Labāk nevis ieviesīsim depozīta sistēmu, bet strādāsim pie sabiedrības izpratnes par vides veselības jautājumiem
Arvīds Ulme, Vides aizsardzības kluba prezidents02.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Gateway&Partners veiktais pētījums par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā apstiprina, ka piedāvātais depozīta sistēmas modelis ir mazefektīvs instruments atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Vides aizsardzības kluba pārstāvji (VAK) uzsver, ka pētījums ļāvis atkārtoti pārliecināties par iecerētās sistēmas trūkumiem un apliecinājis, ka tā nerisinās vides problēmas Latvijā un ieguvēji, galvenokārt, būs iepakojumu pieņemšanas automātu tirgotāji.
VAK neiestājas pret to, ka par tukšo taras nodošanu ir jāsaņem adekvāta atlīdzība, bet pret to, ka mums būs jāuztur šo dārgo "pudeļu pieņemšanas automātu" bizness. Noteikti nepieciešama cita sistēma, kas ietvertu plašāku atkritumu klāstu, jo depozītu sistēmas modelis šobrīd paredz tikai noteikta veida un ražotāju pudeļu pieņemšanu, taču nozīmīgāk ir atjaunot visa veida taras nodošanas punktus Latvijā, izveidojot atkritumu šķirošanas laukumus līdzīgi kā citās Eiropas valstīs.
Turklāt, kā parāda pētījums, apsaimniekotā dzērienu iepakojuma apjoms Latvijas depozītu sistēmas ietvaros būtu ļoti neliels, sastādot tikai 6-7% no radītā iepakojuma apjoma un mazāk kā 1% no visiem Latvijā savāktiem atkritumiem.
Pēc VAK domām arguments par to, ka depozīta sistēma varētu risināt vides piesārņojuma problēmas Latvijas dabā, ir aplams, jo realitātē lielāko daļu no vidē esošā piesārņojuma sastāda cita veida atkritumi, piemēram, riepas, plastmasas maisiņi un citi plastmasas izstrādājumi. Turklāt tiek prognozēts, ka, apsaimniekojot 90% no obligātā depozīta sistēmā esošā iepakojuma, kopējie atkritumu pārstrādes rādītāji Latvijā tiks uzlaboti vien par 2%.
Arī pētījums apliecina, ka, piemēram, Vācijas gadījumā depozīta sistēmas ieviešana atkritumu daudzumu dabā nav būtiski samazinājusi, gluži pretēji - gan Vācijā, gan Zviedrijā depozītu sistēmas ietekmē ievērojami pieaudzis vienreiz lietojamā PET iepakojuma apjoms.
VAK norāda arī uz to, ka šobrīd izstrādātais depozīta sistēmas modelis ir novecojis un dārgs, jo, lai izveidotu un ieviestu depozīta sistēmu, nepieciešamās kopējās tiešās investīciju izmaksas ir 24,2–38,6 miljoni eiro. Pat izveidojot efektīvu un optimālu Latvijas depozīta sistēmu un tās apsaimniekošanu, ikgadējās depozīta sistēmas uzturēšanas izmaksas Latvijā būtu 10-12 miljoni eiro.
VAK uzsver, ka daudz būtiskāk par ļoti dārgas un neefektīvas sistēmas ieviešanu ir strādāt pie sabiedrības izpratnes par vides veselības jautājumiem, plašāk skaidrojot sabiedrībā atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to, cik kaitīgi ir piemēslot vidi, kurā paši dzīvojam, jo arī pētījums skaidri iezīmē kompleksu aktivitāšu nepieciešamību atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā, lai sasniegtu Latvijas 2030. gada Eiropas Savienības dalībvalstu mērķrādītājus atkritumu apsaimniekošanā, kas ietver gan mērķtiecīgu sabiedrības izglītošanu atkritumu šķirošanā, gan investīcijas dalītās atkritumu vākšanas sistēmā.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
