Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Labklājības ministrs – bet kam tiek šī „labklājība”?

Jānis Skrebels, 2. grupas invalīds, invalīda pensijas saņēmējs
18.12.2018.
Komentāri (12)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažām dienām, klajā nākot ziņām par Krišjāņa Kariņa iespējamā Ministru kabineta sastāvu, ar izbrīnu pamanīju, ka finanšu ministra amatam atkal ir iecerēts Jānis Reirs – politiķis, kurš pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām mums mēģināja iestāstīt, ka tieši viņš esot pienācis nozīmīgu pensiju pieaugumu. Es kā invalīds un invaliditātes pensijas saņēmējs uzskatu, ka jaunajiem Saeimas deputātiem, kuriem varētu tikt likts priekšā balsot par šo visniecīgākās frakcijas „bīdīto” pārstāvi, vajadzētu ņemt vērā sausus faktus par patieso Reira kunga „ieguldījumu” šajā jomā. Visi manis minētie fakti ir viegli pārbaudāmi.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par vidējiem pensiju apmēriem ir elementāri un nepārprotami secināms: vidējās vecuma pensijas Latvijā starp 2016. un 2017.gadu nav mainījušās būtiskāk arī pēc Jāņa Reira nokļūšanas pašreizējā amatā, bet vidējās invaliditātes pensijas valstī kopš krīzes laika ir nevis palielinājušās, bet pat samazinājušās.

Vēl vairāk: pensiju pieaugums Latvijā būtu bijis krietni lielāks jau no 2014.gada, ja vien tieši politiķis Jānis Reirs – toreiz kā finanšu ministrs - nebūtu iebildis pret tiem pašiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, kurus pats vēlāk solījās īstenot.

Pirms kļūšanas par labklājības ministru 2016.gadā „Vienotības” pārstāvis Jānis Reirs kā finanšu ministrs nobloķēja toreizējā labklājības ministra, „nepareizas partijas” pārstāvja ierosinājumu atgriezt pensiju indeksāciju pirmskrīzes apmērā.

Bet kas bija pirmais Jāņa Reira paziņojums, pēc Laimdotas Straujumas valdības krišanas iesēžoties jau labklājības ministra amatā? Es atgādināšu visiem tiem, kas aizmirsuši, tai skaitā arī pašam Reira kungam: tā bija pensiju indeksācijas atgriešana pirmskrīzes apmērā! Un tas notika vien četras dienas pēc apstiprināšanas jaunajā amatā!

Nākamais fakts. Šā gada janvārī vidējā pensija valstī pieauga līdz 320 eiro mēnesī. Un ar ko skaidrojams šis pieaugums? Vai ar Reira kunga rūpēm, kā tagad mums tika apgalvots priekšvēlēšanu laika nepatiesību skaļumā?

Paskaidrošu: vidējā pensija kļuva lielāka, jo no šā gada pensijas beidza pārrēķināt tiem senioriem, kuriem pensijas piešķīra ar negatīvajiem krīzes laika kapitāla indeksiem trīs gadu periodā, aizstājot ar koeficientu “viens”.

Jau atkal – šis lēmums tika pieņemts 2015.gadā pavisam cita labklājības ministra darbības un pilnvaru laikā, bet visus nopelnus sev pierakstīt centās tagadējais ministrs. Tas pats, kurš toreiz kā finanšu ministrs apgalvoja, ka „naudas taču nav”!

Savukārt vēl cita, ar īpašu skaļumu slavena izbijusi labklājības ministre negatīvo koeficientu aizstāšanu ar “1” nosauca par “tukšu riekstu čaulu, jo naudas nav”. Taču... indeksu aizstāšana par spīti viņai notika, negodīgi samazinātās pensijas tika pārrēķinātas, naudas nepietrūka, un toreizējais finanšu, tagadējais labklājības ministrs ar to var lielīties.

Patiesība ir tāda, ka vidējā pensija valstī pavisam mierīgi pieaugtu arī bez Jāņa Reira, jo tajā laikā, kad ministrs atrodas savā kārtējā ārvalstu komandējumā, Latvijas cilvēki joprojām dodas uz darbu, strādā un nodrošina aizvien lielāku pienesumu sev un sabiedrībai.

Vidējā pensija valstī vistiešākajā nozīmē pieaug, pateicoties viņu sniegtajam pieaugumam ekonomikā, kam ar šī ministra aktivitātēm ir vismazākais sakars. Taču ministram, kura amata nosaukumā ir vārds „labklājība”, vajadzētu rūpēties par tiem, kuriem dzīvē ir gājis visgrūtāk. Bet... tikmēr minimālā pensija tā arī palika nemainīga – 70 eiro mēnesī...

Turklāt tie nav visi Jāņa Reira „sasniegumi” labklājības nodrošināšanā. Šogad pensijas pieaug cilvēkiem, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam, papildus saņemot 50 eirocentus par katru nostrādāto gadu.

No šā gada pensiju indeksācija ir progresīva – to indeksācija pieaug atkarībā no darba stāža. Taču jau atkal brēcoša netaisnība – invaliditātes pensijas saņēmējus tas neskars, jo līdzšinējā labklājības ministra Jāņa Reira jaunībā cilvēku ar invaliditāti nebija, kā zināms.

Nemaz nerunāsim par to, ka “dāvaniņas” pensionāriem tikušas vēlēšanu gadā. Kad partijai ir vēsturiski viszemākie reitingi, tad tā paļaujas uz pašas vēsturiski ienīsto pensionāru balsīm. Pavisam nesen arī Rīgas Dome paplašināja sociālo pabalstu saņēmēju loku – un atkal pirms vēlēšanām. Vienotība it kā ir proeiropeiska, Saskaņa -prokremliska, bet piekoptās metodes abām vienas un tās pašas!

Bet tagad šis „labklājības” ministrs tiek virzīts uz finanšu ministra amatu, kurā atkal varēs stāstīt, ka „nav naudas” tām lietām, par kurām viņš iepriekš it kā skaitījies „atbildīgs”.

Novērtē šo rakstu:

94
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...