas kapacitātes stiprināšanai, psiholoģiskam atbalstam, vardarbības upuru rehabilitācijai, atbilstīgām nevalstiskajām organizācijām, protams. Citādi esam kā tas kaimiņš, kurš dedzīgi iestājas pret vardarbību vārdos, bet darbos mierīgi noskatās, kā blakus dzīvoklī vīrs piekauj sievu...
Domāju, Saeima varētu saņemties un, apzinoties savu atbildību par SK sakarā sacelto troksni, novirzīt šīm vajadzībām kādus 10 miljonus no Latvenergo peļņas, no līdzekļiem, kas esot plānoti Telia dzelžu izpirkšanai. Sarežģīti, protams, bet prioritātēm jādod. Un kā mūs slavētu ārvalstu vēstniecības, starptautiskās organizācijas un investori!
... Bet vispār SK (ne)notikušās denonsēšanas stāsts ir pelnījis aplausus un saucienus: autoru, autoru! Kāda dažādu politisko spēku saspēle, kāda noslīpēta tehnika, kādi smalki turp-atpakaļ manevri! LPV iznāciens ar likumprojektu, bloks ar valdības partiju, jaunas sarkanās līnijas - homofobi pret moderni domājošajiem! Visi var pozicionēties, visiem ir, ko teikt, visi strādā uz saviem vēlētājiem, mobilizē savu "burbuli" un demonizē citādi domājošos.
Jūtama lielu politehnoloģisko stratēģu roka un gadu desmitiem ilgs treniņš "uz krieviem", kad elektorāta mobilizācijai vilktas "kremlinu" sarkanās līnijas. Pārbaudīts un drošs "savienoto trauku" princips - kad Rosļikovs ālējas Saeimas tribīnē, iegūst nacionāļi, kad Šlesera komanda apkaro "genderus", punktus savāc progresīvā Vienotība...
"Saprāta balss" lomā uzstājas valsts prezidents. Tik izsvērti, tik psihoterapeitiski (ne juridiski), ka mazliet atgādina sirēnas balsi, kas ceļotājus (vēlētājus) mudina atkal uzskriet tām pašām klintīm (nobalsot par tiem pašiem). Jo problēma jau nav atrisināta, tikai atlikta, un kam tad šaha partiju turpināt, ja ne iepriekšējiem spēlētājiem?
Kad novirzās fokuss, iznāk miglaina bilde. Uzmanība koncentrēta uz kādu detaļu, bet no redzesloka pazūd citas nopietnas lietas. Latvijas mežu "apsaimniekošana", tas pats Telias stāsts, lielo uzņēmumu privatizācijas plāni... Un kurš būs ieguvējs? Ne jau tā mītiņa tautumeita ar uzkrāsoto zilumu zem acs.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
