Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja aizvadītās nedēļas beigās uzskatāmi parādīja – kāda ir vienīgā pareizā un iedarbīgā rīcība attiecībā uz nekaunīgu valsts iestādi un tās ierēdņiem, kuri uzskata, ka stāv pāri visādām tur sabiedrības interesēm.
Pirms pāris gadiem pirmoreiz sāku interesēties par šīs iestādes tēriņiem un ātri vien sapratu, ka to vada cilvēki, kas ar valsts augstākās amatpersonas klusu svētību savu iestādi uzskata par „valsti valstī”, uz kuru likumdošanas normas un citi „sīkumi” attiecas tikai tiktāl, cik netraucē šo cilvēku ērtai dzīvei (uz nodokļu maksātāju rēķina, protams).
Bez kādas minstināšanās kancelejas vadība uzšķaudīja likumdošanai, kas mūsu valstī ļoti skaidri nosaka, kā jebkurš šīs valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt informāciju no iestādes, kas tiek uzturēta no viņa paša nodokļiem. Rezultātā pagāja gandrīz divi gadi, kamēr atbildes uz jautājumiem par Zatlera kancelejas tēriņiem saņēmu, kad kancelejai to uzdeva administratīvā tiesa.
Protams, kancelejas vadība – uzskatāmi demonstrējot sava šefa nostāju pret visādiem tur formāliem likumdošanas sīkumiem – nenolaidās līdz kam tādam kā, piemēram, savas vainas nožēlošana par pieļauto likumpārkāpumu.
Un, protams, neviens no kancelejas vadītājiem – tiem, kuri saskaņā ar tiesas spriedumu bija pretlikumīgi slēpuši informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu, - par savu rīcību nesaņēma ne mazāko sodu. Sak’, kam nu negadās – vienam kāda aploksnīte, otram kāds „piemirsts” likuma pants...
Nu, ko, skola bija laba. Tagad, pēc divu gadu pārtraukuma atkal ķeroties pie Zatlera un Co. tēriņiem, ņēmu mācību vērā – un atradu iespēju, kā visus Valsts prezidenta kancelejas tēriņu datus par pēdējiem trim gadiem no pašas kancelejas iegūt citā ceļā. Atradās ar kancelejas grāmatvedību saistīti cilvēki, kuri uzskatīja, ka šāda informācija nav slēpjama, - un par to viņiem pateicība un atzinība.
Bet, kad dati jau bija rokā, nolēmu tomēr pārliecināties – kazi, tiesas spriedums Zatleram un Co. tomēr ir iemācījis, ka likums Latvijā pastāv tāpēc, lai to tomēr cienītu. Kazi, Valsts prezidenta kanceleja ir apjēgusi, ka pārtiek no sabiedrības maksātas naudas un ka tās pienākums ir paskaidrot, kur un kā šī nauda tiek tērēta.
Taču... par maniem oficiālajiem pieprasījumiem par virkni tēriņu Zatlers ar ierēdņiem domā jau nedēļām ilgi – atbilde uz tiem vēl nav saņemta. Toties – atlika mums nopublicēt pirmos no pašu sarūpētajiem tēriņu datiem, kad pēkšņi izrādījās, ka Zatlers un Co., sajūtot deguma smaku, tomēr spēj sarosīties: tiesa, savās, ne sabiedrības interesēs, - bet spēj.
Vispirms kanceleja pamēģināja izlasīt pirmajā no mūsu portāla publikācijām to, kas tajā nebija rakstīts (un par to, ja nepratīsies melus atsaukt, acīmredzot tiks pie kārtējiem tiesu darbiem), savukārt svētdien pēkšņi izrādījās, ka noteiktās situācijās tik slepenie tēriņu dati nemaz tik slepeni nav – Zatlera kanceleja atklāja, kā tērēti apmēram pieci procenti no visa tās 2,3 miljonu latu gada budžeta.
Protams, pieci procenti nav daudz, un tuvākajās dienās, mūsu portālam turpinot atklāt Zatlera kancelejas tēriņus par pēdējiem trim gadiem, jūs varēsiet redzēt, kas ir atklāts un ko Zatlers un Co. tomēr uzskatījuši par vajadzīgu slēpt.
Un tomēr – morāle ir skaidra: šie kundziņi neciena ne likumu, ne tiesu, taču nespēj saglabāt dzelžainu nekaunību, ja kļūst skaidrs, ka sastrādātais tāpat teju, teju nāks dienas gaismā.
Citiem vārdiem sakot, kurš Zatlers vainīgs, tas Zatlers bailīgs. Un tas jau nemaz nav tik slikti – protams, kamēr neaizdomājamies par to, kā gan tas tā var būt, ka nevis kaut kāds pagastvecis, bet valsts augstākā amatpersona rāda priekšzīmi valsts līdzekļu tēriņu slēpšanā un tos negribīgi atklāj tikai tad, kad jau akurāt piespiesta pie sienas?
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
