„Labās pārvaldības” iestādes vadītājam pie iespaidīgas algas vēl 80% ikmēneša „speciālā piemaksa”
Lato Lapsa18.06.2020.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Lai gan virkne valsts iestāžu nule izteikušas asu kritiku Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paspārnē esošā Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajam jaunajam valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modelim, atzīstot to par jēlu un paviršu, premjers šīs „labās pārvaldības” iestādes vadītājam noteicis iespaidīgu ikmēneša „speciālo piemaksu” – vēl 80% klāt pie vairāk nekā 2400 eiro lielās amatalgas.
Centra mājas lapā atrodamajā informācijā minēts, ka P. Vilka ikmēneša atalgojums esot 2441 eiro, taču, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, patiesībā ierēdņa ienākumi pērn ir bijuši būtiski lielāki – vidēji 3811 eiro mēnesī.
Tas skaidrojams ar ziņām, ko šī „vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā” publiskai apskatei neizliek: ar Ministru prezidenta rīkojumu P. Vilkam ir bijusi noteikta regulāra ikmēneša piemaksa 40% apmērā no algas, turklāt viņš saņēmis vēl arī naudas balva 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas, prēmiju 65% apmērā no noteiktās mēnešalgas un atvaļinājuma pabalstu 50% apmērā no noteiktās mēnešalgas.
Gaidāms, ka šogad, neraugoties uz epidēmijas radītajām sekām un budžeta ienākumu samazināšanos, P. Vilka ienākumi vēl būtiski palielināsies: ikmēneša piemaksa viņam ir dubultota, kas nozīmē, ka papildus oficiāli noteiktajai algai ierēdnis visu pirmo pusgadu katru mēnesi saņem „speciālo piemaksu” 80% apmērā.
„P. Vilkam šogad ir noteikta piemaksa pie atalgojuma nolūkā nodrošināt amatpersonas motivēšanu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti NAP2027 izstrādes organizēšanā, publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības reformu turpināšanā un pārvaldības darba koordinēšanā, tai skaitā ieviešot EASO (OECD) rekomendācijas un īstenojot jaunas iniciatīvas kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā,” skaidro premjera K. Kariņa preses pārstāvis.
Tiesa, uz jautājumu, kā ir izvērtēta „speciālās piemaksas” efektivitāte un kādu tieši labumu tā ir devusi valsts pārvaldei – vai P. Vilks citādi būtu pametis darbu, nebūtu veicis savus darba pienākumus utml. – premjera pārstāvis sākumā atbildēt nevēlas, bet pēc tam min tikai to, ka „Ministru prezidents ir izvērtējis amatpersonas sasniegtos darba rezultātus gan individuālajās tikšanās reizēs, gan ikgadējās darba izpildes novērtēšanas sarunās. Iestādei noteiktie mērķi ir sasniegti, uzdevumi – izpildīti”.
Tikmēr virkne valsts iestāžu, ministriju un organizāciju, izvērtējot P. Vilka vadītās un K. Kariņa pārraudzītās iestādes aprīļa beigās publiskoto konceptuālā ziņojuma projektu „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”, tam veltījušas asu kritiku.
Primitīvas kļūdas, paviršība un nekompetence, Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu nezināšana un neievērošana, interese tikai par komerciāliem mērķiem un ceļa nolīdzināšana valsts kapitālsabiedrību privatizēšanai, - šādi un citi trūkumi minēti atsauksmēs par izcili labi apmaksātā ierēdņa vadītās iestādes sagatavoto projektu. Zemkopības ministrija pat bez aplinkiem atzinusi, ka „attiecīgā konceptuālā ziņojuma saturs sniedz nepilnīgu un maldinošu informāciju”.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens var parakstīt savu tekstiņu ar jebkādu segvārdu. Troļļi izmanto šo iespēju, parakstot savus izteikumus ar populāru personu vārdiem vai literārajiem pseidonīmiem.
Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
