Iesaki rakstu: 
Jau kāds laiciņš ir pagājis pēc Inta Ķuža paziņojuma, ka viņš februārī atstās Valsts policijas priekšnieka amatu. Domāju, ka lielākai daļai jau tāpat skaidrs, ka šāds lēmums nu noteikti nav pieņemts bez iekšlietu ministra Sandra Ģirģena (KPV LV) aktīvas iesaistes. Kā tā izpaudusies, neviena no pusēm neatklāj, un maz ticams, ka kādreiz arī uzzināsim patiesību.
Parasti, ja kāda amatpersona, kura ilgstoši ir ieņēmusi kādu amatu, to atstāj, varam lasīt dažādus pašslavinošus rakstus. Šī reize arī nebija izņēmums. Nenoliedzu, ka I.Ķuža laikos policijai nācās iziet dažādus pārbaudījumus un nereti arī tādus, pie kuru rašanās viņi nav bijuši vainojami. Tomēr, izlasot 2020.gada 10.februāra interviju, kurā I.Ķuzis stāsta, ka viņam neesot bijis nevienas stratēģiskas kļūdas1, kautri pasmaidīšu un atļaušos nepiekrist.
Nedomāju tagad analizēt visu I.Ķuža policijas priekšniekā amatā pavadīto laiku, bet tikai divu ziņu kontekstā. Turklāt tādu, kuru avots ir pats I.Ķuzis.
Sākšu ar, manuprāt, pašu lielāko, kaut arī tā pasniegta tādā formā, ka sākumā to pat neviens par kļūdu, kur nu vēl stratēģisku, neiedomāsies nosaukt.
Pietiek jau pirms nedēļas informēja, ka bijušais Valsts policijas priekšnieks I.Ķuzis, atstājot dienestu tiesībsargājošajā iestādē, saņēmis atvaļināšanās pabalstu četru mēnešalgu apmērā, kas ir apmēram 18 tūkstoši eiro, kā arī atlīdzība par neizmantotajām 253 atvaļinājuma dienām.
I.Ķuzis vēlāk skaidroja: "Tas jau nav mans pašmērķis, lai neietu atvaļinājumā, lai saņemtu šo lielo pabalstu, nekādā gadījumā. Es vienmēr esmu pildījis savus pienākumus, esmu gribējis būt klāt, būt pirmais, atbildēt un uzņemties atbildību. Ka ir tā sakrājies, es neesmu vienīgais, kam tā ir, es zinu, ka daudziem vadītājiem ir sakrājies,"2.
Par I.Ķuzim izmaksātajām summām nerunāšu, tas šajā stāstā nav galvenais. Daži tagad iesauksies, kas tad ir galvenais un par kādu stratēģisku kļūdu te var runāt!! Ir - es pat teiktu, ka divi un visnotaļ svarīgi iemesli. Pirmais – I.Ķuzis ar tekstu: Es vienmēr esmu pildījis savus pienākumus, esmu gribējis būt klāt, būt pirmais, atbildēt un uzņemties atbildību, parādījis, ka viņš kā vadītājs tā arī nav spējis izveidot funkcionējošu sistēmu.
Proti, ikkatra vadītāja viens no galvenajiem uzdevumiem ir izveidot tādu sistēmu, ka tā var strādāt arī bez vadītāja klātbūtnes. Labs vadītājs nav tas, kurš visu laiku skrien pa priekšu un ir vienīgais, kurš uzņemas atbildību, grib visur būt klāt. Ja tā ir, kurā brīdī tad viņš vada?
Arī Valsts kancelejas izveidotajā rokasgrāmatā “Efektīva vadītāja rokasgrāmata” ir norādīts: Neņemot vērā to, ka tev kā līderim ir jāuzņemas aktīva loma, vienlaikus parūpējies, lai komanda varētu strādāt arī bez tavas klātbūtnes. Lai cilvēki justos pilnvaroti un atbalstīti.3
No I.Ķuža iepriekš minētā izteikuma izriet, ka viņš saviem cilvēkiem neuzticējās un tie bez viņa klātbūtnes neko nespēja izdarīt. Nezinu, ko citi teiks, bet, ja vadītājs nav spējis izveidot funkcionējošu sistēmu, tad nekā citādi kā par stratēģisku kļūdu to nenosaukt. Papildus, ja Valsts policijas priekšnieks nesaprot, ka cilvēkam ir jāatpūšas, kaut vai tamdēļ, lai nepieļautu dažādas kļūdas un ar savu piemēru nerāda priekšzīmi pārējiem, – kāds tad īsti ir bijis I.Ķuža vadības stils?
Šajā pat sakarā vēl viena niansīte, arī svarīga. Sākumā šķiet pat sīka, bet – vissvarīgākais ir detaļas. Proti, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 33.pantā minēts
[…]
(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu amatpersonai piešķir saskaņā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas apstiprinātu atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku izstrādā tā, lai nodrošinātu Iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi.
(7) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, koledžas vadītājam — tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža. Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.
(9) Izņēmuma gadījumos ar amatpersonas rakstveida piekrišanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka I.Ķuzis kā policijas priekšnieks ir klaji neievērojis likumā noteikto. Vai viņa amats pieļāva iespēju neievērot likumu? Noteikti, ka nē. Ja jau viņš attiecībā pret sevi izdara izņēmumus, tad vai nerodas aizdomas, kā arī citos gadījumos viņš varētu rīkoties līdzīgi? Vai tā nav stratēģiska kļūda, ka Valsts policijas priekšnieks neievēro likumus?
Skatīsim tālāk. Kā jau minēju, I.Ķuzis 10.februāra intervijā pārliecinoši klāstīja, ka darbības laikā nav pieļāvis nevienu stratēģisko kļūdu. Tas nekas, ka dienu iepriekš, 9.februārī, tas pats I.Ķuzis teicis:
Pagājušā gadā Valsts policijā atvaļināto policistu skaits pārsniedzis dienestā pieņemto, atzīstot, ka policija “nespēj sevi atražot”;
galvenie iemesli dienesta pamešanai ir vēlme pēc pārmaiņām dzīvē, neatbilstošs atalgojums un darba specifika, piemēram, slodze;
VP koledža gadā spēj uzņemt aptuveni 250 cilvēkus, bet vairāk nav iespējams, jo tam nav nepieciešamo resursu.4
Nezinu, kā citi, bet es pēc paša I.Kuža teiktā saskatu vismaz vienu stratēģisko kļūdu un vienu neizdarību. Kā stratēģiskā kļūda būtu neefektīva personālpolitika, jo kā citādāk var nosaukt situāciju, ka aiziet projām vairāk, nekā atnāk, un ka viens no aiziešanas iemesliem ir saucamā specifika, piemēram, slodze.
Kā neizdarība būtu uzskatāma situācija, ka sakarā ar nepietiekamiem resursiem VP koledža gadā spēj sagatavot tikai 250 cilvēkus. Interesanti, kura amata pienākumos ietilpa nodrošināt VP koledžu ar nepieciešamiem resursiem?
No visa iepriekš minētā izriet arī jau trešā I.Ķuža stratēģiskā kļūda – nespēja uz savu veikumu paskatīties paškritiski.
Pēc šī visa nav brīnums informācija par I.Ķuža kandidēšanu Rīgas domē no "Vienotības" saraksta, jo tikai pašlaik politikā ir pieprasījums pēc darboņiem, kuri skaisti un gudri runā, norāda uz neizdarībām un paklusē, ka tās jau pašu neizdarības vien ir. Gan jau viņš sev balsis savāks. Diemžēl pēdējās Saeimas vēlēšanas ļoti labi parādīja, ka lielākā daļa Latvijas vēlētāju vēl ar ausīm.
1 https://www.tvnet.lv/6894800/kuzis-neesmu-pielavis-nevienu-strategisku-kludu
2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/kuzis-sanemis-18-000-eiro-atvalinasanas-pabalstu-un-atlidzibu-par-253-neizmantotajam-atvalinajuma-dienam.d?id=51889063
3 https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/efektiva_vaditaja_rokasgramata.pdf, 67.lpp.
4 https://www.la.lv/kuzis-atzist-ka-policija-nespej-sevi-atrazot
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
