Labi gribēta, Bondara "uzburšana" var sarežģīt attiecības Reformu partijā

"Par savas partijas potenciāli iespējamo nākotnes līderi uzzinu no medijiem. Sāku pierast. Bet vai vajadzētu to sākt arī uzskatīt par normu?" 4. janvārī sociālajā tīklā Twitter retoriski vaicāja RP Saeimas frakcijas deputāte Inga Bite. RP iekšienē izskan, ka, tieši paredzot diskusijas partijas valdē un Saeimas frakcijā, kas apdraudētu Bondara gludu nonākšanu no avīžu slejām uzreiz partijas vadībā, iespējams, ticis izlemts oficiālus lēmumus apsteigt ar komplimentāru kampaņu medijos.

"Viss ir sashēmots, valde ir apieta. Ne partijas valdē, ne frakcijā par viņu nav runāts, bet medijos lēmums par Bondaru jau izskan kā partijas lēmums, kam tā dēvētā kodola cilvēki steidzas izteikt publisku atbalstu. Tādējādi ir sagatavota augsne, lai Bondaru noraidīt būtu praktiski neiespējami," Pietiek valdes sēdes priekšvakarā neoficiāli komentēja kāds RP redzams politiķis. Tomēr fakts, ka Bondara piesaistīšanu atbalsta partijas dibinātājs Valdis Zatlers, kā arī tas, ka degsmi iesaistīties politikā, ar ko saprotams plašāks darbības lauks, nekā savu tiešo ministra pienākumu pildīšana, nav izrādījuši RP potenciālie nākamie līderi ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ļauj prognozēt, ka nopietni šķēršļi šīm pārmaiņām netiks likti.

Partijas iekšienē izskan, ka šāda taktika – līdz pēdējam brīdim radīt iespaidu, ka Bondars nav izlēmis un pievienosies RP tikai uz viņa nosacījumu pamata, - tiek izmantota, lai mazinātu diskusijas un atvieglotu lēmuma pieņemšanu. Bites kritiskais Twitter ieraksts parādījās dienā, kad līdz tam šauram politiķu un žurnālistu lokam neoficiāli zināmais plāns par Bondara nonākšanu partijas vadībā negaidīti tika nopludināts laikrakstā Diena ar oficiāliem partijas spices cilvēku apstiprinājumiem šai ziņai.

Tieši pēc Bondara kritikas par Sprūdža izteikumiem, kad decembrī no darba tika atlaista Līgatnes lāču kopēja Velga Vītola, partijas kodols ministru bija piespiedis atbrīvoties no sabiedrisko attiecību padomnieka Kristiana Rozenvalda. Šādu marginālu jautājumu risināšana nešķiet tas līmenis, kurā būtu gaidīts Bondara izšķirīgs pienesums RP pozīciju stiprināšanā, drīzāk šis gadījums parāda partijas spices izdabāšanu noskatītajam līderim.

Lai gan partijas valde ir tās augstākā lēmējinstitūcija partijas kopsapulču starplaikos, par Bondara ienākšanu RP līderu lokā nav informēti pat vairākums valdes locekļu. Pirms pirmdienas sēdes valdes locekļiem kā vienīgais darba kārtības punkts pieteikts aktualitāšu apspriešana, lai gan jau nedēļas beigās šaurākam lokam bija zināms detalizēts scenārijs, kā Bondars pirmdien paziņos par pievienošanos RP un ar valdes lēmumu iegūs tiesības piedalīties valdes sēdēs ar padomdevēja statusu, pēc būtības kļūstot par valdes locekli. Pēdējās dienās komentāros medijiem RP spices cilvēki radījuši iespaidu, ka Bondars ir partijas pēdējā cerība, lai gan pirms tam partijas apspriedēs izskanējusi versija par viņu vienīgi kā par RP Rīgas mēra kandidātu.

Bondara ambīcijas un īpašo lomu, kāda viņam jau iedalīta partijā, izgaismo tas, ka privātās sarunās viņš atļaujas ļoti kritiski izteikties  par RP un atsevišķiem tās līdzšinējiem līderiem, īpaši – pašvaldību ministru Edmundu Sprūdžu, ar kuru partija uz savām pirmajām vēlēšanām gāja kā premjera kandidātu. Bondara viedokli, ka Sprūdžam, viņaprāt, pat neesot vieta starp RP ministriem, līdzīgos vārdos Pietiek pēdējās dienās atstāstījuši vairāki avoti. Sprūdžs tiešām ir daudz kritizēts un bieži nav bijis veiksmīgs publiskos izteikumos, tomēr viņš ir iznesis RP ideoloģiski, iespējams, svarīgāko lēmumu kopš partijas ienākšanas politikā – rīkojumu par oligarha Aivara Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, kura pamatā bija liels darbs, tostarp, sadarbojoties ar Ģenerālprokuratūru.

Kāda Bondara tuva domubiedra reakcija, kad Pietiek pagājušā gada nogalē neformāli lūdza viedokli par viņa plāniem pievienoties RP, bija: "Vai tas ir joks?" Tas paziņu un domubiedru loks, kurā radis būt Bondars, vairāk atbilst turīgu uzņēmēju veidotās Einara Repšes biedrības profilam, ne uz pārmaiņām vērstās RP tēlam, par kuru šādās aprindās pieņemts izteikties kritiski vai zobgalīgi. Bondars līdzās saviem draugiem Aivim Ronim un Mārim Riekstiņam savulaik vēl pirms Riekstiņa pievienošanās Tautas partijai tradicionāli ticis pieskaitīts "oranžajiem". Pietiek zināms, ka Bondars ir starp šīs miljonāru biedrības nolūkotajiem kadriem un līdz nesenam laikam politikas kuluāros tika uzskatīts, ka tieši ar to saistīsies viņa nākotne, ja Bondars nolems iet politikā.

No otras puses, gados, kuri pavadīti, vadot Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kanceleju, Bondaram izveidojušās tuvas attiecības arī ar prezidentes padomnieci, šobrīd vienu no RP atslēgas figūrām, Sandru Sondori-Kukuli. RP cer, ka Bondara pievienošanās sev līdzi nesīs arī eksprezidentes labvēlību. Ne bez Bondara atbalsta Ekonomistu apvienība 2010, kuras valdē viņš ir, īsi pirms 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām atzina, ka RP programmas ekonomiskais piedāvājums ir labākais starp partijām, un tas jaundibinātā politiskā spēka reitingam deva pozitīvu grūdienu. Jau tobrīd Bondars bija aicināts pievienoties RP, bet tam nepiekrita ģimenes apstākļu dēļ – ar smagu slimību cīnījās nu jau aizsaulē aizgājušais Bondara tēvs.

Jau tagad izskan, ka gaismā var tikt vilkta informācija par Bondara darbību tobrīd Vladimiram Antonovam jau piederošās Latvijas Krājbankas vadībā, kur viņš atradās gandrīz četrus gadus. Šāda informācija varētu būt gan Vienotības rīcībā, pateicoties premjera partijas ietekmei uz bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics, gan pie RP asākā politiskā oponenta Aivara Lemberga, kurš caur atsevišķām bankas amatpersonām ietekmi Krājbankā saglabāja līdz pat tās kraham 2011. gada novembrī. Lai gan Vienotība ir RP koalīcijas partneris un vārdos tiek apgalvots, ka labējās partijas nedrīkst cita citu apkarot, lai nepieļautu Saskaņas centra uzvaru Rīgā, realitātē abas partijas uzvedas kā konkurenti.

RP pārstāvji Pietiek apgalvo, ka melnās kampaņas riski ir izvērtēti, bet tiek uztverti mierīgi, jo "tur nav, ko atrakt". Runa gan varētu būt par iemesliem un nosacījumiem, tostarp finansiālajiem, kā Bondars 2010. gada pavasarī aizgāja no amatiem tobrīd Antonovu ģimenei vēl piederošajā Latvijas Krājbankā.

Bondars Krājbankas valdes priekšsēdētāja amatā bija trīs gadus - no 2006. gada jūlija līdz 2009. gada augustam. Pēc tam vēl vairāk nekā pusgadu līdz 2010. gada 14. aprīlim Bondars bija bankas padomes loceklis. Šajā amatā Krājbankas akcionāru sapulce Bondaru iecēla vienlaikus ar Vladimiru Antonovu, jo līdz tam padomē darbojās viņa tēvs Aleksandrs Antonovs. Akciju sabiedrības padomes sastāvs ir tās īpašnieku gribas spogulis. Izplatītākais viedoklis, kādēļ darbam padomē un pirms tam valdē Krājbankas akcionāri izraudzījās Bondaru, bija – viņa kā līdzšinējā prezidenta kancelejas vadītāja statuss un labā reputācija. "Bondars Krājbankā tēloja latvieti," par viņa lomu bankas pārvaldē savulaik ironizēja politiskajās un biznesa aprindās.

Par spīti apšaubāmajai reputācijai Antonovu ienākšana Krājbankā Latvijā tika uztverta bez negatīvas rezonanses, un kādreizējā Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja, latvieša Bondara atrašanās bankas vadībā to sekmēja. Žurnāls Kapitāls savulaik rakstīja, ka Bondars 2007. gadā ticis iecelts par Antonovu ģimenei daļēji piederošā ekskluzīvu auto ražotāja Spyker padomes locekli. Caur Spyker Antonovs neveiksmīgi centās nopirkt zviedru auto ražotāju SAAB, ko nobremzēja ASV un zviedru specdienesti, kuriem bija iebildes pret potenciālo investoru.

Novērtē šo rakstu: