Kurš būs Nodokļu un muitas policijas jaunais priekšnieks – Prusaks vai Mūrnieks: lēmums tiks pieņemts piektdien
Pietiek lasītājs07.06.2023.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Labākajās mūsu valsts ierēdniecības tradīcijās jaunumi, kuri var izraisīt sabiedrības pretreakciju, tiek izziņoti piektdienas pēcpusdienā. Šajā piektdienā, 9.jūnijā tiks pieņemts lēmums, kurš tiks iecelts par jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktoru.
Šis amats kļuva vakants pēc tam, kad iepriekšējais NMPP direktors Kaspars Podiņš janvāra sākumā iesniedza atlūgumu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme mēģināja bez konkursa iecelt amatā VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku (attēlā), bet pēc portāla Pietiek pievērstās uzmanības bija spiesta izsludināt konkursu.
Pagājušajā mēnesī tika nosaukti divi no trijiem kandidātiem, kuri tika virzīti uz trešo atlases kārtu - jau pieminētais A.Prusaks un bijušais VID izmeklētājs, caurkritušais Jaunās konservatīvās partijas deputāts Juris Rancāns. Trešā kandidāta izredzes toreiz šķita tik mazticamas, ka, ņemot vērā tobrīd viņam plānoto nepieciešamību turpināt darbu Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojā (IDB), nenosaucām viņu vārdā.
Tomēr pēdējās trīs nedēļās ir notikušas vērā ņemamas izmaiņas. Pirmkārt, konkursa trešajā kārtā izkrita J.Rancāns - tikpat neveiksmīgi kā politikā. Otrkārt, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis negaidīti paziņoja, ka no amata tiek atbrīvots līdzšinējais IDB priekšnieks Valters Mūrnieks.
Sagadīšanās pēc šīs lietas ir saistītas, jo līdz šim vārdā nenosauktais trešais kandidāts ir tieši V.Mūrnieks. Tā nu konkursa komisijai ir jāpieņem lēmums starp A.Prusaku un V.Mūrnieku.
Par abiem kandidātiem uz ietekmīgo amatu zinātāji varētu sarakstīt nelielas brošūriņas. Piemēram, par A.Prusaka sakariem ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu, aizdomām par iespējamu jumtinieka pakalpojumu sniegšanu, unikālo spēju iztikt ar dažiem simtiem eiro mēnesī un citām vairāk vai mazāk interesantām lietām.
Varētu aprakstīt arī V.Mūrnieka lēmumu 2015.gadā pamest labi atalgotu darbu DNB Latvija bankā, lai par trīs reizes mazāku algu ķertu negodīgus policistus. Ar ķeršanu visu šo gadu laikā viņam gan nav īsti veicies, bet, iespējams, tieši savādā nespēja noziegumos pieķert augstus amatus ieņemošus iekšlietu sistēmas darbiniekus palīdzēja viņam arī 2020.gadā tikt atkārtoti apstiprinātam amatā, kurā, kā runā, var labi nopelnīt, arī nepildot dienesta pienākumus.
Tādējādi konkursa finiša taisnē ir 2 kandidāti, par abiem kuriem zināms pietiekami daudz, lai godīgā valstī tie tiktu iesēdināti, bet puslīdz godīgā valstī tiem tiktu vismaz atņemta pielaide valsts noslēpumam. Tāpat arī skaidrs, ka abi kandidāti NMPP direktora amatā pildīs konkrētu grupējumu uzdevumus, aizsargās aizsargājamos, presēs presējamos un ar to visu vēl gūs peļņu.
Pašreizējā VID ģenerāldirektore I.Jaunzeme par visām varītēm vēlas, lai konkursā uzvarētu A.Prusaks. Par iemesliem, kāpēc iestādes vadītājai, kurai pašai drīz beigsies amata termiņš, un kura labi zina, ka NMPP drīzumā tiks nodalīts no VID, tik ļoti nepieciešams iebīdīt amatā tieši šo cilvēku, ir jau rakstīts - vai nu A.Prusakam ir kompromats par I.Jaunzemi un ar viņu saistītām personām, vai arī I.Jaunzeme vienkārši ir spiesta pildīt citu cilvēku norādījumus, jo A.Prusaka nokļūšana amatā ir daļa no ietekmes sfēru sadales.
Tikpat interesants jautājums ir par iemesliem, kāpēc V.Mūrnieks ir nokļuvis finiša taisnē J.Rancāna vietā. Vai V.Mūrnieku caur saviem cilvēkiem konkursa komisjā bīda cita grupējuma pārstāvji? Teoriju par iespējamo ietekmes sfēru sadali varētu apliecināt M.Kučinska nesenais lēmums atbrīvot V.Mūrnieku no IDB priekšnieka amata.
Visu patiesību mēs, visdrīzāk, neuzzināsim. Grupējumi dala valstiski svarīgus amatus, rūpējoties tikai par savām, nevis valsts un sabiedrības interesēm. Tādēļ vienīgais, ko var secināt - īstenībā ir vienalga, kurš uzvarēs "konkursā". Jo abu kandidātu gadījumā mēs būsim zaudētāji.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
