Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Spriežot pēc visu valstiski augsti atbildīgo personu - premjera Valda Dombrovska, finanšu ministra Andra Vilka, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa un visu pārējo - publiskajiem paziņojumiem un reakcijas, 2013. gada 22. janvārī, Liepājas metalurgampaziņojot par savām saimnieciskajām problēmām, viņi piedzīvo zibeni un pērkonu no pilnīgi skaidrām debesīm. Šodien Pietiek publicē fragmentu no nule iznākušās grāmatas Liepājas metalurgs: kam jāsēž, kam jālido, kas atklāj - kurš un kā patiesībā nogulēja Liepājas metalurga krahu.

Grūti teikt, kā jūs justos, ja ar savu personisko mantu un maku būtu nogarantējuši kredītu kādam, kura bizness jau pirms kredīta saņemšanas brīža sācis strādāt ar zaudējumiem un tā arī turpina, kaut garantiju izlūgšanās laikā ir tikusi solīta uzplauksme un peļņa. Lūk, pavisam neliels kopsavilkums no aģentūras LETA ziņu lentas 2009.-2010. gadā.

LETA, 2009. gada 21. maijs: "Tērauda ražošanas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs konsolidētie zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 3,2 miljonus latu, salīdzinot pagājušā gada attiecīgajā perioda peļņu 0,7 miljonu latu apmērā."

LETA, 2009. gada 20. augusts: "AS Liepājas metalurgs konsolidētais neauditētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 48,2 miljoniem latu un bijis 84,9 miljoni latu, liecina informācija NASDAQ OMX Riga mājaslapā."

LETA, 2010. gada 26. februāris: "Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs neto apgrozījums pērn sarucis par 37,4% un bija 169,1 miljons latu, salīdzinot ar 270,2 miljoniem latu 2008. gadā, liecina uzņēmuma neauditētais konsolidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā. Pērn strādāts ar 12,4 miljonu latu zaudējumiem, bet 2008. gadā tika gūta 5,9 miljonu latu peļņa."

LETA, 2010. gada 10. jūnijs: "Metālapstrādes uzņēmums AS Liepājas metalurgs šā gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 6,5 miljonu latu zaudējumiem, liecina NASDAQ OMX Riga publicētais konsolidētais pārskats. Kompānijas zaudējumi šogad, salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, gandrīz dubultojušies. Pērn pirmajā ceturksnī zaudējumi veidoja 3,2 miljonus latu."

LETA, 2010. gada 25. augusts: "AS Liepājas metalurgs šā gada pirmajā pusgadā strādāja ar 7,7 miljonu latu zaudējumiem, liecina uzņēmuma finanšu pārskats, kas publicēts NASDAQ OMX Riga biržā. Pērn pirmajā pusgadā zaudējumi bija 3,8 miljoni latu."

LETA, 2010. gada 24. novembris: "Metalurģijas uzņēmums AS Liepājas metalurgs šā gada deviņos mēnešos cietis 7,4 miljonu latu zaudējumus, liecina uzņēmuma deviņu mēnešu neauditētais finanšu pārskats, kas iesniegts NASDAQ OMX Riga. 2009. gada deviņos mēnešos Liepājas metalurga zaudējumi bija 4,9 miljoni latu."

Šī ir tā informācija, kas ir redzama katram un ikvienam, bet cilvēki, kuriem piemīt māka izlasīt uzņēmumu gada pārskatus, Liepājas metalurga ikgadējās bilancēs spēj - ja vien vēlas, protams, - saskatīt vēl daudz vairāk sākotnēji bažas raisošu, pēcāk jau atklāti biedējošu faktu.

Savukārt to, ko valsts ar tās kā galvojuma sniedzējas tiesībām šajā laikā būtu varējusi noskaidrot, ja vien būtu bijusi vēlēšanās, uzskatāmi rāda, piemēram, auditorkompānijas Ernst & Young Baltic jau 2013. gada martā pēc beidzot "atmodinātās" Finanšu ministrijas sagatavotā revīzija par Liepājas metalurga un tā meitas sabiedrību 2011. gada konsolidēto finanšu pārskatu.

"2011. gadā Koncerns ir pārdevis produkciju par kopējo summu 7 465 tūkst. latu apmērā atsevišķiem darījumu partneriem, kurus Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests identificējis kā personas, kuras, iespējams, iesaistītas aizdomīgos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumos. Mēs nevarējām izvērtēt, vai Koncerns ir iesaistīts kādā aizdomīgā PVN darījumā, nedz arī to, vai saistībā ar šiem darījumiem Koncernam varētu rasties kādi PVN riski," - ja kādam nav skaidrs, runa ir par tumšiem darījumiem, ko valsts līdz tam nav pamanījusi.

"Mēs neesam saņēmuši atlikumu salīdzināšanās vēstuli par Koncerna saistībām par saņemto avansu no Stemcor UK Limited 30 286 tūkst. latu apmērā 2011. gada 31. decembrī, kā rezultātā mēs nevarējām pārliecināties par minētās saistības atlikuma pareizību. Līdz ar to mēs nevarējām pārliecināties par saņemto avansu uzskaites vērtību 2011. gada 31. decembrī," - te auditori skaidri pasaka, ka uzņēmuma grāmatvedībā ir neskaidrība par tādu "sīkumu" kā 30 miljoni latu.

"Koncerns 2011. gadā pārskata par visaptverošo ienākumu postenī „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" ir atzinis ieņēmumus 3 232 tūkst. latu apmērā, kas attiecas uz pārvērtēšanas rezerves norakstījumiem saistībā ar atsavinātajiem pamatlīdzekļiem. No visiem atzītajiem ieņēmumiem summa 3 123 tūkst. latu apmērā attiecas uz 2010. gadā atsavinātajiem pamatlīdzekļiem un summa 109 tūkst latu apmērā - uz 2011. gadā atsavinātajiem pamatlīdzekļiem. Saskaņā ar SGS Nr. 1 un SGS Nr. 16 pārvērtēšanas rezerves norakstījumi pamatlīdzekļu atsavināšanas rezultātā jāatzīst pašu kapitālā.

Līdz ar to 2011. gadā pārskata par visaptverošo ienākumu posteņi „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" un „Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem" būtu jāsamazina par 3 232 tūkst. latu, pārskata par finanšu stāvokli posteņa „Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa" 2010. gada 31. decembrī būtu jāpalielina par 3 123 tūkst. latu, bet summa 109 tūkst. latu apmērā 2011. gadā būtu jāpārklasificē no pārskata par finanšu stāvokli posteņa „Ilgtermiņu ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" uz posteni „Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa"," - te savukārt tiek skaidri norādīts uz valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma kategorisko nevēlēšanos maksāt nodokļus pilnā apjomā.

Un tā tālāk, un tā tālāk. Taču, kā mēs tagad zinām, ne Andra Vilka vadītajā Finanšu ministrijā, ne viņa pārraudzībā esošajā Kaspara Āboliņa pārvaldītajā Valsts kasē neatrodas ļaudis, kuriem interesētu Liepājas metalurga iesniegtos pārskatus ne tikai iereģistrēt un nolikt atbilstošajos plauktiņos, bet arī tajos ieskatīties un uz šo faktu pamata izdarīt secinājumus - kurp virzās uzņēmums, kuram valsts ir garantējusi 85 miljonu eiro kredītu.

Pat, ja Valsts kasē un Finanšu ministrijā neatrastos neviens pats cilvēks, kurš spētu lasīt gada pārskatus un uz to pamata izdarīt secinājumus, lielu un spilgtu trauksmes lampiņu valstisko uzraudzītāju galvās vajadzēja iedegt notikumiem 2012. gada vasarā, kad, nesagaidījis nekādu reakciju uz saviem pirmajiem brīdinājumiem, Kirovs Lipmans mēģina piespiest Liepājas metalurga saimniekus atļaut veikt uzņēmumā iekšējo revīziju par pēdējiem astoņarpus gadiem.

Nekas viņam, protams, neizdodas, uzņēmuma saimnieki Sergejs Zaharjins un Iļja Segals nobalso pret, taču interesants ir saistībā ar šo akcionāru sapulci Kirova Lipmana iesniegtais astoņas lappuses garais pārbaudāmās informācijas saraksts - viss tas, kas Latvijas valstij saistībā ar tās 85 miljonu eiro likteni uzņēmumā neieinteresē līdz pat 2013. gada pavasarim.

Prasīts tiek daudz kas - faktiski viss tas, ko kārtīgs saimnieks Liepājas metalurgam būtu paprasījis pirms kredīta garantēšanas. Taču uzņēmums to nesniedz ne pirms galvojuma izsniegšanas, ne arī tagad...

Ak tad gadījumā, ja jūs personiski kādam būtu garantējuši kredītu (personiski nozīmē - ar savu maku un savu mantu), jūs satrauktos, ja aizņēmējs, kura bizness jau sen strādā ar mīnusiem, paziņotu, ka viņš negrib nekādus tur jaunus, neatkarīgus revidētājus, jo viņam esot labi tā, kā ir?

Sausā 2012. gada 21. septembra Liepājas metalurga padomes sēdes protokola valodā šis lēmums aprakstīts šādi:

"K. Lipmans ierosina veikt pārbaudi-auditu par akciju sabiedrības Liepājas metalurgs izsniegto valsts garantiju un iepriekš iesniegtiem jautājumiem par saviem līdzekļiem.

S. Zaharjins iepazīstina ar esošo situāciju akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs (par esošām pārbaudēm, darbinieku noslogojumu, sagatavojot dokumentus civillietai un krimināllietai, kur krimināllietā pieprasītie dokumenti daļēji atbilst K.Lipmana pieprasītajiem dokumentiem).         

M. Pomerancis un G. Vilnītis jautā, vai iepriekš iesniegtajiem pārbaudes jautājumiem nav iestājies noilgums? M. Pomerancis piebilst, ka ir jāatdala lietas jautājumi, kurus var izskatīt Padome vai akcionārs. S. Zaharjins uzaicina Padomes locekļus balsot par to, vai uzsākt iekšējās revīzijas veikšanu.

Balsošanas rezultāti: Par: 1 - K. Lipmans. Pret: 4 - S. Zaharjins, G. Vilnītis, A. Zaharjins, M. Pomerancis. Atturas: 0. Nolēma: Neuzsākt iekšējās revīzijas veikšanu akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs."

Jūs uztrauktos? Jūs varbūt arī satrauktos, bet ne Andris Vilks, ne Kaspars Āboliņš, ne visu atbildīgo departamentu vadītāji un darbinieki nepakustina ne pirkstu, kad Liepājas metalurga saimnieki nolemj - nekāds jauns neatkarīgs revidents uzņēmumam nav vajadzīgs.

Vēl vairāk, neviens no šiem valstiskajiem uzraugiem pat neiedomājas painteresēties par acīmredzamo, proti, vai gadījumā Liepājas metalurga darbību tik daudzus un daudzus gadus revidējušais "neatkarīgais" auditors, kurš ir tik tīkams uzņēmuma saimniekiem, kaut kādā veidā nav tieši saistīts ar viņiem un gluži vienkārši atkarīgs no viņu finansiālās labvēlības.

Minūtes piecas, varbūt septiņas - tik ilgā laikā ikviens publisko datu bāzu lietotājs no Valsts kases vai Finanšu ministrijas varētu noskaidrot to, ko pusotru gadu vēlāk Valsts kontrole savā atzinumā apraksta šādi: valsts galvojuma uzraugi ir bijuši vienkārši izcili nolaidīgi, nepamanot acīmredzamo - Liepājas metalurga ilggadējais padomes loceklis Andris Deniņš, kas regulāri saņēmis aldziņu no uzņēmuma kabatas, vienlaikus ir bijis visciešākajā veidā saistīts ar uzņēmuma "neatkarīgo revidentu". Nemaz nerunājot par BDO kompāniju "radniecību", kamēr Deniņš „uzraudzījis” Liepājas metalurga darbu, uzņēmuma auditora BDO valdē naudu pelnījusi viņa sieva Ģertrūde Deniņa.

Var, protams, ticēt cilvēka taisnprātībai un godīgumam, taču fakts - ja ne ar "piebarotā" Andra Deniņa ģimeni saistītais "neatkarīgais" un "neieinteresētais" auditors BDO, ļoti iespējams, ka ne pie kāda valsts galvojuma Liepājas metalurgs tā arī netiktu, - lūk, izteiksmīgs fragments no jau 2013. gada pavasarī veikta, nu jau patiešām neatkarīga auditoru Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"BDO Atzinumā uzsvērts, ka modernizācijas projekta 2. kārta ir īstenojama arī pie nelabvēlīgām ārējo faktoru izmaiņām un Uzņēmuma maksātspēja nav apdraudēta.

- BDO Atzinuma analīzē izmantota Uzņēmuma Vadības un Uzņēmuma īpašnieku sniegtā informācija. Analīzes ietvaros tika izskatīts Atkins Management Consultants izstrādātais projekta biznesa plāns (tehniski ekonomiskais pamatojums) Liepājas metalurgs Melt Shop Modernisation Project Review. Final Report, January 2009.

- BDO Atzinumā nav veikta jutīguma analīze Atkins Ziņojumā izmantotajiem pieņēmumiem attiecībā uz apgrozāmo kapitālu. Saskaņā ar BDO atzinumu, Atkins Ziņojumā aplūkoto prognožu periodā Uzņēmums spēj nodrošināt pietiekamu neto apgrozāmo kapitālu.

- BDO ir veicis jutīguma analīzi Atkins Ziņojumā pieņemtajai realizācijas cenas un materiālu cenas starpībai bāzes scenārijā. Saskaņā ar BDO Atzinuma jutīguma analīzes rezultātiem BDO atzinumā tiek secināts, ka, pat ja marža starp realizētās produkcijas cenu un iepirktās metāla produkcijas cenu samazinās par 10%, modernizācijas projektā ir sagaidāma pozitīva naudas plūsma visā prognožu perioda garumā.

- BDO Atzinumā tāpat kā Atkins Ziņojumā tika norādīts, ka saskaņā ar Atkins veiktās Uzņēmuma sagādes sistēmas analīzes rezultātiem SIA Tolmets ir uzskatīts par būtisku Uzņēmuma sadarbības partneri. Tomēr BDO Atzinumā nav veikta potenciālo risku analīze situācijā, ja SIA Tolmets pārstātu būt par Uzņēmuma metāllūžņu sagādnieku (kas faktiski ir noticis pēdējo gadu laikā).

- BDO Atzinumā ir norādīts, ka Uzņēmumam no 2010. gada līdz 2012. gadam ilgtermiņa ieguldījumu segšanai papildus pašu kapitālam būs nepieciešams piesaistīt ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus. Uzņēmums laika periodā no 2010. gada līdz 2012. gadam nav piesaistījis papildu ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus.

- Atjaunotā BDO Atzinumā BDO atzīmē par Uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanos 2009.gadā un prognozētiem zaudējumiem 2010.gadā."

Daudz sarežģītu vārdu un teicienu, vai ne? Bet doma skaidra - "piebaroto" vai vismaz nebūt ne neatkarīgo auditoru atzinumā, kas bija tik svarīgs pirms valsts galvojuma saņemšanas, ir bijušas ļoti būtiskas nianses, kas nav ņemtas vērā vai tulkotas par labu Liepājas metalurgam.

Un te vēl - dažas rindiņas no tā paša Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"Kā mēs saprotam, 2009. gada 6. janvāra pamatlīdzekļu vērtējumi tika izmantoti, lai noteiktu LR Finanšu ministrijas sniegtā galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtību.

Mūsuprāt, šis vērtējums nav pietiekami pilnīgs, lai būtu pieļaujama tā izmantošana šādam mērķim. Vērtēšanas gaita nav veiktas visas nepieciešamas procedūras, lai izmaksu aizvietošanas metodes rezultātu varētu pielīdzināt tirgus vērtības definīcijai.

Arī pašā 2009. gada 3. februāra vērtēšanas ziņojumā ir rakstīts, ka „vērtēšanā tiek lietota no tirgus vērtības atšķirīga bāze". Mūsuprāt, šī informācija bija jāuzsver un jāizceļ vērtējuma pavadvēstulē.

Vērtēšanas ziņojumos nav iekļauta būtiska pieņēmumus pamatojoša informācija, analīze un avoti (celtniecības izmaksas, fiziskais, funkcionālais un ekonomiskais nolietojums u.c.), kas veido svarīgu vērtēšanas ziņojumu sastāvdaļu. Līdz arto lasītājs nevar spriest par izmantoto pieņēmumu objektivitāti.

Vērtēšanas ziņojumā nav sniegti vērtēšanas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka:

- vērtētājs nekonsekventi lieto vērtības definīciju; kā mēs to sapratām, nekustamam īpašumam ir piemērota izmantošanas vērtība, kas nevar tikt uzskatīta par identisku tirgus vērtībai;

- vērtētājs vērtēšanas ziņojumos nav iekļāvis informāciju par visām nepieciešamajām procedūrām, ko pieprasa starptautiskie vērtēšanas standarti;

- ir nopietnas pazīmes, kas liecina ka faktiskie uzņēmējdarbības rezultāti ir būtiski pasliktinājušies.

Mums ir pamatotas bažas, ka ķīlas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar izmaksu aizvietošanas metodi, ir lielāka par reāli atgūstamo ķīlas vērtību."

Atkal aiz sarežģītajiem formulējumiem paslēptais secinājums ir Deniņu ģimenes biznesiņam un arī valsts galvojuma izsniedzējiem graujošs - ļoti iespējams, ka pirms galvojuma veiktajā ieķīlājamo īpašumu vērtējumā tie novērtēti par lielāku summu nekā reāli atgūstamā.

Punktu pieliek vēl šis "nepiebaroto" auditoru atzinums: "BDO Atzinumā nav pietiekami izvērtēti ar modernizācijas projektu saistītie riski (piem., finansēšanas riski, valūtas riski, u.c.). BDO Atzinumā nav secinājumu par apgrozāmā kapitāla pietiekamību nākotnē."

To pašu savā atzinumā pēcāk paziņo arī Valsts kontrole:

"211.1. Ievērojot minētos apstākļus, galvojums sniegts, balstoties uz informāciju, kas, iespējams, neatklāja faktisko situāciju;

211.2. Šādi apstākļi bija arī 2009.gadā, laikā, kad valsts galvojuma saņemšanai atzinumu par AS Liepājas metalurgs iesniegto projektu Finanšu ministrijai sniedza AS BDO, kā arī pārējos gados, kad tika sniegts atzinums par AS Liepājas metalurgs finanšu pārskatiem;

211.3. Finanšu ministrijai iesniegtie AS Liepājas metalurgs finanšu pārskati nesniedza skaidru un patiesu priekšstatu par AS Liepājas metalurgs finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem;

211.4. Finanšu ministrijai iesniegtie AS Liepājas metalurgs sertificēta vērtētāja atzinumi par ķīlas vērtību neatklāja tās patieso vērtību." Skaidrāk laikam vairs nav iespējams...

Taču... valstiskie uzraugi ar Andri Vilku priekšgalā Liepājas metalurga auditoru klajo interešu konfliktu "pamana" tikai tad, kad viņiem uz to norāda mediji.

"Finanšu ministrija 2013. gada 25. janvārī ir nosūtījusi vēstuli Nr.20-2-12/459 Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai (LZRA) ar lūgumu izvērtēt minētos apstākļus un pārkāpuma gadījumā lemt par zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences apturēšanu vai anulēšanu, jo tikai LZRA ir ar likumu deleģēta šāda funkcija," - šādi skan ministrijas oficiālā, maigi izsakoties, izvairīgā atbilde uz jautājumu, vai tās amatpersonas ir iepriekš fiksējušas situāciju, ka uzņēmuma padomē atrodas persona, ar kuru cieši saistīts uzņēmums veic Liepājas metalurga auditu, un, ja fiksēja, vai uzskatīja šādu situāciju par pieļaujamu?

Daudziem varētu šķist patiesi pārsteidzoši, bet fakts - vēl gadu vēlāk, kad Liepājas metalurgs jau ir atzīts par maksātnespējīgu un, latviski izsakoties, pat ezim skaidrs, ka kaut kas ar uzraudzīšanu un ķīlas novērtēšanu galīgi nav bijis, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš joprojām, it kā nekas nebūtu bijis, atsaucas uz to pašu BDO vērtējumu:

"Jāmin, ka piedāvātais nodrošinājums saskaņā ar sertificētu vērtētāju novērtējumiem pilnībā nodrošināja valsts galvojuma saistības. Galvojuma līguma darbības laikā Liepājas metalurgs papildus ieķīlāja par valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem iegādātās specializētās tehnoloģiskās iekārtas, nodrošinot galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma nosacījumu izpildi. Saistību nodrošinājuma vērtība tika noteikta, pamatojoties uz sertificēta vērtētāja sniegto tirgus vērtības novērtējumu un piemērojot ātrās realizācijas koeficentu, t.i., noteiktā apmērā samazinot vērtētāja noteikto tirgus vērtību."

Taču ko gan brīnīties par šo vienu konkrēto dīvainību, ja 2013. gada sākumā, kad beidzot uzņēmuma nonākšanu bezdibeņa malā pamana arī valstiskie uzraugi no Finanšu ministrijas un Valsts kases, izrādās, ka ne Andris Vilks, ne kāda cita šo struktūru amatpersona nespēj atbildēt faktiski ne uz vienu konkrētu jautājumu saistībā ar uzraudzības veikšanu.

Lūk, viena šāda jautājumu porcija, kas Finanšu ministrijai tiek uzdota 2013. gada janvārī un uz ko Andris Vilks un viņa vadītā iestāde spēj atbildēt tikai ar vispārīgām frāzēm, nespējot nosaukt nevienu konkrētu atbildīgo un arī faktiski nevienu konkrētu reālas uzraudzības pasākumu:

"1) Kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas šo uzraudzību?

2) Kā tieši šī uzraudzība veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?

3) Ar kādām citām valsts institūcijām šīs personas sazinājušās, lai iegūtu un analizētu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai?

4) Cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs uzraudzības rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par uzraudzības rezultātiem?

5) Kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas minētā uzņēmuma „finansiālā stāvokļa analīzi", kā tas minēts publicētajā ministra vēstulē?

6) Kā tieši šī analīze veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?

7) Cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs analīzes rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par analīzes rezultātiem?"

Tipiska ir, piemēram, ministra atbilde uz jautājumu, kas tiek uzdots pēc tam, kad klajā nāk ziņas par Liepājas metalurga saimnieka Sergeja Zaharjina saņemto gandrīz miljonu latu lielo gada atalgojumu. Uz jautājumu, vai ministrijas amatpersonas fiksēja situāciju ar uzņēmuma vadības atalgojumu un, ja fiksēja, vai uzskatīja šādu situāciju par pieļaujamu, atbilde ir šāda - saprotiet nu, kā gribat:

"Finanšu ministrija, vērtējot valsts galvotā aizdevuma atmaksas iespējas un uzņēmuma finanšu rādītājus, analizē kopējās atalgojuma un administratīvo izdevumu tendences, to dinamiku un to īpatsvaru pret kopējiem izdevumiem. Līdz šim nav novērotas būtiskas izmaiņas šajās pozīcijās salīdzinājumā ar vēsturiskajiem rādītājiem un biznesa plānā plānotajiem..."

Ko gan brīnīties par to, ka, taujāts uzrādīt konkrētus Liepājas metalurga ņemtā aizņēmuma atmaksas iespējamības novērtējumus, kas būtu veikti 2012. gadā, Kaspars Āboliņš spēj atbildēt tikai to, ka "atmaksas iespējamības novērtējumi tiek veikti un glabāti datu bāzē".

"Pamatojoties uz Valsts kases kvalitātes dokumentos noteiktajiem kritērijiem, 2012. gada novembra un decembra atmaksas iespējamība no piecām iespējamām pakāpēm tika novērtēta kā otra augstākā," ir gan spiests atzīt Valsts kases pārvaldnieks. "Vēlāk, saņemot SIA Ernst&Young Baltic padziļinātas finanšu izpētes ziņojumu, atmaksas iespējamības pakāpe uz 2012.gada beigām, vadoties no piesardzības apsvērumiem, tika pārskatīta un samazināta par divām pakāpēm."

Šajā diplomātiskajā atbildē ietvertais patiesais vēstījums ir - līdz pat 2012. gada beigām Valsts kasei, neraugoties uz visu iepriekš minēto, nerodas nekādas būtiskas bažas par Liepājas metalurga saimniecisko un finansiālo stāvokli un atmaksas iespējamību tā samazina tikai un vienīgi pēc tam, kad satraukusies beidzot ir tādā pašā letarģiskā miegā gulējusī Valda Dombrovska valdība, pasūtot neatkarīgu auditu.

Valsts kontrole šo brēcošās nolaidības ainu pēcāk īsi raksturo šādi:

"210.1. Valsts kases procedūru aprakstā noteikto atmaksas iespējamības pakāpes noteikšanas kritēriju - nodrošinājuma novērtējums un kredītspējas novērtējuma kategorija - attiecība neraksturo uzņēmuma patieso maksātspēju atmaksāt valsts galvoto aizdevumu, jo pie jebkura finanšu rādītāju stāvokļa pasliktināšanās vai uzņēmuma maksātnespējas pazīmēm, ja ir augsts nodrošinājuma novērtējums, kopējā atmaksas iespējamības pakāpe nesamazināsies zem 50% līmeņa.

Piemēram, AS Liepājas metalurgs atmaksas iespējamības pakāpe no 75% uz 25% tika samazināta tikai 2013. gada 29. aprīlī, lai gan Ministru kabinets jau 2013. gada 5. februārī bija devis uzdevumu padziļinātam auditam, kas pamatots arī ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, ka AS Liepājas metalurgs absolūtās likviditātes rādītājs jau kopš 2011. gada beigām liecina par AS Liepājas metalurgs nespēju ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu īstermiņa saistību segšanai, un 2013. gada 30. aprīlī Finanšu ministrija AS Liepājas metalurgs vietā veica maksājumu EUR 6 128 456 apmērā."

Visbeidzot - pāris sīki fragmenti no auditorfirmas Ernst & Young Baltic 2013. gada 15. marta atzinumiem, ko Liepājas metalurgu "valstiski uzraudzījusī" Valda Dombrovska valdība labi saprotamu iemeslu dēļ nekavējoties noslepeno.

Pirmais: "Uzņēmums ir pārkāpis finanšu nosacījumus, kas ir minēti kredītlīniju līgumos ar SEB un Citadeles bankām. Saskaņā ar UniCredit kredītlīguma nosacījumiem, nespēja izpildīt saistības pret citām kredītiestādēm var nozīmēt UniCredit kredīta daļēju vai pilnīgu pirmstermiņa atmaksu. Šie nosacījumi bija pārkāpti 2012. gada beigās. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas UniCredit līguma nosacījumi bija pārkāpti jau 2011. gada beigās."

Un otrais: "2011. gada 31. decembrī Koncerns nav ievērojis atsevišķus saņemto aizņēmumu no kredītiestādēm nosacījumus, kas attiecināmi uz ilgtermiņa aizņēmumu 51 149 tūkst. apmērā. Minēto nosacījumu pārkāpumu dēļ šis aizņēmums būtu jāpārklasificē no ilgtermiņa kreditoriem uz īstermiņa kreditoriem. Ja tiktu veikti atbilstoši labojumi, tad ilgtermiņa kreditoru saistības samazinātos un īstermiņa kreditoru saistības palielinātos par 51 149 tūkst. latu."

Un tas nozīmē - ja ne niekošanās ar grāmatvedību (ko "piebarotie" auditori nevēlējās pamanīt), reālas maksātnespējas priekšvakars Liepājas metalurgam ir jau 2011. gada beigās, un, ja ne Andra Vilka un Valsts kases nolaidība, jau 2011. gada beigās vai, vēlākais, 2012. gada pavasarī valstiskajiem uzraugiem ir visas iespējas konstatēt problēmu patieso apmēru. Taču - šādas vēlēšanās nevienam no viņiem nav...

No šī letarģiskā miega un apmierinātības gan Kaspara Āboliņa vadīto Valsts kasi, gan Andra Vilka vadīto Finanšu ministriju, gan visu Valda Dombrovska valdību pamodina tikai paša Liepājas metalurga atzīšanās faktiskā maksātnespējā, un tad nu miegainās nolaidības vietā nāk drudžainu muļķību, vēl nolaidīgākas vilcināšanās un valstiska gļēvuma laiks. Bet par to plašāk - jaunajā grāmatā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...