„Labās pārvaldības” iestādes vadītājam pie iespaidīgas algas vēl 80% ikmēneša „speciālā piemaksa”
Lato Lapsa18.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan virkne valsts iestāžu nule izteikušas asu kritiku Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paspārnē esošā Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajam jaunajam valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modelim, atzīstot to par jēlu un paviršu, premjers šīs „labās pārvaldības” iestādes vadītājam noteicis iespaidīgu ikmēneša „speciālo piemaksu” – vēl 80% klāt pie vairāk nekā 2400 eiro lielās amatalgas.
Centra mājas lapā atrodamajā informācijā minēts, ka P. Vilka ikmēneša atalgojums esot 2441 eiro, taču, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, patiesībā ierēdņa ienākumi pērn ir bijuši būtiski lielāki – vidēji 3811 eiro mēnesī.
Tas skaidrojams ar ziņām, ko šī „vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā” publiskai apskatei neizliek: ar Ministru prezidenta rīkojumu P. Vilkam ir bijusi noteikta regulāra ikmēneša piemaksa 40% apmērā no algas, turklāt viņš saņēmis vēl arī naudas balva 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas, prēmiju 65% apmērā no noteiktās mēnešalgas un atvaļinājuma pabalstu 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas.
Gaidāms, ka šogad, neraugoties uz epidēmijas radītajām sekām un budžeta ienākumu samazināšanos, P. Vilka ienākumi vēl būtiski palielināsies: ikmēneša piemaksa viņam ir dubultota, kas nozīmē, ka papildus oficiāli noteiktajai algai ierēdnis visu pirmo pusgadu katru mēnesi saņem „speciālo piemaksu” 80% apmērā.
„P. Vilkam šogad ir noteikta piemaksa pie atalgojuma nolūkā nodrošināt amatpersonas motivēšanu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti NAP2027 izstrādes organizēšanā, publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības reformu turpināšanā un pārvaldības darba koordinēšanā, tai skaitā ieviešot EASO (OECD) rekomendācijas un īstenojot jaunas iniciatīvas kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā,” skaidro premjera K. Kariņa preses pārstāvis.
Tiesa, uz jautājumu, kā ir izvērtēta „speciālās piemaksas” efektivitāte un kādu tieši labumu tā ir devusi valsts pārvaldei – vai P. Vilks citādi būtu pametis darbu, nebūtu veicis savus darba pienākumus utml. – premjera pārstāvis sākumā atbildēt nevēlas, bet pēc tam min tikai to, ka „Ministru prezidents ir izvērtējis amatpersonas sasniegtos darba rezultātus gan individuālajās tikšanās reizēs, gan ikgadējās darba izpildes novērtēšanas sarunās. Iestādei noteiktie mērķi ir sasniegti, uzdevumi – izpildīti”.
Tikmēr virkne valsts iestāžu, ministriju un organizāciju, izvērtējot P. Vilka vadītās un K. Kariņa pārraudzītās iestādes aprīļa beigās publiskoto konceptuālā ziņojuma projektu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”, tam veltījušas asu kritiku.
Primitīvas kļūdas, paviršība un nekompetence, Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu nezināšana un neievērošana, interese tikai par komerciāliem mērķiem un ceļa nolīdzināšana valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai, - šādi un citi trūkumi minēti atsauksmēs par izcili labi apmaksātā ierēdņa vadītās iestādes sagatavoto projektu. Zemkopības ministrija pat bez aplinkiem atzinusi, ka „attiecīgā konceptuālā ziņojuma saturs sniedz nepilnīgu un maldinošu informāciju”.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
