Iesaki rakstu: 
Piektdienas ir īpašas ne tikai ar to, ka tām seko brīvdienas, ko pavadīt kopā ar mīļiem un tuviem cilvēkiem, bet arī kā atskaites brīdis, kurā atskatīties uz nedēļas laikā paveikto. Manas politiskās karjeras laikā piektdienas ir zīmīgas arī ar to, ka tajās nereti ir pieņemti izšķirīgi politiski lēmumi. Šī piektdiena nebūs izņēmums, jo arī mans pacietības mērs nav bezgalīgs un uzskatu, ka jums - saviem tuvākajiem politiskajiem domubiedriem ir jāuzraksta patiesība par Pietiek.com smērējuma avīzes apmelojumiem.
Pret Reformu partijas iniciatīvām un politiķiem atsevišķos medijos ir vērsta labi apmaksāta nomelnošanas kampaņa, kad patiesība un reālie darbi nav tas, kas tiek publicēts, jo "saimnieks" prasa citu saturu. Tāpēc izvēlos jūs uzrunāt nepastarpināti e-pasta formātā.
Vispirms par to, ko raksta Pietiek.com avīze, par kuru pats tās izdevējs Lato Lapsa raksta, ka tās finansēšanu veic Reformu partijas "draugi" jeb politiskie pretinieki.
Es vienmēr esmu uzsvēris un lepojies, ka politikā ienācu no uzņēmēju vidus. Mani uzņēmumi pēdējo trīs gadu laikā nodokļos ir nomaksājuši ap 500 tūkstošiem latu, tajā skaitā veikuši arī iemaksas sociālajā budžetā, no kura tiek finansētas pensijas. Esmu devis darbu un algu vairāk kā 20 darbiniekiem vienlaikus. Lepojos un esmu gandarīts, ka varēju ne tikai attīstīt savas un savu darbinieku prasmes, bet arī palīdzēt augt tiem uzņēmumiem, kuri bija mūsu izplatītāji un klienti.
Par plaši "apzelēto" nodokļu optimizācijas tēmu. Manus finanšu darījumus saistīt ar pensionāru apzagšanu ir absurda demagoģija. Visu savā dzīvē esmu sasniedzis saviem spēkiem - uzņēmumus neviens man neatstāja mantojumā, neuzdāvināja un tie nenokrita no gaisa. Bizness nevar sākties bez aizņēmuma, tas ir skaidrs katram, kas sācis savu biznesu.
Uzņēmējam ir iespēja izvēlēties kā finansēt komercdarbības uzsākšanu. Medijos plaši apspriestie mani aizņēmumi nav ņemti ekskluzīva dzīves stila nodrošināšanai, bet gan lai norēķinātos par uzņēmumu kapitāldaļām un ieguldījumiem to attīstībā. Tad jau arī zemnieks apzog valsti, ja ēd savu izaudzēto gaļu, olas vai kartupeļus vai mājsaimniece apzog valsti, jo zeķes savai ģimenei ada pati. Tā tad ir zemnieku un mājsaimnieču optimizācijas shēma? Vai tiešām īstie uzņēmēji ir tikai tie, kas maksā nesamērīgus procentus ārzemju finanšu institūcijām?
Šī nav pirmā reize, kad Pietiek.com tendenciozi sagroza informāciju. Arī saistībā ar manu izglītību mērķtiecīgi tika strādāts tā, lai radītu iespaidu, ka neko vairāk kā vidusskolu neesmu beidzis. Patiesība, ka esmu beidzis Rīgas 1.ģimnāziju, studējis Biznesa augstskolā "Turība" un vēlāk Šveicē, Roberta Kenedija Koledžā, kur ieguvu starptautiski atzītu diplomu uzņēmējdarbības vadībā, kas ļauj turpināt studijas jebkurā pasaules augstskolas doktorantūrā, nevienu neinteresē un vairs neinteresēs.
Diemžēl neesam pasargāti no tā, ka tiekam apmeloti un nomelnoti un tas viss tikai tādēļ, ka vēlamies, lai šajā valstī varētu normāli dzīvot visi, ne tikai daži izredzētie. Vai cilvēkiem, kuri, kā pilsētā runā, saņēmuši simtiem tūkstošus latu par nomelnojošu avīžeļu drukāšanu, ir tiesības skandēt skaļus godīguma un atklātības saukļus? Mēs varam tikai minēt, kurš apmaksā šo kampaņu un domāt par to, kurā sabiedrībai pieejamā deklarācijā atspoguļosies šie darījumi.
Patiesībā mēs - Reformu partija - esam tie, kuri saka: "Pietiek melot, pietiek zagt, pietiek izlikties!" un tā arī strādājam. Gribu izmantot iespēju un pateikt paldies visiem, kas šogad ir bijuši drosmīgi, un pieņēmuši lēmumu kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Jūs esat spēcīgas personības un katrs no jums ir varonis, jo ar šo izšķirīgo soli izliekat sevi publiskai kritikai un varat tikt pakļauti arī personīgi sāpīgām apmelošanas kampaņām. Novēlu katram no jums spēku, izturību un mums visiem veiksmi pašvaldību vēlēšanās un turpmākā kopīgā darbā.
Redakcijas piezīme: patiesi žēl, ka Edmunds Sprūdžs savā vēstījumā partijas biedriem joprojām nav vēlējies atbildēt uz viņam jau pirms vairākām nedēļām uzdotajiem jautājumiem:
1) no kādām tieši personām esat saņēmis katru no trim aizņēmumiem, kas uzrādīti Jūsu amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu?
2) uz kādiem tieši noteikumiem esat saņēmis katru no trim aizņēmumiem, kas uzrādīti Jūsu amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu?
3) kādām vajadzībām Jums bija nepieciešams katrs no šiem aizņēmumiem?
4) kāpēc līdz pat šim neesat publiski atbildējis uz pārmetumiem nodokļu optimizēšanā?
5) kāpēc pieļāvāt, ka Jums aizdod naudu Jums piederošs uzņēmums, kurš ir parādā ievērojamas summas valsts budžetam nenomaksātos nodokļos?
6) vai uzskatāt, ka ministra statuss dod Jums tiesības "likumīgi krāpt" savu valsti?
7) vai esat uzskaitījis, kādas summas sociālais budžets nav saņēmis saistībā ar Jūsu "optimizācijas" shēmām?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
