Kurš izlobēja dārgās vinjetes kravas auto zaļināšanai?
Armands Gūtmanis, konsultāciju uzņēmuma Amber advisory vadītājs15.12.2025.
Komentāri (10)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Rija
15.12.2025. 21:24Tauta, zināt, kur ir suudi? Mūsu valdība ir izdomājusi gandrīz visu finansējumu no Kohēzijas fonda novirzīt savam kriminālajam Rail Baltica projektam! Tas nozīmē, ka reģionos ceļu nebūs, dzelzceļa staciju un vilcienu nebūs, bet būs pilnīgi ārprātīgais un bezjēgā dārgais tilts pār Rīgas HES ūdenskrātuvi!!! Plus paralēla dzelzceļa līnija esošajam uzbērumam līdz Skultei!
Plus, par militāristu naudu, nepirks ieročus, bet par to naudu būvēs vienu sliedi līdz Igaunijai.
Vai tikai man vienam tas šķiet pilnīgs ārprāts?
BUTS
15.12.2025. 19:49Šādas vinjetes, un transporta ietobežošanas politika ir apsirda. Maksimāls kaitējums biznesam, kas ilgtermiņā nozīmēs daudzu miljardu zaudējumu. Ieguvums budžetā daži desmiti miljonu. Reāli tas nozīmē privātā biznesa žņaugšanu, un valsts ekonomikas pārvēršanu par Eirofondu apguves ekonomiku.
Izlūks
15.12.2025. 18:49»
"Ir morāle šai lietā prasta..."
...
Mani atsūtīja no citas galaktikas ar starpgalaktisko kuģi, lai es uz zemes spiegotu. Man jātēlo garīgi slims cilvēks, kurš prāta apmātībā raksta šādas peršas. Taču tās ne tikai ir manas vājprātības apliecinājums, bet arī satur šifrētu informāciju manam izlūkdienestam.
Jukums
15.12.2025. 11:43»
Nodokļu politika
Vēl neviens finanšu ministrs Latvijā nav apstiprinājis dokumentu kas saucas nodokļu politika. Ikgadējā budžeta pieņemšana esot mūsu nodokļu politika. Neviens nevēlas diskutēt par nodokļu lomu tautsaimniecības efektivitātes, indivīdu rīcības virzībā, kur ietekme var būt lielāka nekā fiskālā. Piemēram...
Es to nodokļu politiku nodēvētu citā vārdā - par nozokļu politiku! Vismaz tik ilgi, kamēr turpinās briesmīgā izšķērdība un bezizmēra birokrātija, kura tad arī mēģina attaisnot savu eksistenci, ar dažādiem, absurdiem priekšlikumiem, kuri čakarē dzīvi cilvēkiem, nemaz nerunājot par to, ka šai birokrātijai vajadzētu kalpot tieši pretējiem mērķiem - darīt visu, lai cilvēkiem atvieglotu dzīvi. Starp citu, autors jau arī tā īsti nesniedz atbildi, uz virsrakstā uzdoto jautājumu.
Vai autors
15.12.2025. 11:30nezina, ka jau tagad var nopirkt ne tikai lidmašīnu, bet arī vilcienu un autobusu biļetes visā Eiropā attālināti un arī pārrobežās?
Хм
15.12.2025. 10:43в итоге непонятно, что их пролоббировал. И как автор считает, хорошо это или плохо, что повышают цены?
Надежды на бюджет ЕС хороши и приятны. Но не будем забывать, что в условиях возможного прекращения войны появился пункт о вступлении Украины в ЕС чуть не в 2027. А это означает и фонды на восстановление и прочие программы. Что означает пересмотр всех программ.
Nodokļu politika
15.12.2025. 10:26Vēl neviens finanšu ministrs Latvijā nav apstiprinājis dokumentu kas saucas nodokļu politika. Ikgadējā budžeta pieņemšana esot mūsu nodokļu politika. Neviens nevēlas diskutēt par nodokļu lomu tautsaimniecības efektivitātes, indivīdu rīcības virzībā, kur ietekme var būt lielāka nekā fiskālā. Piemēram, mums ir milzīgs neizmantotā mājokļu apjoms, bet tirgū nav piedāvājuma un mēs vēl tērēsim fondu resursus lai būvētu mājokļus. Lociņu izvadātājs dzīs savu 3 tonnīgo verķi uz Rīgu, lai palielinātu sastrēgumus. Vivi uz Rīgu iet pustukši. Kad Rīga ieviesīs iebraukšanas maksu būs jauni risinājumi. Nedzirdam Finanšu ministru šajā jomā.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
