Iesaki rakstu: 
Aizvien nereālāka rādās nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK līdzdalība nākamajā valdībā, un zem jautājuma zīmes ir arī iespēja nākamajai koalīcijai, ko visticamāk veidos Vienotība un ZZS, slēgt atsevišķus sadarbības līgumus ar Saskaņas centru un VL-TB/LNNK. „Formulas 2+2,” var nebūt, Pietiek pirmdien atzina viens no koalīcijas izveidē iesaistītajiem.
Lai gan no jebkādiem komentāriem līdz oficiālajām konsultācijām Rīgas pils izvairās, tieši ar skaidriem signāliem, kas nākuši no Valsts prezidenta Valda Zatlera, politiķi pamato VL-TB/LNNK gaidāmo izstumšanu. Arguments VL-TB/LNNK izstumšanai ir iespējamie ārpolitiskie apgrūtinājumi gan Austrumu, gan Rietumu virzienā, ar kuriem var saskarties Latvija, ja valdībā būs pārstāvēti nacionāli radikāli noskaņotie Visu Latvijai. Iekšējās diskusijās tieši uz prezidenta aprindu viedokli šajā jautājumā esot atsaucies premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš nu meklējot izeju no paša izziņotās koalīcijas Vienotība + ZZS + VL-TB/LNNK.
„Ja Zatlers zem tepiķa pasaka, ka Visu Latvijai nevar ņemt valdībā, lai ir tik drosmīgs un pasaka to atklāti,” Pietiek pirmdien izmeta kāds vadošs premjera partijas pārstāvis. Tiesa, bažas par VL klātbūtni valdībā neoficiālā līmenī pauž arī paši Vienotības pārstāvji, tādēļ šādu nostāju nevar piedēvēt tikai Rīgas pilij.
Pašlaik rodas iespaids, ka Vienotības politiķi vēlas publiskajā telpā atbildību par gaidāmo VL-TB/LNNK neaicināšanu valdībā novelt uz Rīgas pili. To apgrūtina fakts, ka formāli nekādos oficiālos komentāros Valdis Zatlers vai viņa tuvākais loks par to nav izteikušies. Tiesa, trešdien notiks prezidenta un premjera iknedēļas tikšanās, pēc kuras Zatlers, kā ierasts, iznāks pie medijiem, un viņam visticamāk tiks uzdots jautājums arī par Rīgas pils aktīvo aizkulišu nostāju VL-TB/LNNK jautājumā.
Piektdien notiks pirmās Valsts prezidenta konsultācijas ar 10. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, bet, kā iepriekš prognozēja kāds informēts avots, „15. oktobra pēcpusdienā baltu dūmu virs pils nebūs”. Proti, nav sagaidāms, ka piektdien varētu tikt nominēts nākamais premjers. Tiesa, nedēļas nogalē Zatlers kopā ar plašu delegāciju, kurā būs arī vairāki ministri, dosies vizītē uz Ķīnu un valstī nebūs visu nākamo nedēļu.
Līdz ar VL-TB/LNNK attālināšanos no nākamās valdības esot apgrūtināta arī iespēja Vienotībai slēgt sadarbības līgumu ar SC. „Tā būtu politiska pašnāvība – slēgt sadarbības līgumu ar SC, ja tiek izstumta Visu Latvijai. Premjers to nespēs izskaidrot, bet prezidents negribēs,” Pietiek neoficiālā sarunā atzina kāds Vienotības sarunvedējs.
Vēl aizvadītajā nedēļā notikusi Dombrovska un SC līdera, Rīgas mēra Nila Ušakova tikšanās, un tajā izskanējusi versija par divu ministru amatiem SC – runa bijusi par tieslietu un satiksmes ministru amatiem. Premjers Pietiek nevēlējās komentēt šo informāciju, tās nodēvējot par baumām. Šāda vienošanās par atsevišķu portfeļu iedalīšanu SC, kura uz tiem solījusi deleģēt profesionāļus, būtu saistīta ar sekojošām pārbīdēm Rīgas domē, kur Vienotība ir ieinteresēta varas pozīcijā aizstāt vēlēšanu neveiksminieka Aināra Šlesera LPP/LC.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
