Iesaki rakstu: 
Jau kāds laiciņš ir pagājis pēc Inta Ķuža paziņojuma, ka viņš februārī atstās Valsts policijas priekšnieka amatu. Domāju, ka lielākai daļai jau tāpat skaidrs, ka šāds lēmums nu noteikti nav pieņemts bez iekšlietu ministra Sandra Ģirģena (KPV LV) aktīvas iesaistes. Kā tā izpaudusies, neviena no pusēm neatklāj, un maz ticams, ka kādreiz arī uzzināsim patiesību.
Parasti, ja kāda amatpersona, kura ilgstoši ir ieņēmusi kādu amatu, to atstāj, varam lasīt dažādus pašslavinošus rakstus. Šī reize arī nebija izņēmums. Nenoliedzu, ka I.Ķuža laikos policijai nācās iziet dažādus pārbaudījumus un nereti arī tādus, pie kuru rašanās viņi nav bijuši vainojami. Tomēr, izlasot 2020.gada 10.februāra interviju, kurā I.Ķuzis stāsta, ka viņam neesot bijis nevienas stratēģiskas kļūdas1, kautri pasmaidīšu un atļaušos nepiekrist.
Nedomāju tagad analizēt visu I.Ķuža policijas priekšniekā amatā pavadīto laiku, bet tikai divu ziņu kontekstā. Turklāt tādu, kuru avots ir pats I.Ķuzis.
Sākšu ar, manuprāt, pašu lielāko, kaut arī tā pasniegta tādā formā, ka sākumā to pat neviens par kļūdu, kur nu vēl stratēģisku, neiedomāsies nosaukt.
Pietiek jau pirms nedēļas informēja, ka bijušais Valsts policijas priekšnieks I.Ķuzis, atstājot dienestu tiesībsargājošajā iestādē, saņēmis atvaļināšanās pabalstu četru mēnešalgu apmērā, kas ir apmēram 18 tūkstoši eiro, kā arī atlīdzība par neizmantotajām 253 atvaļinājuma dienām.
I.Ķuzis vēlāk skaidroja: "Tas jau nav mans pašmērķis, lai neietu atvaļinājumā, lai saņemtu šo lielo pabalstu, nekādā gadījumā. Es vienmēr esmu pildījis savus pienākumus, esmu gribējis būt klāt, būt pirmais, atbildēt un uzņemties atbildību. Ka ir tā sakrājies, es neesmu vienīgais, kam tā ir, es zinu, ka daudziem vadītājiem ir sakrājies,"2.
Par I.Ķuzim izmaksātajām summām nerunāšu, tas šajā stāstā nav galvenais. Daži tagad iesauksies, kas tad ir galvenais un par kādu stratēģisku kļūdu te var runāt!! Ir - es pat teiktu, ka divi un visnotaļ svarīgi iemesli. Pirmais – I.Ķuzis ar tekstu: Es vienmēr esmu pildījis savus pienākumus, esmu gribējis būt klāt, būt pirmais, atbildēt un uzņemties atbildību, parādījis, ka viņš kā vadītājs tā arī nav spējis izveidot funkcionējošu sistēmu.
Proti, ikkatra vadītāja viens no galvenajiem uzdevumiem ir izveidot tādu sistēmu, ka tā var strādāt arī bez vadītāja klātbūtnes. Labs vadītājs nav tas, kurš visu laiku skrien pa priekšu un ir vienīgais, kurš uzņemas atbildību, grib visur būt klāt. Ja tā ir, kurā brīdī tad viņš vada?
Arī Valsts kancelejas izveidotajā rokasgrāmatā “Efektīva vadītāja rokasgrāmata” ir norādīts: Neņemot vērā to, ka tev kā līderim ir jāuzņemas aktīva loma, vienlaikus parūpējies, lai komanda varētu strādāt arī bez tavas klātbūtnes. Lai cilvēki justos pilnvaroti un atbalstīti.3
No I.Ķuža iepriekš minētā izteikuma izriet, ka viņš saviem cilvēkiem neuzticējās un tie bez viņa klātbūtnes neko nespēja izdarīt. Nezinu, ko citi teiks, bet, ja vadītājs nav spējis izveidot funkcionējošu sistēmu, tad nekā citādi kā par stratēģisku kļūdu to nenosaukt. Papildus, ja Valsts policijas priekšnieks nesaprot, ka cilvēkam ir jāatpūšas, kaut vai tamdēļ, lai nepieļautu dažādas kļūdas un ar savu piemēru nerāda priekšzīmi pārējiem, – kāds tad īsti ir bijis I.Ķuža vadības stils?
Šajā pat sakarā vēl viena niansīte, arī svarīga. Sākumā šķiet pat sīka, bet – vissvarīgākais ir detaļas. Proti, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 33.pantā minēts
[…]
(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu amatpersonai piešķir saskaņā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas apstiprinātu atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku izstrādā tā, lai nodrošinātu Iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi.
(7) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, koledžas vadītājam — tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža. Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.
(9) Izņēmuma gadījumos ar amatpersonas rakstveida piekrišanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka I.Ķuzis kā policijas priekšnieks ir klaji neievērojis likumā noteikto. Vai viņa amats pieļāva iespēju neievērot likumu? Noteikti, ka nē. Ja jau viņš attiecībā pret sevi izdara izņēmumus, tad vai nerodas aizdomas, kā arī citos gadījumos viņš varētu rīkoties līdzīgi? Vai tā nav stratēģiska kļūda, ka Valsts policijas priekšnieks neievēro likumus?
Skatīsim tālāk. Kā jau minēju, I.Ķuzis 10.februāra intervijā pārliecinoši klāstīja, ka darbības laikā nav pieļāvis nevienu stratēģisko kļūdu. Tas nekas, ka dienu iepriekš, 9.februārī, tas pats I.Ķuzis teicis:
Pagājušā gadā Valsts policijā atvaļināto policistu skaits pārsniedzis dienestā pieņemto, atzīstot, ka policija “nespēj sevi atražot”;
galvenie iemesli dienesta pamešanai ir vēlme pēc pārmaiņām dzīvē, neatbilstošs atalgojums un darba specifika, piemēram, slodze;
VP koledža gadā spēj uzņemt aptuveni 250 cilvēkus, bet vairāk nav iespējams, jo tam nav nepieciešamo resursu.4
Nezinu, kā citi, bet es pēc paša I.Kuža teiktā saskatu vismaz vienu stratēģisko kļūdu un vienu neizdarību. Kā stratēģiskā kļūda būtu neefektīva personālpolitika, jo kā citādāk var nosaukt situāciju, ka aiziet projām vairāk, nekā atnāk, un ka viens no aiziešanas iemesliem ir saucamā specifika, piemēram, slodze.
Kā neizdarība būtu uzskatāma situācija, ka sakarā ar nepietiekamiem resursiem VP koledža gadā spēj sagatavot tikai 250 cilvēkus. Interesanti, kura amata pienākumos ietilpa nodrošināt VP koledžu ar nepieciešamiem resursiem?
No visa iepriekš minētā izriet arī jau trešā I.Ķuža stratēģiskā kļūda – nespēja uz savu veikumu paskatīties paškritiski.
Pēc šī visa nav brīnums informācija par I.Ķuža kandidēšanu Rīgas domē no "Vienotības" saraksta, jo tikai pašlaik politikā ir pieprasījums pēc darboņiem, kuri skaisti un gudri runā, norāda uz neizdarībām un paklusē, ka tās jau pašu neizdarības vien ir. Gan jau viņš sev balsis savāks. Diemžēl pēdējās Saeimas vēlēšanas ļoti labi parādīja, ka lielākā daļa Latvijas vēlētāju vēl ar ausīm.
1 https://www.tvnet.lv/6894800/kuzis-neesmu-pielavis-nevienu-strategisku-kludu
2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/kuzis-sanemis-18-000-eiro-atvalinasanas-pabalstu-un-atlidzibu-par-253-neizmantotajam-atvalinajuma-dienam.d?id=51889063
3 https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/efektiva_vaditaja_rokasgramata.pdf, 67.lpp.
4 https://www.la.lv/kuzis-atzist-ka-policija-nespej-sevi-atrazot
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
