Kurp Pavļuts vedina ar saviem svārstīgajiem paziņojumiem?
Literāts, kas nemierīgi gaida ceturto poti25.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Tvaika ielā pie kāda psihiatra reģistratore telefoniski piefiksēja kāda Daniela vizīti un manāmi noslēpa emocijas, izdzirdot pacienta uzvārdu, nāk prātā kāda, iespējams, ne tā paša Daniela, šoreiz ministra svārstīgie izteikumi saistībā ar pandēmiju. Te gaidāms pīķis, te pīķis jau aiz muguras, te Pavļutam izskatās, ka cīņu ar kovida pandēmiju esam gandrīz uzveikuši, te rudenī atkal jāgatavojas kovidam. Bet visam fonā ir iepirktas miljonus vērtas vakcīnas, kas nīkst noliktavās, un top jauni iepirkumu plāni, kamēr daudziem citu slimību pacientiem, piemēram, onkoloģijā un psihiatrijā, trūkst naudas ārstēšanai.
Svārstīgi un ekstātiski paziņojumi, to atsaukumi un uzvaras neizziņotās sacensībās (par vareniem rezultātiem vakcinācijā, salīdzinot ar pasaulē attīstītākajām valstīm) varētu būt pārguruma vai spriedzes rezultāts. Bet varbūt tā ir metode?
Arī pasaulē izcilākajiem krīzes ministriem dažreiz nākas nolaist tvaiku un izmurmināt ko tādu, kas svarīgs sponsoriem un partneriem, bet tā īsti pats nevar īstenot. Tad spožais politiķis kļūst par publisku pajolu, vai tiek apšaubīta pat viņa rīcībspēja. Bet politiskie pārdošanas procesi rit savu gaitu. Kā Slakteris savulaik teica, “nothing special”.
7.aprīlī savā tvitera kontā Daniels Pavļuts raksta: „Ko ikviens var paveikt, lai kopīgi pasargātu mūsu planētas un cilvēku veselību ikdienā. Šo jautājumu @WHO aktualizē šodien-Pasaules veselības dienā. Par veselīgāku sabiedrību un vienlīdzīgāku piekļuvi veselības aprūpes sistēmām.”
Protams, šo tvītu var analizēt arī no valodas viedokļa – domājot, par cik planētām Pavļuts vispār runā, bet nebūsim piekasīgi – padomniekiem ir tik roku un atzīmju valodmācībā, cik ir, tāpēc sāksim ar būtisko. Tvītā jau viņš neatbild, ko tad katrs var paveikt, - bet varbūt ir vērts sākt ar sevi? Kā pats sargā mūsu veselību ar svārstīgiem paziņojumiem? Varbūt darbojas kāds cits Daniels vai Pavļuts, kurš tramda sabiedrību? Bet īstais tikmēr nodarbojas ar atsaukumiem.
"Cik es varu spriest no manā rīcībā esošas informācijas, tad šeit ir pilnīgs pārpratums. Jāsaka, ka šī būs laikam nosaucama par tādu kārtīgu un treknu preses pīli," sacīja veselības ministrs. Tas par Latvijā izskanējušām bažām, ka "Singclean" Covid-19 ātrie antigēnu testi varētu būt neefektīvi.
17.janvārī Pavļuts izziņo “vax update” (izklausās pēc slenga, ko komunikācijas priekšnieki sūta saviem mazizglītotajiem padotajiem mazattīstītos reģionos, lai visi blētu vienā valodā). Un ministrs ir ekstātiski priecīgs, gluži kā būtu uzvarējis kādā mums vēl neizziņotā špricēšanās olimpiādē: “Pabeigtās vakcinācijas ziņā esam priekšā piem.ASV, Izraēlai un Šveicei.”
Pavļuts: “2022. gada otrajā pusē būs pieejama piektā un sestā balstvakcīna. Tās būs efektīvākais veids cīņā ar jauno variantu, kurš ieplānots 2022. gada otrajā pusē.”
No attēla noprotams, ka ziņu ar šādu virsrakstu 21. decembrī ar atsauci uz aģentūru LETA publicējis portāls nra.lv. Taču šādu ziņu minētajos avotos “Re:Check” atrast neizdevās. Arī ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere “Re:Check” apliecināja, ka Pavļuts šādus vārdus nav teicis. (Zemgales Ziņas, 27.01.)
Vēl decembrī Pavļuts uztracināja sabiedrību, nepaskaidrojot, vai Latvijā gaidāma obligātā vakcinācija: “Ja ir runa par visas sabiedrības obligātu vakcināciju, epidemioloģiskās drošības griezumā, tas, kas mums jāizdara, ir kopīgi ar Tieslietu ministriju jāizanalizē Austrijas lēmums, Vācijas potenciālais lēmums un juridiskais pamatojums. Nevaru izslēgt varbūtību, ka Latvija tādu ceļu varētu iet." (NRA, 1.12.2021)
Vēl jūnijā Pavļuts teica, ka obligāta vakcinācija ir nepareizs virziens: “Es nevedinu uz to, ka vakcinācija ir obligāta, es vedinu uz to, ka vakcinācija ir mūsu kopējās interesēs un ārkārtīgi vēlama.”
Tikmēr „DeFacto” izpētījis, ka vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi. Un pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav. https://jauns.lv/raksts/zinas/495886-maz-ceribu-pardot-parpalikusas-desmitiem-miljonu-vertas-vakcinas-pret-covid-19
Secinājumus katrs izdarām paši.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
