Labas ziņas Latvijai! Par “airBaltic” finanšu piramīdas jauno aizņēmumu procentos samaksāsim 296 miljonus eiro!
Kaspars Briškens08.05.2024.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Labas ziņas Latvijai! Šodien airBaltic veiksmīgi emitēja obligācijas 340 miljonu eiro vērtībā. Tirgus pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem vairāk kā divkārt pārsniedza mērķa summu.
Šis ir labs sasniegums uzņēmumam un valstij - starptautiskie privātie investori redz potenciālu mūsu nacionālās aviokompānijas izaugsmē. Jau šī gada pirmā ceturkšņa airBaltic ieņēmumu aplēses ir 132 miljoni eiro, kas ir par 26% vairāk nekā pērn.
Politikā bieži dzirdam saukļus par to, ka jāveicina eksports, bet bez konkrētām idejām. Aviācijas pakalpojumu pienesums Latvijas eksportam 2023.gadā sasniedza 880 miljonus - divreiz vairāk nekā Igaunijai un Lietuvai.
Lauvas tiesu no tā nodrošina airBaltic darbība, kas vienlaikus veicina Latvijas starptautisko savienojamību. Turklāt savas darbības laikā airBaltic jau ir nomaksājis teju 400 miljonus eiro nodokļos un nodrošina tūkstošiem darba vietu ne tikai aviācijā, bet arī saistītajās nozarēs, tostarp tūrismā.
Aviācijas eksports ir konkrēts virziens, kur Latvijai jāsaglabā un jānostiprina sava līderpozīcija gan Baltijā, gan Eiropā.
Obligāciju emitēšana ļaus airBaltic augt - paplašinot Rīgas savienojamību, palielinot floti un ienākot jaunos tirgos. Nākamie soļi - stratēģiskā investora piesaiste un uzņēmuma akciju kotācija Rīgas biržā.
No kopējās obligāciju summas 290 miljonus eiro iegādājās privātie investori. Valsts iegādājās 50 miljonus eiro.
Pieprasījums pēc vērtspapīriem pārsniedza piedāvājumu, gala pasūtījumu vērtībai pārsniedzot 840 miljonus eiro.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
