Ķuzis seko Vējoņa piemēram: sabiedrībai neesot nekādas daļas par policijas vadības piemaksām un prēmijām
PIETIEK08.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar savu paziņojumu, ka sabiedrībai neesot nekādas daļas par viņa kancelejas darbinieku saņemto atalgojumu un treknajām piemaksām, kas esot viņu neaizskaramā privātā dzīve, ir devis labu piemēru Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim: nu arī šī augstā amatpersona ir paziņojusi, ka policijas vadībai neesot nodokļu maksātājiem jāatskaitās par to, kā viņu nauda tiek tērēta Valsts policijas vadības piemaksām, prēmijām un naudas balvām.
„Pieprasītās informācijas detalizācijas pakāpe un apjoms liecina par Valsts policijas darbības kontroli, ko ir tiesīga darīt Valsts kontrole un citas kompetentas iestādes, nevis iedzīvotāji,” – šāda ir Ķuža nostāja attiecībā uz informācijas pieprasījumu par Valsts policijas vadības šā gada pirmajos astoņos mēnešos saņemtajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām.
Ķuzim bija pieprasītas ziņas par tiem Valsts policijas vadošajiem darbiniekiem, kas šajā laikā saņēmuši prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma un kas ieņem vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu Finanšu pārvaldē un tās nodaļās, Personāla pārvaldē un tās nodaļās, Galvenajā administratīvajā pārvaldē, tā birojos un nodaļās, Iekšējās kontroles birojā un tā nodaļās, Galvenajā kārtības policijas pārvalde, Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē vai jebkādu amatu Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Informācijai, kas bija pieprasīta Valsts policijas priekšniekam, vajadzēja ietvert ne tikai ziņas par konkrēto piemaksu, prēmiju un naudas balvu lielumu un to saņēmējiem, bet – kas īpaši būtiski sakarā ar Valsts kontroles atzinumu par 81 miljonu eiro, kas pērn valsts iestāžu darbiniekiem piemaksās izsniegts ar formāliem pamatojumiem, „vienkārši tāpat”, - arī informāciju par katras prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu un par personu, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.
Papildus argumentam, ka sabiedrībai par šādu informāciju neesot nekādas daļas, Ķuzis oficiālā atbildē apgalvojis arī to, ka šādu ziņu apkopošana vispār apdraudēšot Valsts policijas darbu: „Tādējādi informācijas pieprasījuma izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs, jo informācijas pieprasījuma izpilde nav samērojama ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem.”
Valsts policijas priekšnieks arī apgalvojis, ka viņa vadītajā iestādē šādu apkopotu ziņu par izmaksātām prēmijām, piemaksām un naudas balvām vispār neesot: „Valsts policija nevar sniegt konkrētu atbildi, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 2.panta otro daļu. Proti, šāda informācija iestādē nav apkopota. Informācijas atklātības likums neuzliek iestādei pienākumus radīt pieprasīto informāciju.”
„Iesniegumā ir pieprasīts liels informācijas apjoms. Tās sagatavošana ir darbietilpīgs process. Pieprasītās informācijas izsniegšana ir tehniski sarežģīta dēļ pieprasītās informācijas apjoma. Informācijas pieprasījuma izpildījumam ir nepieciešams patērēt nesamērīgus iestādes resursus, apstrādājot pieprasīto informāciju,” atbildē vēl ir piebildis Ķuzis.
Pašlaik šis informācijas sniegšanas atteikums jau ir pārsūdzēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, lai pēc tam likumā noteiktā kārtībā vērstos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Seko mums 
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
