Kurp Pavļuts vedina ar saviem svārstīgajiem paziņojumiem?
Literāts, kas nemierīgi gaida ceturto poti25.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Tvaika ielā pie kāda psihiatra reģistratore telefoniski piefiksēja kāda Daniela vizīti un manāmi noslēpa emocijas, izdzirdot pacienta uzvārdu, nāk prātā kāda, iespējams, ne tā paša Daniela, šoreiz ministra svārstīgie izteikumi saistībā ar pandēmiju. Te gaidāms pīķis, te pīķis jau aiz muguras, te Pavļutam izskatās, ka cīņu ar kovida pandēmiju esam gandrīz uzveikuši, te rudenī atkal jāgatavojas kovidam. Bet visam fonā ir iepirktas miljonus vērtas vakcīnas, kas nīkst noliktavās, un top jauni iepirkumu plāni, kamēr daudziem citu slimību pacientiem, piemēram, onkoloģijā un psihiatrijā, trūkst naudas ārstēšanai.
Svārstīgi un ekstātiski paziņojumi, to atsaukumi un uzvaras neizziņotās sacensībās (par vareniem rezultātiem vakcinācijā, salīdzinot ar pasaulē attīstītākajām valstīm) varētu būt pārguruma vai spriedzes rezultāts. Bet varbūt tā ir metode?
Arī pasaulē izcilākajiem krīzes ministriem dažreiz nākas nolaist tvaiku un izmurmināt ko tādu, kas svarīgs sponsoriem un partneriem, bet tā īsti pats nevar īstenot. Tad spožais politiķis kļūst par publisku pajolu, vai tiek apšaubīta pat viņa rīcībspēja. Bet politiskie pārdošanas procesi rit savu gaitu. Kā Slakteris savulaik teica, “nothing special”.
7.aprīlī savā tvitera kontā Daniels Pavļuts raksta: „Ko ikviens var paveikt, lai kopīgi pasargātu mūsu planētas un cilvēku veselību ikdienā. Šo jautājumu @WHO aktualizē šodien-Pasaules veselības dienā. Par veselīgāku sabiedrību un vienlīdzīgāku piekļuvi veselības aprūpes sistēmām.”
Protams, šo tvītu var analizēt arī no valodas viedokļa – domājot, par cik planētām Pavļuts vispār runā, bet nebūsim piekasīgi – padomniekiem ir tik roku un atzīmju valodmācībā, cik ir, tāpēc sāksim ar būtisko. Tvītā jau viņš neatbild, ko tad katrs var paveikt, - bet varbūt ir vērts sākt ar sevi? Kā pats sargā mūsu veselību ar svārstīgiem paziņojumiem? Varbūt darbojas kāds cits Daniels vai Pavļuts, kurš tramda sabiedrību? Bet īstais tikmēr nodarbojas ar atsaukumiem.
"Cik es varu spriest no manā rīcībā esošas informācijas, tad šeit ir pilnīgs pārpratums. Jāsaka, ka šī būs laikam nosaucama par tādu kārtīgu un treknu preses pīli," sacīja veselības ministrs. Tas par Latvijā izskanējušām bažām, ka "Singclean" Covid-19 ātrie antigēnu testi varētu būt neefektīvi.
17.janvārī Pavļuts izziņo “vax update” (izklausās pēc slenga, ko komunikācijas priekšnieki sūta saviem mazizglītotajiem padotajiem mazattīstītos reģionos, lai visi blētu vienā valodā). Un ministrs ir ekstātiski priecīgs, gluži kā būtu uzvarējis kādā mums vēl neizziņotā špricēšanās olimpiādē: “Pabeigtās vakcinācijas ziņā esam priekšā piem.ASV, Izraēlai un Šveicei.”
Pavļuts: “2022. gada otrajā pusē būs pieejama piektā un sestā balstvakcīna. Tās būs efektīvākais veids cīņā ar jauno variantu, kurš ieplānots 2022. gada otrajā pusē.”
No attēla noprotams, ka ziņu ar šādu virsrakstu 21. decembrī ar atsauci uz aģentūru LETA publicējis portāls nra.lv. Taču šādu ziņu minētajos avotos “Re:Check” atrast neizdevās. Arī ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere “Re:Check” apliecināja, ka Pavļuts šādus vārdus nav teicis. (Zemgales Ziņas, 27.01.)
Vēl decembrī Pavļuts uztracināja sabiedrību, nepaskaidrojot, vai Latvijā gaidāma obligātā vakcinācija: “Ja ir runa par visas sabiedrības obligātu vakcināciju, epidemioloģiskās drošības griezumā, tas, kas mums jāizdara, ir kopīgi ar Tieslietu ministriju jāizanalizē Austrijas lēmums, Vācijas potenciālais lēmums un juridiskais pamatojums. Nevaru izslēgt varbūtību, ka Latvija tādu ceļu varētu iet." (NRA, 1.12.2021)
Vēl jūnijā Pavļuts teica, ka obligāta vakcinācija ir nepareizs virziens: “Es nevedinu uz to, ka vakcinācija ir obligāta, es vedinu uz to, ka vakcinācija ir mūsu kopējās interesēs un ārkārtīgi vēlama.”
Tikmēr „DeFacto” izpētījis, ka vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi. Un pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav. https://jauns.lv/raksts/zinas/495886-maz-ceribu-pardot-parpalikusas-desmitiem-miljonu-vertas-vakcinas-pret-covid-19
Secinājumus katrs izdarām paši.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
