„Labās pārvaldības” iestādes vadītājam pie iespaidīgas algas vēl 80% ikmēneša „speciālā piemaksa”
Lato Lapsa18.06.2020.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Lai gan virkne valsts iestāžu nule izteikušas asu kritiku Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paspārnē esošā Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajam jaunajam valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modelim, atzīstot to par jēlu un paviršu, premjers šīs „labās pārvaldības” iestādes vadītājam noteicis iespaidīgu ikmēneša „speciālo piemaksu” – vēl 80% klāt pie vairāk nekā 2400 eiro lielās amatalgas.
Centra mājas lapā atrodamajā informācijā minēts, ka P. Vilka ikmēneša atalgojums esot 2441 eiro, taču, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, patiesībā ierēdņa ienākumi pērn ir bijuši būtiski lielāki – vidēji 3811 eiro mēnesī.
Tas skaidrojams ar ziņām, ko šī „vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā” publiskai apskatei neizliek: ar Ministru prezidenta rīkojumu P. Vilkam ir bijusi noteikta regulāra ikmēneša piemaksa 40% apmērā no algas, turklāt viņš saņēmis vēl arī naudas balva 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas, prēmiju 65% apmērā no noteiktās mēnešalgas un atvaļinājuma pabalstu 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas.
Gaidāms, ka šogad, neraugoties uz epidēmijas radītajām sekām un budžeta ienākumu samazināšanos, P. Vilka ienākumi vēl būtiski palielināsies: ikmēneša piemaksa viņam ir dubultota, kas nozīmē, ka papildus oficiāli noteiktajai algai ierēdnis visu pirmo pusgadu katru mēnesi saņem „speciālo piemaksu” 80% apmērā.
„P. Vilkam šogad ir noteikta piemaksa pie atalgojuma nolūkā nodrošināt amatpersonas motivēšanu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti NAP2027 izstrādes organizēšanā, publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības reformu turpināšanā un pārvaldības darba koordinēšanā, tai skaitā ieviešot EASO (OECD) rekomendācijas un īstenojot jaunas iniciatīvas kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā,” skaidro premjera K. Kariņa preses pārstāvis.
Tiesa, uz jautājumu, kā ir izvērtēta „speciālās piemaksas” efektivitāte un kādu tieši labumu tā ir devusi valsts pārvaldei – vai P. Vilks citādi būtu pametis darbu, nebūtu veicis savus darba pienākumus utml. – premjera pārstāvis sākumā atbildēt nevēlas, bet pēc tam min tikai to, ka „Ministru prezidents ir izvērtējis amatpersonas sasniegtos darba rezultātus gan individuālajās tikšanās reizēs, gan ikgadējās darba izpildes novērtēšanas sarunās. Iestādei noteiktie mērķi ir sasniegti, uzdevumi – izpildīti”.
Tikmēr virkne valsts iestāžu, ministriju un organizāciju, izvērtējot P. Vilka vadītās un K. Kariņa pārraudzītās iestādes aprīļa beigās publiskoto konceptuālā ziņojuma projektu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”, tam veltījušas asu kritiku.
Primitīvas kļūdas, paviršība un nekompetence, Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu nezināšana un neievērošana, interese tikai par komerciāliem mērķiem un ceļa nolīdzināšana valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai, - šādi un citi trūkumi minēti atsauksmēs par izcili labi apmaksātā ierēdņa vadītās iestādes sagatavoto projektu. Zemkopības ministrija pat bez aplinkiem atzinusi, ka „attiecīgā konceptuālā ziņojuma saturs sniedz nepilnīgu un maldinošu informāciju”.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Trīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Mēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Cienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Pēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Interesantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši! Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Uz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Par Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
