Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kurp dodies, LTV un NEPLP?

Jānis Rušenieks*
17.05.2019.
Komentāri (30)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Brīdi atpakaļ Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atlikušie četri locekļi lēma veikt grozījumus VB SIA Latvijas televīzija statūtos, paredzot, ka turpmāk Latvijas televīzijas priekšgalā būs tikai viens valdes loceklis. Formāli Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 65.pants ir ievērots – “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli vada valde”. Neapšaubu pašreizējā palikušā valdes locekļa kompetenci kā finanšu jomas speciālistam, bet… Latvijas televīzija nav vienkāršs, ikdienas uzņēmums. Tas ir ļoti specifisks uzņēmums, kurš neražo pienu, maizi, radioaparātus vai televizorus.

Par televīziju

Vēl padomju gados prevalēja uzskats, ka gan radio, gan televīzijā galvenais ir vārds, no kā izrietēja, ka vadītāju amatos tika virzīti žurnālisti. Tikai divi no iepriekšējiem LTV vadītājiem bija tieši saistīti ar bildi – viņi savulaik bija režisori. Nu jau bijušais trīs valdes locekļu amatu/ kompetences sadalījums ilgstoši man ir bijis neizprotams, jo valdes loceklis ar šauru specializāciju – finanšu pārzināšanu, manuprāt, ir neloģiski. Šīs funkcijas vajadzētu izprast un pildīt tieši valdes priekšsēdētājam, atvēlot diviem valdes locekļiem konkrētas jomas – vienam saturu, otram tehnoloģijas, bet visiem sadarbojoties medija attīstības stratēģijas veidošanā un īstenošanā.

Kopš konkursa uz valdes locekļu amatiem LTV rezultātu paziņošanas ir pagājis vairāk nekā mēnesis. Šajā laikā mēģināju analizēt – kāpēc atkal ir sanācis čiks. Diemžēl jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu. Kāpēc? Tāpēc, ka līdz šim brīdim neesmu nekur atradis atbildi uz galveno jautājumu – kā tā var būt, ka tieši abi valsts pārziņā esošie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija atrodas tādā stāvoklī? Es gribētu teikt - bedrē. Kāpēc bedrē? Tāpēc, ka vismaz 99% no sabiedrības nav apjaušama tā situācija, kurā šie abi mediji neprofesionālas pārraudzības un apzinātas valsts pārvaldes institūciju darbības rezultātā ir novesti.

Nozares pārraudzība, mediju vadība, prasības par saturu, tā realizēšana, valsts budžeta finansējums. Šie varētu būt tikai četri galvenie, analizējamie jautājumi. Viss pārējais jau izriet no tiem – televīzijas atrašanās nepiemērotās telpās, kadru jautājums, neizprotama satura veidošanas politika un autortiesību (ne)ievērošana, un visbeidzot - nespēja plānot LTV kā uzņēmuma darbību ilgtermiņā.

Praktiski jau kopš neatkarības atgūšanas valsts budžeta piešķirtais finansējums ir bijis nepietiekams. Neko nelīdz arī fakts, ka nu jau vairākus gadus likumā ir iestrādāts formulējums par to, kas veido Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansiālo nodrošinājumu:

1) valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, turklāt tā nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

3) dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

4) citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.

Valsts budžeta veidošanā saistoša ir tikai pirmajā punktā minētā daļa, kur ir paredzētais tiešais, caur NEPLPu novirzāmais finansējums, bet kurā netiek līdzskaitīti visi tie finansēšanas avoti, kuri nāk no dažādu ministriju paredzētajiem piešprices finansējumiem. Tas nozīmē, ka no valsts saņemtie līdzekļi 2019.gadā nebūt nav tādā pašā apjomā, kādi tie bija 2018.gadā vai 2017.gadā. Speciālās budžeta programmas netiek pieplusotas, lai gan tieši šīs speciālās programmas tad arī veido būtisku satura veidošanas – oriģinālraidījumu finansējuma daļu.

Runājot par kopējo LTV budžetu, neviens nekad necenšas pievērst uzmanību tam, ka atvēlētajos skaitļos ir ietverta arī vecās infrastruktūras uzturēšana – gan valdījumā esošo ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma iegāde un uzturēšana, gan lietošanā esošo ēku, zemes, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma noma, gan visi komunālo un nodokļu maksājumi, kā arī citi ar uzturēšanu saistītie izdevumi. Tāpat netiek akcentēts fakts, ka jau ilgstoši divdesmit stāvus augstā ēka (neanalizēšu ēkas tehnisko stāvokli, jau vairākus gadus esošo slēdzienu par tās drīzāk neatbilstību nekā atbilstību ekspluatēšanai) pilnībā netiek noslogota tieši LTV vajadzībām, bet gan lielākoties tiek izīrēta citiem programmu veidotājiem, aģentūrām, ārvalstu telekompānijām vai ar televīziju nesaistītiem komersantiem. Nozīmīgu budžeta daļu veido arī ieņēmumi no tehnikas izīrēšanas un pakalpojumu sniegšanas. Tas nozīmē, pa papildus saviem tiešajiem uzdevumiem – programmu gatavošanai LTV1, LTV un internetā VISIEMLTV.lv, kā arī interneta kopprojekta ar Latvijas Radio – LSM.lv virsvadīšanas, Latvijas televīzijai ir jāiesaistās komercdarbībā.

Gan pirms dokumentu iesniegšanas par dalību konkursā, gan tā laikā padziļināti centos pētīt visu publiski pieejamo informāciju par LTV, izprast tā stāvokli, esošo situāciju. Arī no skopajiem datiem, gada pārskatiem, citiem darbību reglamentējošajiem dokumentiem, arī Valsts kontroles paustajām atziņām sapratu, ka raksta sākumā minētā bedre, tās dziļums aug un aug. Tā tiek grauts nacionālā medija pamatu pamats, bet visiem tas laikam ir vienalga. Visiem un vienalga?

Vārdos jau atkal tiek izteiktas gudras atziņas, kurus vairāk negribas saukt pat par slima suņa murgiem. Situācijas nezinātājiem ir jāskaidro, ka nu jau gadiem elektronisko mediju jomā eksistē muļķīga sistēma – viens un tas pats uzraugs (NEPLP) uzmana visus elektroniskos medijus – televīzijas, radio un arī kabeļniekus, tajā pat laikā tas ir arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzraugs. Tieši NEPLPs apstiprina abu raidorganizāciju ikgada un plašāka termiņa dokumentus, dala pieprasītos un piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, kā arī kontrolē abu organizāciju darbību – vai reālie darbi atbilst solītajam. Jocīga situācija, spēlējot demokrātiju, kad valsts dibinātiem medijiem katru gadu hroniski pietrūkst finansējuma, NEPLPs katru gadu vērā ņemamu summu “piešķir” arī privātajiem medijiem, jo saskaņā ar EPL likuma 60.pantu tieši viņi rūpējas un nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietošanu sabiedrības interesēs. Netaisos tagad analizēt, kāda ir par šo valsts naudu sagatavoto raidījumu kvalitāte, nepieciešamība, kā arī valsts finansējuma apjoms katrā šajā privātajā medijā, to procents no kopējā medija gada budžeta, jo mans mērķis ir pavisam cits.

      Nepārskaitīšu EPL likuma 62.pantā minēto NEPLP kompetenci un pienākumus par sabiedriskajiem medijiem pilnībā, uzmanību pievēršot tikai atsevišķiem punktiem, tāpat atsevišķi nepētīšu Latvijas Radio. Visu pamatu pamats sabiedrisko vai precīzāk gan valsts elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā ir jau minētais likums, tajā veiktā sabiedriskā pasūtījuma izplūdušais uzskaitījums, kā arī NEPLPs stratēģija un pašas Latvijas televīzijas sagatavotais un apstiprināšanai padomē iesniegtais ikgadējais dokuments – Sabiedriskais pasūtījums. Ja godīgi, tad šis pašas LTV sastādītais dokuments man atgādina tipisku Latvijas valsts pārvaldē strādājošo sastādītu dokumentu – veicināt, uzrunāt, izzināt, radīt, nodrošināt… Tikai 32. lpp beidzot ir iespējams iepazīties ar konkrētiem skaitļiem oriģinālā satura veidošanā.

Skaļus smieklus izraisa NEPLP uzdevumi sabiedriskā pasūtījuma plāna izstrādei, kur LTV7 ir jāattīsta kā aktīva dzīvesveida un sporta kanāls, bet krieviski runājošajiem pat tiks veidota jauna multimediju saturu platforma! Šie cilvēki laikam dzīvo uz citas planētas vai pasaku tēlu vidē. Diemžēl daudzas lietas, tajā skaitā izpildes indikatori šajā dokumentā nav tieši definēti, sabiedriskā labuma mērķi arī, bet lielākā daļa teksta ir tik izplūdusi, tik neskaidra, ka dažbrīd gribas vemt. Manuprāt, šādu dokumentu radītājus un NEPLPa īstenos locekļus un darbiniekus, kuri šādus plānošanas dokumentus sastāda, apstiprina vajadzētu saukt pie atbildības. Varbūt pat trīskārtīgi – gan pie civiltiesiskās, gan kriminālās, gan administratīvās, ja vien tas būtu iespējams. Par ko? Par piešķirto pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, par kaitniecību, par nolaidību. Formāli jau viss ir kārtībā, jo nevienā normatīvajā aktā nav tieši definēts, ka noziegums pret valsti ir arī likuma nepildīšana, savu darba pienākumu nolaidīga pil – drīzāk jau nepildīšana.

Kāds brīnums vai atklājums, ka tikai jau 2019.gadā LTV atbildīgās personas un NEPLP pamanīja, ka šajā gadā samazināsies LTV budžets, pie kam – par trijiem miljoniem eiro. Nevis trīs eiro, pat ne 3000 eiro, bet “nieka” trīs miljoniem! Tā rezultātā šogad tiks par 600 stundām samazināts oriģinālraidījumu veidošanas apjoms, kas liks lielāko daļu LTV radošo un tehnisko darbinieku vasaras periodā “palaist piespiedu bezalgas atvaļinājumā”.

To visu neviens nepamanīja? Neviens no trijiem valdes locekļiem? Neviens no pieciem padomes neplistiem? Neviens LTV pētnieciskais žurnālists? Nē, jo baļķi savā acī jau neviens nemeklēja, pat negribēja meklēt. Kāpēc? Es atbildi saskatu pavisam vienkārši – tie, kuriem bija jāpamana, to neizdarīja vecum vecā ieraduma, pat pieraduma pēc, ka gan jau kā katru gadu no ārkārtas līdzekļiem valdība atkal piešķirs vismaz daļu.

Kāpēc nebļāva visu varenais LTV ziņu dienests vai informatīvo programmu žurnālisti? Kāpēc kliegt, ja viņu stāvoklis faktiski nemainās, atalgojums gada griezumā praktiski nemainās, viņi joprojām ir vienlīdzīgāki par citiem, jo atrodas priviliģētā stāvoklī. Latviešu ziņām samazinājums gadā ir drusku vairāk par 50 stundām, latviešu analītiskajiem raidījumiem – drusku vairāk par četrdesmit stundām. Neesot olimpiādei, sporta translāciju samazinājums gan ir jūtamāks stundu ziņā – LTV1 apjoms samazinās par 10 stundām, LTV7 par 220 stundām, bet kopējais apjoms ir joprojām augsts. Kas notiek ar citiem? Tikai filmu apjoms stundās paliek nemainīgs, bet ētera apjoma procentos pat pieaug. Jau tā mazajam bērnu raidījumu skaitam samazinājums, kultūras programmām – samazinājums par trešdaļu, zinātnei – vairāk nekā uz pusi, mūzikai – dalām ar 3,5. Izklaide gan saglabā gandrīz esošo apjomu, jo samazinājums ir tikai 8 stundas.

Kāds tad ir sausais vai slapjais atlikums? 2019.gadā LTV1 pirmizrādes ir tikai 30% (2439,2 stundas) no plānotajām 8007 ētera stundām, bet LTV7 – tikai 13% (1033,2 stundas) no 8007 raidlaika stundām. LTV7 pat nav paredzēti kultūras, izglītojošās, izklaides un mūzikas oriģinālraidījumi, ir tikai ziņas un analītiskie raidījumi krievu valodā, sports, ekranizējumi un veselas 3 oriģinālstundas bērniem! Šādam saturam LTV kopumā ir plānots atvēlēt 8,349 miljonus eiro. Sekas? Jau tagad kā jaunums tiek reklamēti pasen rādīti seriāli un filmas, tā maldinot skatītāju.

Vai ir iespējams ko reāli darīt?

Ir vairāki priekšnoteikumi. Vispirms ir jābūt gribai darīt reālus darbus, nevis ilgstoši tukši pļurkstēt. Ar ko sākt? Ir jāveic normatīvo aktu “sakārtošana”, pareizāk – grozīšana, paredzot, ka NEPLPs vienlaikus nesēž uz diviem krēsliem. Otrs – darboties spējīgas LTV valdes izveidošana, kur tiek grozītas, vai tomēr precizētas valdes locekļu atbildības sfēras, turpmāk paredzot, ka viens no valdes locekļiem atbild tikai par saturu – tā saucamo ideoloģiski māksliniecisko pusi, bet otrs – par tehnoloģisko darbību un attīstību, savukārt priekšsēdim atvēlot uzņēmuma stratēģisko attīstību, finanšu jautājumus. Trešais solis – darāmo darbu kopums, kas ir jāveic nekavējoties.

EPL likumā ir jāveic Sabiedriskā pasūtījuma precīza definēšana, stabila un pieaugoša, ilgtermiņā noteikta valsts budžeta finansējuma piešķiršana (kā vienota dotācija, nevis kombinējot no vairākiem apakšprogrammu avotiem), veicot grozījumus normatīvajos aktos un programmu plānošanā. Nākamais - Latvijas Televīzijas turpmākās darbības juridiskā statusa un budžeta veidošanas nosacījumu un kritēriju precizēšana un ieviešana, kā arī Latvijas Televīzijas mērķu un uzdevumu precizēšana, formulēšana, labas reputācijas nostiprināšana, darbinieku pašapziņas celšana.

Tālākais - Latvijas Televīzijas programmu “ētera tīklu” un satura veidošanas izvērtējums, to pilnveidošana, vienotas mārketinga platformas izveidošana un ieviešana attiecībā uz programmu sagatavošanu un izplatīšanu, tā sekmējot finanšu resursu un medija ilgtermiņa attīstības plānošanu. Lai pildītu Latvijas Televīzijas kā sabiedrības televīzijas attīstību, ir jāveic personāla kompetences izvērtējums, organizatoriskās struktūras iespējamās izmaiņas, to raksturojums, darbinieku motivācijas sistēmas un atalgojuma pilnveidošana, arī Latvijas Televīzijas tehnisko iespēju un telpu izvērtējums, attīstības modelēšana un ieviešana.

Interneta platformas, digitālās vides attīstības izvērtējums un paplašināšana, kā arī Latvijas televīzijas programmu arhivēšana, digitalizācija, arhīva pieejamība sabiedrībai ir ne tikai papildu ienākumus veicinoši, bet arī norisināsies tieši sabiedrības interesēs. Daudzu gadu sāpīgais jautājums - autortiesību un blakustiesību ievērošana, to tarifi, aizsardzība. Tas ir nozīmīgs ne tikai Latvijas televīzijā, bet visā elektronisko mediju jomā visā Latvijas teritorijā. Visiem šiem darbiem praktiski nav nosakāma prioritārā secība, jo ikviens no tiem, ir būtisks turpmākajā Latvijas televīzijas darbībā. Turpinot veicamo darbu sarakstu un apjomu, ir jādefinē un pēc tam arī jārealizē Latvijas Televīzijas kā sabiedriskas raidorganizācijas galvenos pienākumus – attīstīt latviešu valodu un kultūru, veicināt Latvijas valstiskuma unikalitātes apziņu un stiprināt Latvijas kā demokrātiskas valsts reputāciju. Šādu pienākumu realizācija sevī ietver to, ka Latvijas Televīzija ir placdarms Latvijā un latviešu valodā izgatavoto audiovizuālo darbu demonstrēšanai, to pieejamības veicināšanai, tautas pašapziņas stiprināšanā un vēsturiskās atmiņas pilnveidošanai. Latvijas Televīzija - nozares medijs Nr.1, kura programmas veido profesionāļi. Šie profesionāļi:

- Sagatavo un izplata daudzveidīgu un sabalansētu raidījumu programmu, ievērojot visaugstākos kritērijus tehnoloģiju, mākslas, vizuālā noformējuma, režijas un informācijas un žurnālistikas jomā.

- Ir valsts nacionālās kultūras bagātību veidotāji un saglabātāji, ļaujot ar šīm bagātībām iepazīties plašam interesentu lokam Latvijā un ārpus tās.

- Ir profesionālas, patiesas un saturiski atbildīgas informācijas gatavotāji un nodrošinātāji dažādām sabiedrības grupām, realizē viedokļu daudzveidības izpausmes.

- Veicina Latvijas sabiedrības pieejamību pasaules kultūras sasniegumiem (mākslas filmas, dokumentālās filmas, koncerti, utt), nodrošina nozīmīgu sporta sacensību fiksēšanu un izplatīšanu, kā arī veic Latvijas mākslinieku, nacionālo kultūras bagātību, zinātnes sasniegumu popularizēšanu ārvalstīs.

Lai to varētu veikt, ļoti nozīmīgs jautājums ir finanses, jo no tā izriet Latvijas Televīzijas budžeta veidošana. Ļoti ilgu laika posmu sabiedriskā medija - Latvijas televīzijas finansējums notiek bez iespējamas plānošanas ilgtermiņā, jo no valsts budžeta piešķirtie līdzekļi ir ne līdz galam pamatoti - to apjoms neatbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildes nepieciešamībai, liedzot tehnisko līdzekļu atjaunošanas un nomaiņas plānošanu ilgtermiņā. Neesot adekvātam finansējumam, ir iespējama medija redakcionālās neatkarības iespaidošana, jo atsevišķiem raidījumu sponsoriem vai politiķiem būtu iespējams ietekmēt raidījuma/u saturu. Diemžēl no publiski pieejamās informācijas var tikai mēģināt apjaust budžeta izlietojumu pa pozīcijām, prognozēt ienākumus – valsts dotāciju, reklāmas laika pārdošanu, sponsoru un citu ienākumu pozīcijas. Tāpat publiski pieejamā informācija nedod pilnīgu priekšstatu par darba samaksas veidošanu (darba alga, autoratlīdzība, uzņēmuma līgumi), iestādes štatiem, medija tehnisko stāvokli.

Pašreizējā situācija, kad sabiedriskā pasūtījuma realizēšanai nav paredzēts adekvāts finansējums, ka tā sabalansēšana tiek panākta, netieši uzdodot valsts kapitālsabiedrībai iztrūkstošos līdzekļus pelnīt ar reklāmas laika pārdošanu, kā arī telpu un tehnikas izīrēšanu, neveicina plānveidīgu stratēģiskās attīstības nodrošinājumu. Jānorāda, ka pēdējās divas norādītās funkcijas īsti neatbilst sabiedriskā medija pamatdarbībai, jo Latvijas Televīzijai tādējādi ir jānodarbojas ar medijam neraksturīgām funkcijām. Darbu saraksts ir pagarš, bet arī tas nav viss, jo tikai tad, ja tiek atrisināts televīzijas finansēšanas modelis un apjoms, tad var ilgtermiņā strādāt pie Latvijas Televīzijas programmu satura veidošanas:

Ir jāveic Latvijas Televīzijas programmu satura audits. Dotajā brīdī ne visi LTV1, LTV7 un VISIEMLTV.LV programmās ietvertie raidījumi atbilst labas kvalitātes (saturs, forma, vizuālais risinājums) kritērijiem. Tas ļaus precīzi definēt katra kanāla mērķus un uzdevumus.

Neskaidrs ir pašreizējais programmās iekļauto raidījumu kvalitātes izvērtēšanas mehānisms, regulāras satura un kvalitātes analīzes veikšana. Esošais modelis pieļauj lielu subjektivitāti lēmumu pieņemšanā, jo izvērtējumu var veikt un lēmumu pieņemt vienpersonīgi atsevišķiem LTV darbiniekiem. Tas attiecas gan uz Latvijas Televīzijas sagatavotajiem raidījumiem, gan uz neatkarīgo producentu veidotajiem raidījumiem. Tas nozīmē, ka ir jāveic regulārs šāda kopējā satura un vizuālās kvalitātes izvērtējums, piesaistot nozares ekspertus.

Latvijas Televīzijas satura veidošana noris pēc formulas, ka Latvijas Televīzija ir tikai daļas satura ražotājs, jo liels satura apjoms tiek iepirkts, arī adaptēts. Šādā situācijā nav skaidrs – kāpēc konkrētie produkti (filmas, raidījumi, utt.) tiek iepirkti, kāpēc kā sadarbības partneri ir izvēlēti konkrēti komersanti vai privātpersonas. Šāda situācija ir necaurspīdīga, raisa aizdomas par iespējamu atšķirīgas attieksmes izrādīšanu vai pat dienesta stāvokļa izmantošanu lēmumu pieņemšanā. Mērķis un darbība – ir jārada saprotams sadarbības modelis ar neatkarīgajiem producentiem, ievērojot vienotus atlases un vērtēšanas kritērijus. Tā veidotos sistēma, ka LTV konkursa kārtībā veic pasūtījumu - kur sabiedriskā pasūtījuma ietvaros daļu raidījumu izgatavo neatkarīgie producenti, bet pasūtījuma finansējums ir valsts vai LTV pašu pelnītais budžets. Šādi nosacījumi var veicināt arī publiskās un privātās partnerības veidošanu finansējuma piesaistē konkrētiem projektiem/raidījumiem.

Un visbeidzot – ir jāveic atsevišķu satura grupu raidījumu apjoma (kopējās ētera hronometrāžas un regularitātes) palielināšana un satura/valodas korekcijas. Tikai atsevišķi piemēri:

Ir jāizvērtē oriģinālraidījumu apjoma palielināšana gan LTV 1.programmā, gan LTV7, kur palielināšana būtu saistīta arī ar ziņu oriģinālraidījumu skaita palielināšanu (pašlaik ir 3x dienā (Dienas ziņas, Panorāma, Nakts ziņas, neskaitot Labrīt, Latvija) uz vismaz piecām LTV1). Jaunie ziņu ētera laiki pl.12.00, pl.15.00.

Aktuāli būtu arī informatīvi analītiska ikdienas raidījuma izveidošana (sabiedrībā nozīmīgu aktualitāšu analīze, komentāri, speciālistu prognozes), kultūras raidījumu apjoma un daudzveidības palielinājums, bērnu un pusaudžu auditorijai paredzēto oriģinālraidījumu palielināšana (vismaz divas reizes), nepieļaujot tā kāpumu tikai uz kinofilmu vai animācijas filmu skaita palielinājuma.

Daudzus gadus satura veidošanā maz izmantots avots ir Latvijas Televīzijas arhīvs. Tāpēc ir jāizvērtē, kā LTV strādā ar saviem arhīvā esošajiem unikālajiem materiāliem, kā ir sakārtots vai cik nesakārtots ir tiesiskais regulējums (autortiesības, īpašuma tiesības uz raidījumiem, fiksētajām izrādēm, koncertiem, utt.), materiālu digitalizācija.

Radikāls solis - LTV 7 programmas ziņu un analītisko raidījumus pakāpeniski (3 – 4 gadi) orientēt uz latviešu valodas apguvi, nevis divvalodības turpināšanu. No tā izriet – palielināt saturu ar subtitriem krievu valodā, samazinot oriģinālraidījumus, filmas un seriālus krievu valodā.

Realizējot izvirzītos uzdevumus, Latvijas televīzija 4 – 6 gadu laikā kļūs par mediju, kurš ar saviem raidījumiem veido nākotni, nevis fiksē pagātni. Latvijas televīzijā strādā nozares profesionāļi, kuri ir eksperti un sabiedrības viedokļu veidotāji.

Sekas visam minētajam? Pilnveidojot Valsts SIA “Latvijas Televīzija” šodienas, kā arī prognozējamu vidēja termiņa darbību, ir iespējams veidot attīstības stratēģiju atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sekmējot ilgtspējīgu un kvalitatīvu uzņēmuma ražošanu, pārdomātu finanšu resursu plānošanu un izlietošanu. Tad satura veidošanā varēs ievērot augstus satura profesionālās kvalitātes standartus, nodrošinot satura daudzveidīgumu, ievērojot dažādās sabiedrības intereses un vajadzības, kā arī viedokļu un vērtību atspoguļojumu. Tad darbos, nevis vārdos tiktu veikta sabiedrības integrācija, nevis šķelšana, jo LTV programmas veiktu visu sabiedrības slāņu, arī etnisko un reliģisko minoritāšu interešu paušanu un ievērošanu, īstenotu pienākumu saglabāt un attīstīt nacionālo kultūru, valstisko identitāti, valodu. Katrā ziņā tas vestu pie situācijas, ka Latvijas televīzija būtu medijs, kuru gribētos ieslēgt un skatīties atkal un atkal.

Pēcvārda vietā. Šajā rakstā es vēl neanalizēju, manuprāt, pašas būtiskās NEPLPa pieļautās kļūdas konkursa uz LTV valdes locekļu amatiem.

Pirmā no tām bija fakts, ka uz konkursa finālu – trešo kārtu tika virzīti uzreiz seši potenciālie valdes locekļi, neveicot sadalījumu – šis trijnieks pretendē uz valdes priekšsēdētāja amatu, bet šis trijnieks uz valdes locekļa satura un digitālās attīstības jautājumos. Tas radīja lielāku neziņu gan pašiem pretendentiem, gan LTV darbiniekiem, gan sabiedrībai.

Otrā – NEPLPa neprofesionāli organizētā tikšanās ar Latvijas televīzijas darbiniekiem, kura vairāk izvērtās vienas struktūras – ziņu dienesta vispārējos “uzbraucienos” pretendentiem, nevis profesionāli organizētā diskusijā par medija attīstību, satura veidošanu, katra pretendenta prioritātēm un darbību pārredzamā nākotnē. Te visupirms atbildība gulstas uz Aurēliju Ievu Druvieti, gan uz Daci Ķezberi. Ilgstošais “kara stāvoklis” starp padomi un LTV, it īpaši tās ziņu dienestu, tika nogrūsts uz konkursa pretendentiem, visu atstājot pašplūsmā.

Esot šādam konkursa rezultātam, tā nu jau bijušajiem dalībniekiem joprojām nav izprotami galīgā lēmuma pieņemšanas principi un kritēriji, jo līdz šim nav skaidri pretendentu trešās kārtas atlases principi, jo divu pretendentu kvalifikācija, tikai aiz matiem pievelkot atbilda konkursa nolikumam. Tikpat neskaidra ir baumu līmeņa informācija, ka divi lieliski pretendenti atteicās no dalības trešajā kārtā.

Tas viss kopumā grauj ticību valsts iestāžu rīkotajiem amatu konkursiem, jo konkursu vērtētāju darbība nenotiek saskaņa ar nolikumiem, dažbrīd arī normatīvajiem aktiem. Aktuāls ir jautājums – ja LTV var vadīt tikai viens valdes loceklis, varbūt NEPLPā arī vajag atstāt tikai vienu – īsteno, universālo visu zinošo locekli? Šai valstij ir pieaugošs aizbraucošo pilsoņu skaits nu jau gadu no gada. Aizplūst “darba rokas”, aizplūst “smadzenes”. Vai tiešām mēs jūtamies kā valsts tik bagāta un cilvēkresursiem neizsmeļama? Pašreizējā valsts pārvalde jau sen sūta signālus par tajā esošajām pelēcībām un neprasmi strādāt. Pašreizējā situācija LTV – agonēšana turpinās, jo nevienam ne Doma laukumā, ne Jēkaba ielā, ne Pils laukumā, ne Brīvības ielā Latvijas televīzija nav vajadzīga kā spēcīgs, neatkarīgs, pilnvērtīgi finansēts sabiedriskais medijs.

* Televīzijas režisors un producents, Dr.iur, MG.art.

Novērtē šo rakstu:

32
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Politkorektums, jeb kur palicis mans "revolveris"?

FotoVisticamāk, to izgudroja mūsu senči laikos, kad visi vēl dzīvojām ciltīs. Ar vienu mērķi - lai mēs viens otru nenogalinātu tikai tāpēc, ka neprotam savaldīt savu muti un/vai savas emocijas. Ziedu laikus politkorektums (jeb, vienkārši sakot, labas manieres) piedzīvoja mežonīgajos Rietumos, kur katram pie sāniem bija revolveris, ar kuru aizstāvēt savu pašcieņu, tiesības un citas būtiskas vērtības. No kurienes radusies pārspīlētā amerikāņu pieklājība, viss šis "labdien, ser; ko vēlaties, ser; vai viss kārtībā, ser?" un smaids līdz ausīm? Varbūt liela daļa atbildes ir tajā, ka par nevērību, nemaz nerunājot par tīšu rupjību, pret nepazīstamu džentlmeni varēja mierīgi dabūt lodi starp acīm?
Lasīt visu...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

18

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

FotoVisi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Lasīt visu...

12

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

FotoVakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot cilvēkus. Tāpat vakar vakarā uzzvanīju un papļāpāju ar latviešu ģimeni Norvēģijā, kuri komentārā pie mana ieraksta “Kāds ir Tavs telefona numurs?” bija ierakstījuši to. Maskas nav jāvalkā, policija nevienu priekšā neņem, rindās pie veikala nav jāstāv un bankomātā naudu ar groziņu nav jāizņem. Stāsts nav par to. Stāsts ir par Ģirģena atklāto divkosību.
Lasīt visu...

12

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

FotoEs kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...