Kurš pārbaudīs Satiksmes ministriju? Kā nekā 440 miljonu eiro. Atbildīgo nebūs?
Aivars Strakšas27.06.2023.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija (SM) ir pārbaudījusi Autotransporta direkcijas (ATD) darbību un secinājusi, ka ATD ir rīkojusies atbilstoši SM uzdevumiem.
Tā es saprotu SM paziņojumu: "Satiksmes ministrija nav identificējusi darbības, kas apliecinātu, ka Autotransporta direkcijas iepriekšējā valde, rīkojot konkursu par pasažieru pārvadājumiem, nebūtu rīkojusies kā atbildīgs un rūpīgs saimnieks."
Par to, ka ATD ir pildījusi SM uzdevumu un ka pēc sava prāta rīkot konkursu par 440 miljoniem eiro neviens viņiem nebūtu atļāvis darīt, šaubu nebija arī pirms SM pārbaudes.
Atbildība par konkursa rezultātiem ir jāuzņemas Satiksmes ministrijai un iepriekšējam ministram Tālim Linkaitam. Kurš pārbaudīs SM? Kā nekā 440 miljonu eiro. Atbildīgo nebūs?
Interesanta ir arī SM atruna: "Vienlaikus SM atzīts, ka, lai objektīvi izvērtētu ATD darbību, kompetenci, konkursu dokumentāciju un saistībā ar noslēgtiem līgumiem pārvadātāju iespējas ilglaicīgi sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, būtu nepieciešams veidot neatkarīgu ekspertu komisiju (iespējams, ar Valsts kontroles iesaisti)."
Tātad SM objektīvi ATD darbību izvērtēt nevar. Acīmredzot ir vērtējuši, subjektīvi no SM interešu viedokļa skatoties. Kas tad tas par vērtējumu? Varbūt varēja uzreiz palūgt Valsts kontroli veikt pārbaudi? Bail, ka Valsts kontrole dos vērtējumu arī ministrijas dotajiem uzdevumiem šajā sakarā?
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
