Kurš pasūtījis ReTV manipulatīvo sižetu par labu vilku izšaušanai?
Pietiek lasītāja05.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
ReTV atkal jauns meža gaļas ievācēju pasūtījuma sižets pret vilkiem: https://fb.watch/imAMKnqcZi/. Un ReTV Facebook lapā viņu manipulācijas atmaskojošais komentārs atkal nobēdzināts…
Mariss Reinieks: „Atkal nožēlojamie plintnieki metas uzsākt no jauna savu kūdīšanas kampaņu pret Eiropas nozīmes aizsargājamu lielo plēsēju sugu, kas jau tā nenormālā apmērā tiek izšauta Latvijā.
Raidījumā netiek teikts, ka Latvija ir lielākā un brutālākā vilku izšaušanas lielvalsts visā ES. Katru gadu Latvijā Valsts meža dienests (VMD) nosaka lielāko vilku izšaušanas apjomu ES, kas ir 280 nogalināšanai paredzētie aizsargājamas sugas indivīdi! Un te jau vairs nav runas par kādiem indivīdiem, bet būtībā tas jau vērtējams kā masveida slaktiņš.
Latvijā ir arī garākā vilku medību sezona visā Eiropas Savienības mērogā. Katru gadu no 15. jūlija līdz 31.martam Latvijā par apkaunojumu atļauts slaktēt gan vilcēnus, kuriem 15. jūlijā ir tikai 3 mēneši, gan to vecākus - pieaugušos vilkus, respektīvi var noslaktēt pilnīgi visu vilku ģimeni.
Procesu, ar kādiem direktīvā aizliegtajiem neselektīvajiem ieročiem un to aprīkojumu Latvijā tiek šauti šie direktīvas sugas dzīvnieki, neviens VMD nekontrolē, un tāpat netiek izdalītas kvotas arī pa reģioniem, uz vietām, kur vasarā konstatēti vilku uzbrukumi aizsargātiem, t.i. ar speciāliem žogiem aizsargātiem mājlopu ganāmpulkiem, kas ir noteikta kā EK obligāta prasība visām dalībvalstīm.
Ļoti vienpusējā, manipulatīvā veidā ReTV sižetā tiek parādīts absolūti nezinoša, atpalicību un kaitniecību pret vērtīgām savvaļas sugām sludinātāja viedoklis. Ne šis sludinātājs, ne ReTV nav pat pieminējis milzīgo plintnieku apzināti savairoto meža cūku skaitu Latvijā, kas tiešā veidā veicina Āfrikas cūku mēra izplatību, ar ko tieši vilki var līdzēt tikt galā.
ReTV vienpusējā sižetā par nožēlu netiek pateikts, ka 280 vilku ikgadēja nogalināšana ir lielākais Eiropas nozīmes aizsargājamas sugas izšaušanas rādītājs visu Eiropas Savienības valstu vidū. Neviena dalībvalsts šādu slaktiņu nepieļauj attiecībā uz savām lielo plēsēju sugām. Tikai Latvija, turklāt nepamatoti, uz neatbilstošas metodikas pamata, uz ko norādījusi Valsts kontrole. Jautājums, kurš šādu sižetu ReTV pasūtījis?”
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
