Kurp Pavļuts vedina ar saviem svārstīgajiem paziņojumiem?
Literāts, kas nemierīgi gaida ceturto poti25.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Tvaika ielā pie kāda psihiatra reģistratore telefoniski piefiksēja kāda Daniela vizīti un manāmi noslēpa emocijas, izdzirdot pacienta uzvārdu, nāk prātā kāda, iespējams, ne tā paša Daniela, šoreiz ministra svārstīgie izteikumi saistībā ar pandēmiju. Te gaidāms pīķis, te pīķis jau aiz muguras, te Pavļutam izskatās, ka cīņu ar kovida pandēmiju esam gandrīz uzveikuši, te rudenī atkal jāgatavojas kovidam. Bet visam fonā ir iepirktas miljonus vērtas vakcīnas, kas nīkst noliktavās, un top jauni iepirkumu plāni, kamēr daudziem citu slimību pacientiem, piemēram, onkoloģijā un psihiatrijā, trūkst naudas ārstēšanai.
Svārstīgi un ekstātiski paziņojumi, to atsaukumi un uzvaras neizziņotās sacensībās (par vareniem rezultātiem vakcinācijā, salīdzinot ar pasaulē attīstītākajām valstīm) varētu būt pārguruma vai spriedzes rezultāts. Bet varbūt tā ir metode?
Arī pasaulē izcilākajiem krīzes ministriem dažreiz nākas nolaist tvaiku un izmurmināt ko tādu, kas svarīgs sponsoriem un partneriem, bet tā īsti pats nevar īstenot. Tad spožais politiķis kļūst par publisku pajolu, vai tiek apšaubīta pat viņa rīcībspēja. Bet politiskie pārdošanas procesi rit savu gaitu. Kā Slakteris savulaik teica, “nothing special”.
7.aprīlī savā tvitera kontā Daniels Pavļuts raksta: „Ko ikviens var paveikt, lai kopīgi pasargātu mūsu planētas un cilvēku veselību ikdienā. Šo jautājumu @WHO aktualizē šodien-Pasaules veselības dienā. Par veselīgāku sabiedrību un vienlīdzīgāku piekļuvi veselības aprūpes sistēmām.”
Protams, šo tvītu var analizēt arī no valodas viedokļa – domājot, par cik planētām Pavļuts vispār runā, bet nebūsim piekasīgi – padomniekiem ir tik roku un atzīmju valodmācībā, cik ir, tāpēc sāksim ar būtisko. Tvītā jau viņš neatbild, ko tad katrs var paveikt, - bet varbūt ir vērts sākt ar sevi? Kā pats sargā mūsu veselību ar svārstīgiem paziņojumiem? Varbūt darbojas kāds cits Daniels vai Pavļuts, kurš tramda sabiedrību? Bet īstais tikmēr nodarbojas ar atsaukumiem.
"Cik es varu spriest no manā rīcībā esošas informācijas, tad šeit ir pilnīgs pārpratums. Jāsaka, ka šī būs laikam nosaucama par tādu kārtīgu un treknu preses pīli," sacīja veselības ministrs. Tas par Latvijā izskanējušām bažām, ka "Singclean" Covid-19 ātrie antigēnu testi varētu būt neefektīvi.
17.janvārī Pavļuts izziņo “vax update” (izklausās pēc slenga, ko komunikācijas priekšnieki sūta saviem mazizglītotajiem padotajiem mazattīstītos reģionos, lai visi blētu vienā valodā). Un ministrs ir ekstātiski priecīgs, gluži kā būtu uzvarējis kādā mums vēl neizziņotā špricēšanās olimpiādē: “Pabeigtās vakcinācijas ziņā esam priekšā piem.ASV, Izraēlai un Šveicei.”
Pavļuts: “2022. gada otrajā pusē būs pieejama piektā un sestā balstvakcīna. Tās būs efektīvākais veids cīņā ar jauno variantu, kurš ieplānots 2022. gada otrajā pusē.”
No attēla noprotams, ka ziņu ar šādu virsrakstu 21. decembrī ar atsauci uz aģentūru LETA publicējis portāls nra.lv. Taču šādu ziņu minētajos avotos “Re:Check” atrast neizdevās. Arī ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere “Re:Check” apliecināja, ka Pavļuts šādus vārdus nav teicis. (Zemgales Ziņas, 27.01.)
Vēl decembrī Pavļuts uztracināja sabiedrību, nepaskaidrojot, vai Latvijā gaidāma obligātā vakcinācija: “Ja ir runa par visas sabiedrības obligātu vakcināciju, epidemioloģiskās drošības griezumā, tas, kas mums jāizdara, ir kopīgi ar Tieslietu ministriju jāizanalizē Austrijas lēmums, Vācijas potenciālais lēmums un juridiskais pamatojums. Nevaru izslēgt varbūtību, ka Latvija tādu ceļu varētu iet." (NRA, 1.12.2021)
Vēl jūnijā Pavļuts teica, ka obligāta vakcinācija ir nepareizs virziens: “Es nevedinu uz to, ka vakcinācija ir obligāta, es vedinu uz to, ka vakcinācija ir mūsu kopējās interesēs un ārkārtīgi vēlama.”
Tikmēr „DeFacto” izpētījis, ka vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi. Un pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav. https://jauns.lv/raksts/zinas/495886-maz-ceribu-pardot-parpalikusas-desmitiem-miljonu-vertas-vakcinas-pret-covid-19
Secinājumus katrs izdarām paši.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
