Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata
Foto

Kurus pieminekļus jauksim

Jānis Zvīņa
06.06.2022.
Komentāri (50)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd esam vareni sagatavojušos nojaukt Pārdaugavas okupācijas stabu, visdrīzāk to agrāk vai vēlāk nojauks, un pareizi, jo tas simbolizē izvarošanas, slepkavības un virkni nelietību pret latviešu tautu. Cita starpā vēl pirms četrdesmit gadiem stabs bija vēstījums nabaga bauru tautai, kā brīvestības, progresa un gaišās komunisma nākotnes simbols.  Tajā pašā laikā ir diezgan savādi raudzīties uz citiem krietni senākiem Latvijas teritorijas zemes iedzīvotāju kaušanas un pazemošanas izpildītājiem, kuri goda vietās eksponējas mūsu valstī. Diemžēl arī šajā gadījumā stāsts ir par apgaismojošu progresu, brīnišķīgu nākotni, kaut gan slepkavības un citāda vardarbība neizpalika.

Ak, svētais Meinard…

Divpadsmitā gadu simteņa nogalē tagadējās Latvijas teritorijā ieradās “brīnišķīgs” katoļticīgs cilvēks vārdā Meinards no Zēgenbergas, kura mērķis it kā esot bijis pievērst Daugavas lejteces līvus īstenajai Kristus ticībai. Jā, Meinards šīs dienas katolicisma un politkorektuma vārdā esot bijis progresīvs, Daugavas lejtecē esot organizējis pāris pirmo akmens mūra celtņu izbūvi tagadējās Latvijas valsts teritorijā un sludinājis šodienai tīkamo eiropeisko Kristus mācību.

Samērā skopas ziņas vēsta par citiem svētā Meinarda labajiem darbiem Daugavas krastos, taču skaidrs ir viens, ka šī sludinātāja misija bija vēstīt citādu dzīves veidu un ticību Daugavmalas ļautiņiem.

 Te gan jāpiezīmē, ka lietuviešu baltu ciltis iemanījās mūra celtnes uzbūvēt bez meinardveidīgiem praviešiem un bez Kristus sludinātājiem, kā arī vēl pāris gadsimtus pēc Meinarda kāva Kristus mācības sludinātājus Žemaitijā un lielā mērā protolatviešu ciltis paglāba no asimilācijas. Šai ziņā prūšu tautai gāja krietni bēdīgāk.

Visdrīzāk tolaik protolatviešu ciltīm tāpat kā šodien nebija īpaši lielas izvēles starp pasaules lielvarām – krievu kņazistēm vai katoļu krusta nesējiem. Politiskais aprēķins, lielvaru personību idealizēšana un simbolisms bija neizbēgami mesli dzīvošanai šai pasaules teritorijā, ko nu saucam par Latviju.

Līvi gan šo svētuli 12. – 13 gadsimtu mijā augstā godā neturēja, bet atšķirībā no bīskapa Bertolda, kuru lībieši nokāva kaujas laukā, Meinards, cik noprotams, viņā saulē aizgāja dabiskā nāvē Ikšķiles mūros.

Skopās ziņas par gaismas nesēju Meinardu gan liecina, ka militāra spēka prasījums ietekmes pastiprināšanai Daugavas malas lībiešu zemēs viņam nav bijusi sveša lieta. Šodienas Meinarta piemineklis Ikšķilē šo vīru pozicionē kā latvju tautas mīluli baltā katoļu mācītāja tērpā ar scepteri un mitru galvā. Grūti noticēt, ka Meinarts būtu mitrā ar scepteri staigājis pa Daugavas malu. Visdrīzāk šis karojošais mūks pa Daugavas malu staigāja bruņukreklā, ar bruņotu pavadoņu bariņu, bažījoties, ka dažs līvs neiedod pa bieti.

Tāpat grūti noticēt, ka šis svētulis, kurš 1993. gadā kanonizēts kā katoļu svētais, nāca ar plāceņiem Daugavas līvu būdiņās, stāstīja par īsteno dievu Jēzu Kristu un pa vakariem pirms gulētiešanas līvu bērniem lasīja Bībeli.

Neviens vēstures avots gan nesniedz ziņas par to, ka Meinards būtu slepkavojis un kāvis līvus. Citādi ir ar viņa pēctečiem, bīskapiem Bertoldu un Albertu. Bertolds kaujā ar līviem ņēma nelabu galu, bet Alberts, kurš it kā ir Rīgas dibinātājs, viennozīmīgi atbalstīja līvu, latgaļu un igauņu izkaušanu. Tāda nu ir vēstures īstenība.

Ne jau nu tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji 12. – 13. gadsimtā bija morāli šķīsti un mīlēja kaimiņus. Tā laika militārās demokrātijas sistēma lielā mērā noteica, ka aplaupīt kaimiņu, izkaut ciemu bija normāla parādība. Atbraucot Meinartam uz Māras zemi, neizpalika kolaboracionisms, nodevība un citi senatnes polittehnoloģiski jaukumi, kuri arī šodienas pasaulei nav sveši.

Tomēr “baltā un pūkainā” Meinarta piemineklis uzstellēts Ikšķilē, pie katoļu baznīcas, - tas nav nekas jauns, nelietība un nodevība ir Meinarta un viņa katoļticīgo varas vīru nelietības pēctecība, un tā ir Latvijas teritorijas 13. gadsimta vēsture. Šodien šādu puišu kā Meinarts, Bertolds un Alberts viņpus Zilupes nav ne mazums, un vai viņa pieminekļus mēs arī kādreiz turēsim godā… Okupācijas stabs tiks norauts, bet uz Rīgas domes fasādes noteikti paliks augsti godātais lībiešu, latgaļu un igauņu slepkavotājs bīskaps Alberts. Varbūt vēstures noilguma vārdā tas piederas pie lietas.

Šodienas atlikums

Pagāja 150 gadi kopš Amerikas pilsoņu kara, un tad, kad zaglīgu melnādaino amerikāni nožmiedza ļauni Amerikas Savienoto valstu policisti, ātri vien tika norauti daudzi pieminekļi, tajā skaitā konfederātu ģenerāļa Roberta Lī piemineklis. Jā, Lī kungs atbalstīja verdzību, karoja par dienvidu štatu ekonomiskajām interesēm, un laikam tas ir pareizi, ka cilvēku mocīšana nav savietojama ar pieminekli lielpilsētas parkā.

Vai ir noilgums daža etnosa izkaušanai, - visdrīzāk gan ne. Mēs noliecam galvu ebreju tautas traģēdijas priekšā divdesmitā gadsimta vidū, bet vai noilgums ir dažus simtus gadu vecam genocīdam pasaulē un Latvijā? Kurā gadsimtā novelkams noilgums cilvēces nelietībai?

 Vai varam nosodīt to, ka pirms 500 gadiem spāņu konkistadors Kortess izkāva actekus, kuriem sadzīves norma bija upurēt cilvēkus dieva un sabiedrības labklājības vārdā? 

Vai varam nosodīt pirms 800 gadiem paveiktos briesmu darbus, ko Austrumeiropā sadarīja hans Batu un viņa karavadonis Subidejs? Fiksēto slepkavību apjoms ir nepārvērtējams. Mēs varam nosaukt daudzus varoņus - slepkavas, kuru simtiem gadus senu “varoņdarbu” pieminekļi slejas daudzās pasaules valstīs.

Kur ir Latvijas vēsturiskās atmiņas posta atlikums, cik liels ir gadsimtu nosodījuma limits?

Diezgan smieklīgs ir nesenās Latvijas pieminekļu kultūras stāsts par Krievijas cara Pētera I pieminekli, kuru Rīgas centrā ļoti vēlējās eksponēt Latvijā pazīstamais uzņēmējs Jevgenijs Gombergs. Turīgais uzņēmējs un tēlniecības mīlis centās Rīgas pilsētai dāvāt Krievijas cara Pētera I Romanova pieminekļa kopiju, kuru 1910. gadā uzstādīja Rīgā. Pirmreizējā pieminekļa atklāšanā Rīgā 1910. gadā klāt pat esot bijis Pētera I pēctecis, divdomīgais moceklis, Krievijas cars Nikolajs II Romanovs, kura ģimeni kopā ar viņu nogalināja Urālos 1918. gadā.

Jebkurā gadījumā šī pieminekļa atklāšana Rīgā bija liels cariskās Krievijas imperiālistisko ambīciju vēstījums gan latvju bauriem, gan baltvāciešiem. Starp citu, piemineklis tika uzstādīts tur, kur pašlaik atrodas Brīvības piemineklis.

19. – 20. gadsimta Rīgas vēstures un tēlniecības mīlis un uzņēmējs Jevgenijs Gombergs, protams, nepretendēja uz to, ka Pētera I piemineklis tiks uzstādīts Brīvības pieminekļa vietā. Tēlniecības mecenātam bija vēlme šo pieminekli uzstādīt Rīgas centrā, tomēr izrādījās, ka šā ļaundara (Pētera I Romanova) skulptūrai atšķirībā no bīskapa Alberta še nav vietas. Kādu īsu brīdi piemineklis pabija Rīgas centrā Kronvalda parkā, bet nu, cik zināms, Pētera I tēls priecē Jūrmalas iedzīvotāju aci pie Gomberga savrupmājas.

Ziemeļu kara laikā Pētera I karavadonis Boris Šeremetjevs ar cara svētību pilnībā izpostīja tā saucamo zviedru Vidzemi, proti, daļu tagadējās Igaunijas teritorijas un Latvijas Vidzemi. Saskaņā ar Šeremetjeva ziņojumu Pēterim I astoņpadsmitā gadsimta sākumā postīt un zagt šai zemē vairs neesot ko. Visdrīzāk gan daļa latviešu un igauņu zemnieku visdrīzāk samuka mežos, veidoja zemnīcas un izdzīvoja. Vai šiem puišiem pēc 300 gadiem jāslien pieminekļi Rīgas centrā?

Tiesa, Vidzemē vai, precīzāk sakot, Alūksnē Pēteris I ar savu karavadoņu starpniecību ieguva brīnišķīgu trofeju, ar kuru ne viens vien Latvijas vēsturnieks lepojas. Dīvainu, noteikti harizmātisku, seksuāli pievilcīgu Latvijas teritorijā (vēsturnieku versija, ka Ķegumā) dzimušu sievieti Annu Skavronsku, - cik viņai bija poļu, latviešu, zviedru vai citu asiņu, par to ziņu nav. Pēcāk viņa, stājoties laulībā ar Pēteri I un pārejot pareizticībā, pieņēma Katrīnas vārdu un pēc cara Pētera I nāves kļuva par Krievijas carieni Katrīnu I. Varbūt ticam stāstam, ka šī apšaubāmā latviete ir mūsu cariene, un slienam pieminekļus viņai…

Latvju piemineklības – mīluļi un nemīluļi

Neņemos būt par ekspertu, bet tauta runā, ka Brīvības pieminekļa nenojaukšana pēc Otrā pasaules kara bija Rīgā dzimušās pasaulslavenās tēlnieces Veras Muhinas nopelns, kura iebildusi pret šī Kārļa Zāles gara darba nojaukšanu. Paradoksāli, bet okupācijas vara nenojauca Brīvības pieminekli, kaut arī tai bija visas iespējas to izdarīt, sākot ar 1944. un beidzot ar 1991. gadu.

Ja arī Brīvības piemineklis būtu nojaukts padomijas gados, varam būt droši, ka tas tiktu atjaunots pirmajā atjaunotās Latvijas brīvvalsts piecgadē, pat neraugoties uz aizgājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma nabadzību, - šim simbolam latvju tauta naudiņu atrastu.

Latvijā ir virkne padomijas nenojauktu Latvijas Pirmās republikas laika pieminekļu. Gandrīz gadsimtu ir nostāvējis Kārļa Zemdegas piemineklis - Tālavas taurētājs Rūjienā.

Kārļa Jansona pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem gan pēc tā uzstādīšanas 1932. gadā piemeklēja daudz skumjāks liktenis, - vispirms tas nepatika vācu fašistu varai, pēcāk padomju vara to pilnībā nojauca, bet nu jau gandrīz divdesmit gadus tas ir atjaunoti uzstādīts Jelgavas pilsētas centrā.

Man kā padomju laika Tukuma skolniekam allaž ir licies pretīgs Tukuma atbrīvotāju piemineklis (attēlā). Pašlaik mūsu tēlniecības mākslas eksperti vēsta, ka šis piemineklis esot retā padomijas kultūrvēsturiskā vērtība, kuru vajagot saglabāt. Šis 1975. gadā uzstādītais tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis nekad nav bijis tukumnieku mīlēts.

Piemineklis, kurš uzstādīts kalnā, kur savulaik blakus bija padomijas aviācijas kara pilsētiņa, allaž ticis zākāts no tukumnieku mutēm. Piemineklim laikam ir jābūt mīlētam un vietējam cienītam. Tukumā tā nav. Šo pieminekli tautā sauca - trīsgalvainais pūķis vai trīs dzērāji uz ceļa.

No tēlniecības saprotu kā sivēns no aviācijas, bet Artas Dumpes veidotais Lestenes brāļu kapu centrālais tēls, stilistiski šķiet krietni neagresīvāks, un stilistiski līdzīgāks Latvijas Pirmās republikas tēlniecības tradīcijām. Varbūt katrai varai mesli ir jāmaksā, un tas jau apliecina tēlnieces talantu.

Novērtē šo rakstu:

36
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...