Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.

Fiskālais sveiciens ekonomikai

Uzreiz jāteic, ka 2021. gada budžetā ir vairāki pozitīvi aspekti un svarīgākais no tiem – ievērojami, t.i., par apmēram 183 miljoniem eiro palielināts veselības budžets. Tādējādi naudas apjoms veselības sistēmā piecu gadu laikā būs gandrīz dubultojies. Tagad nozares galvenais uzdevums ir panākt efektīvu šo līdzekļu izmantojumu, lai būtiski pieaugtu ārstu un medmāsu atalgojums, visām sabiedrības grupām kļūtu pieejamāki medicīnas pakalpojumi un medikamenti un ilgtermiņā uzlabotos sabiedrības veselības un dzīvildzes rādītāji.

Nākamgad ne LIZDA, ne kādam citam nebūs pamata sūdzēties par nepietiekamu finansējumu pedagogu un akadēmiskā personāla algu kāpumam pēc paredzētā grafika, tam plānoti aptuveni 40 miljonu eiro, pārsvarā – lai sasniegtu minimālo likmi 830 eiro par pedagoga slodzi. Paredzēts, ka 2022. gadā skolotāju minimālās algas likme būs 900 eiro mēnesī.

Pozitīvi, ka tiek pildīts konservatīvo priekšvēlēšanu solījums celt minimālo pensiju, piemēram, personai ar 35 gadu darba stāžu minimālā pensija sasniegs 200 eiro. Tiks palielināts arī neapliekamais minimums pensijām, kas būs līdz 330 eiro mēnesī un tādējādi pietuvosies vidējās vecuma pensijas apmēram – aptuveni 360 eiro. Tas nozīmē, ka vidējās pensijas saņēmējam ienākuma nodoklis par pensiju gandrīz nebūs jāmaksā. Te gan jāpiebilst, ka konservatīvie konsekventi iestājas par pensijas neapliekamo minimumu vismaz minimālās algas apmērā.

Pateicoties divu partiju sadarbībai, no 2022. gada tiks īstenota visapjomīgākā ģimenes valsts pabalsta reforma pēdējo 15 gadu laikā, paredzot 25 eiro par vienu apgādībā esošu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem, 225 eiro par trim bērniem, 400 eiro par četriem utt. Konservatīvisma ideoloģijā ģimene tiek uzskatīta par galveno sabiedrības pamatu, tāpēc arī turpmāk liela vērība tiks pievērsta ģimeņu atbalsta politikai.

Tāpat pakāpeniski tiek pildīts solījums atvieglot nodokļu slogu darbaspēkam, mazinot VSAOI likmi par vienu procentpunktu un palielinot diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) piemērošanas diapazonu no 1200 līdz 1800 eiro, tomēr zemāko algu saņēmējiem tas daudz nepalīdzēs. Piemēram, mūsu aprēķini rāda, ka cilvēki, kuru bruto alga ir 600 eiro mēnesī, papildus saņems tikai trīs eiro mēnesī.

Konservatīvie piedāvāja DNM celt vismaz līdz 400 eiro un DNM piemērošanas diapazonu paplašināt tikai līdz 1500 eiro, tādējādi atbalstot tieši zemāko algu saņēmējus. Tad darbinieks ar bruto algu 600 eiro saņemtu 20 eiro palielinājumu mēnesī, un arī 1200 eiro saņēmējs tiktu pie līdzīga pieauguma.

Minimālā alga sasniegs 500 eiro līmeni – šajā ziņā pietuvosimies situācijai kaimiņvalstīs. Lauksaimniekiem būtiski ir tas, ka tiek saglabāts arī 5% PVN Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem.

Nodokļu reforma – kā pa celmiem

Premjers un finanšu ministrs jau vairāk nekā pirms gada pieteica apjomīgu nodokļu reformu un, lai nonāktu pie galvenajiem reformas parametriem, speciāli izveidoja darba grupu, ko vada Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs. Mērķis bija radīt vienkāršu un viegli administrējamu nodokļu sistēmu, vienlaikus "sakārtojot" alternatīvos nodokļu režīmus un ceļot sociālo segumu lielai daļai iedzīvotāju.

Diemžēl tagad, kad apritējis gads, nākas secināt, ka, iespējams, palaista garām laba iespēja izveidot modernu un draudzīgu Igaunijas stila nodokļu sistēmu, kas būtu labvēlīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ir gan cerība, ka pēc gada tiks izveidoti saimniecisko darījumu ieņēmumu konti, kas mazajiem uzņēmējiem atvieglos nodokļu grāmatvedības slogu.

Bija arī laba iespēja "iedot konkurētspējas vitamīnu" ekonomikai nākamajiem pieciem gadiem, mazinot darbaspēka izmaksas, lai būtu atbilstība šo izmaksu līmenim Lietuvā vai Igaunijā, īpaši bruto algām, kas nepārsniedz 1000 eiro. Konservatīvie šajā sakarībā sistemātiski iestājās par DNM celšanu līdz 400–500 eiro.

Tā vietā dažas dienas pirms budžeta iesniegšanas Saeimā Finanšu ministrija steidza novērst haosu, ko radīja iecere sociālo dienestu darbiniekiem uzlikt par pienākumu uzraudzīt zemo algu saņēmējus, tika stiķēts kopā sarežģīts atbalsta mehānisms radošo nozaru darbiniekiem un pēdējā brīdī atcelta minimālā sociālā iemaksa (170 eiro) pašnodarbinātajiem, kuri nenopelna minimālo algu. Tas viss vēl pēc tam, kad Finanšu ministrija vasarā izgāzās ar savu pirmo nodokļu reformas piedāvājumu, kas paredzēja dīvainu iekšēju nodokļu pārdali starp VSAOI un IIN.

Turklāt neatbildēts ir jautājums, vai vispār krīzes situācija ir īstais brīdis, kad celt nodokļu slogu vairākām ienākumu kategorijām, piemēram, mikrouzņēmumiem, un atcelt patentmaksas režīmu.

To visu ņemot vērā, nākas secināt, ka varbūt pienācis laiks pārmaiņām arī Finanšu ministrijas budžeta un nodokļu blokos, kur vairāki vadītāji strādā jau 15 un 20 gadus. Ilgstoša atrašanās amatā, kā zināms, var sekmēt ideju stagnāciju un motivācijas zudumu.

Tāpat rodas jautājums par to, cik adekvāts ir Finanšu ministrijas "spices" atalgojums, jo, piemēram, valsts sekretāre "valsts maizē" nopelna ap 100 tūkstošiem eiro gadā, viņas vietniece budžeta jautājumos 2019. gadā saņēma 117 tūkstošus eiro, otra vietniece finanšu jautājumos varēja lepoties ar 104 tūkstošu ienākumiem, bet fiskālās politikas departamenta vadītājs – ar 85 tūkstošiem eiro.

* Saeimas deputāti, JKP

Novērtē šo rakstu:

22
64

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...