Iesaki rakstu: 
Ļoti īsi izteikšu savu personīgo viedokli par Jūliju Stepaņenko (attēlā) un Ļubovu Švecovu - bijušajām kolēģēm Saeimā un vēlāk partijā Latvija pirmajā vietā.
Partijas valdes nosodījums Krievijas agresijai Ukrainā publiskošanai bija gatavs jau 24.februāra rītā, tomēr Jūlija kā valdes priekšsēdētāja to atteicās atbalstīt. Partijas biedri gaidīja, bet jūs turpinājāt spēlēt naivās "es par mieru visā pasaulē" vai "tas nav nekāds karš, bet gan ekonomisko jautājumu risināšana".
Jūs abas, Jūlija un Ļubova, no pirmās kara dienas Ukrainā uzvedāties kā "sātani Pradas brunčos", manām acīm raugoties. Jūs šantažējāt organizāciju gan ar savu aiziešanu, gan ar to, ka jūsu vēlētāji šādu paziņojumu nesapratīšot.
Ļubova ar savu attieksmi gāja vēl tālāk, demonstratīvi paliekot sēžam, kad Saeimas deputāti piecēlās kājās, paužot atbalstu Ukrainai.
Tādi cilvēki kā jūs abas ir daudz bīstamāki Latvijas politikai kā Tatjana Ždanoka vai savulaik Alfrēds Rubiks, kuri savus uzskatus pauduši atklāti, neslēpjoties aiz vērtībām.
Tādiem cilvēkiem kā jums abām Latvijas politikā vietas nav.
Ja tāda ir jūsu izvēle, turpiniet liet virsū samazgu spaini gan Aināram, gan organizācijai un turpiniet dzīvot ilūzijā, ka kāds jūs ir "upurējis". Tas tikai vēlreiz apliecina, ka lēmums par jūsu izslēgšanu ir bijis pareizs.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
