Labas ziņas Latvijai! Par “airBaltic” finanšu piramīdas jauno aizņēmumu procentos samaksāsim 296 miljonus eiro!
Kaspars Briškens08.05.2024.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Labas ziņas Latvijai! Šodien airBaltic veiksmīgi emitēja obligācijas 340 miljonu eiro vērtībā. Tirgus pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem vairāk kā divkārt pārsniedza mērķa summu.
Šis ir labs sasniegums uzņēmumam un valstij - starptautiskie privātie investori redz potenciālu mūsu nacionālās aviokompānijas izaugsmē. Jau šī gada pirmā ceturkšņa airBaltic ieņēmumu aplēses ir 132 miljoni eiro, kas ir par 26% vairāk nekā pērn.
Politikā bieži dzirdam saukļus par to, ka jāveicina eksports, bet bez konkrētām idejām. Aviācijas pakalpojumu pienesums Latvijas eksportam 2023.gadā sasniedza 880 miljonus - divreiz vairāk nekā Igaunijai un Lietuvai.
Lauvas tiesu no tā nodrošina airBaltic darbība, kas vienlaikus veicina Latvijas starptautisko savienojamību. Turklāt savas darbības laikā airBaltic jau ir nomaksājis teju 400 miljonus eiro nodokļos un nodrošina tūkstošiem darba vietu ne tikai aviācijā, bet arī saistītajās nozarēs, tostarp tūrismā.
Aviācijas eksports ir konkrēts virziens, kur Latvijai jāsaglabā un jānostiprina sava līderpozīcija gan Baltijā, gan Eiropā.
Obligāciju emitēšana ļaus airBaltic augt - paplašinot Rīgas savienojamību, palielinot floti un ienākot jaunos tirgos. Nākamie soļi - stratēģiskā investora piesaiste un uzņēmuma akciju kotācija Rīgas biržā.
No kopējās obligāciju summas 290 miljonus eiro iegādājās privātie investori. Valsts iegādājās 50 miljonus eiro.
Pieprasījums pēc vērtspapīriem pārsniedza piedāvājumu, gala pasūtījumu vērtībai pārsniedzot 840 miljonus eiro.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
