
Kurš un ar kādu pamatojumu piešķīra Stukānam augstāko prokuratūras apbalvojumu – Lato Lapsas informācijas pieprasījums
PIETIEK15.07.2025.
Komentāri (9)
Nu jau bijušā ģenerālprokurora Jura Stukāna nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi, „īpašo klientu” kategorijas izveide un prokuroru nelikumīga ietekmēšana nav bijusi šķērslis, lai prokuratūras „spice” viņam piešķirtu augstāko prokuratūras apbalvojumu. Bet kāds ir bijis likumīgais pamatojums, un kuri tieši prokuratūras vadības pārstāvji pieņēma šādu lēmumu? Pietiek šodien publicē Lato Lapsas oficiālo informācijas pieprasījumu prokuratūrai:
„Jūsu iestādē savā interneta mājas lapā ir sniegusi šādu informāciju:
„Pateicībā par ieguldījumu prokuratūras attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā 2025. gada 11. jūlijā ģenerālprokuroram Jurim Stukānam tika pasniegts prokuratūras augstākais apbalvojums – I pakāpes Goda zīme.
“Ģenerālprokurora Jura Stukāna laikā veiktās reformas un pasākumi ir nozīmīgi pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes uzlabošanai un veido pamatu prokuratūras funkciju vēl efektīvākai un kvalitatīvākai izpildei nākotnē. Viņa personīgā iesaiste nozīmīgās krimināltiesiskā un kriminālprocesuālā regulējuma pilnveides iniciatīvās un ieguldījums pareizas un konsekventas normu piemērošanas prakses veicināšanai taisnīga krimināltiesisko attiecību noregulējuma panākšanai uzskatāms par izcilu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā,” uzsvēra Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.
Ģenerālprokurora pēdējā amata dienā viņu klātienē sveikt un pateikties par abu valstu veiksmīgo sadarbību bija ieradusies Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene (Nida Grunskienė), kura savā amatā stājās apmēram vienā laikā ar Juri Stukānu. “Esmu priecīga un lepna, ka šajos gados mūs vienoja Eiropas demokrātiskās vērtības, sapratne un savstarpējs atbalsts svarīgos juridiskajos jautājumos, un kopā mēs bijām tur, kur visvairāk bija nepieciešama mūsu uzkrātā juridiskā pieredze un drosme pieņemt lēmumus. Visas Lietuvas prokuratūras vārdā un personīgi vēlos pateikties par veiksmīgo starptautisko sadarbību starp mūsu prokuratūrām, patieso cilvēcisko saikni un profesionālajām zināšanām. Bija liels gods sadarboties ar Jums svarīgu jautājumu risināšanā starptautiskajās izmeklēšanās,” sacīja Lietuvas ģenerālprokurore. Viņa Jurim Stukānam novēlēja labu veselību un panākumus profesionālajā un personīgajā dzīvē.
Svinīgajā pasākumā klātesošie kolēģi sveica Juri Stukānu, pasakoties par amatā paveikto, viņa nelokāmo principialitāti, nesavtīgo ieguldījumu un atbalstu, kā arī novēlēja tikpat daudz enerģijas arī turpmāk un izdošanos visā iecerētajā. Savukārt Juris Stukāns pateicībā par sniegto atbalstu un veiksmīgo sadarbību pasniedza Piemiņas zīmi Lietuvas ģenerālprokurorei Nidai Grunskienei un administratīvajai direktorei Ilzei Grīnhofai.
“Prokuratūras darbs nav tikai individuāls sasniegums, tas ir visas komandas panākums, ejot uz kopīgu mērķi. Esmu pateicīgs ikvienam kolēģim, ar kuru kopā esam īstenojuši šīs nozīmīgās pārmaiņas tiesiskuma stiprināšanai. Šis apbalvojums ir liels pagodinājums un atgādinājums par to atbildību, ko nesam ik dienu, nodrošinot tiesiskumu un taisnīgumu un strādājot mūsu valsts labā,” sacīja Juris Stukāns.
2025. gada 11. jūlijā noslēdzas Jura Stukāna piecu gadu pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā. Saeima viņu amatā vienbalsīgi apstiprināja 2020. gada 18. jūnijā. Pirms stāšanās amatā Juris Stukāns bija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs un tiesnesis.
Jura Stukāna vadībā pilnveidota prokuratūras pārvaldība un darba organizācija, panākot maksimālu prokuratūras resursu novirzīšanu kriminālprocesu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, ātrākai kriminālprocesu pabeigšanai, tostarp reformējot Ģenerālprokuratūras struktūru. Ar savu ilggadējo un nozīmīgo pieredzi tiesu sistēmā viņš aktīvi iesaistījās tiesiskā regulējuma pilnveidē, sadarbojās ar citām institūcijām problēmjautājumu risināšanā un procesu uzlabošanā.”
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas par Jūsu iestādes darbinieku pirmšķietami neētisku, iestādes reputāciju apkaunojošu rīcību, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
Vai Jūsu iestādē pastāv iekšējais normatīvais akts vai akti, kas reglamentē prokuratūras goda zīmes piešķiršanu? Ja jā, nosūtiet man šo aktu vai aktus.
Kas ir personas (vārds, uzvārds, amats), kuras ierosināja šo goda zīmi piešķirt J. Stukānam? Kāds bija piešķiršanas pamatojums? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
Kad (datums) un kam (vārds, uzvārds, amats) šis ierosinājums tika izteikts? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
Kas (vārds, uzvārds, amats) un kad (datums) izvērtēja šo ierosinājumu? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
Vai šīs izvērtēšanas gaita tika protokolēta? Ja jā, nosūtiet attiecīgo protokolu. Ja nē, izskaidrojiet, kādu iemeslu dēļ tā netika protokolēta.
Vai par goda zīmes piešķiršanu tika pieņemts lēmums? Kas (vārds, uzvārds, amats) un kad (datums) pieņēma šo lēmumu? Nosūtiet man šī lēmuma kopiju.
Kas bija pilnvarojis šīs personas pieņemt lēmumus par goda zīmju piešķiršanu? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
Vai kāds no attiecīgā lēmuma pieņēmējiem ņēma vērā faktu, ka ar tiesu paziņojumiem ir atzīts, ka J. Stukāns ģenerālprokurora amatā ir divas reizes pārkāpis nevainīguma prezumpciju?
Vai kāds no attiecīgā lēmuma pieņēmējiem ņēma vērā Augstākās tiesas plēnumā konstatētos faktus par J. Stukāna rīcību ģenerālprokurora amatā?
Izskaidrojiet, kā ir iespējams, ka prokuratūras augstāko apbalvojumu saņem persona, par kuru ir atzīts, ka tā atkārtoti pārkāpusi nevainīguma prezumpciju un ka tā pret padotajiem izturējusies nievājoši un rupji?
Izskaidrojiet, vai prokuratūras augstākā apbalvojuma piešķiršana šādai personai norāda uz Latvijas Republikas prokuratūras izpratni par tiesiskumu un par ētikas normām?
Papildus tam es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
12) kādas prēmijas, piemaksas, naudas balvas 2025. gadā ir saņēmis nu jau bijušais ģenerālprokurors J. Stukāns. Par katru izmaksu miniet tās apjomu, izmaksas datumu, izmaksas pamatojumu un attiecīgā lēmuma pieņēmēju.
Lato Lapsa
Rīgā 2025. gada 13. jūlijā.”





Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.