Labklājības ministrs – bet kam tiek šī „labklājība”?
Jānis Skrebels, 2. grupas invalīds, invalīda pensijas saņēmējs18.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām, klajā nākot ziņām par Krišjāņa Kariņa iespējamā Ministru kabineta sastāvu, ar izbrīnu pamanīju, ka finanšu ministra amatam atkal ir iecerēts Jānis Reirs – politiķis, kurš pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām mums mēģināja iestāstīt, ka tieši viņš esot pienācis nozīmīgu pensiju pieaugumu. Es kā invalīds un invaliditātes pensijas saņēmējs uzskatu, ka jaunajiem Saeimas deputātiem, kuriem varētu tikt likts priekšā balsot par šo visniecīgākās frakcijas „bīdīto” pārstāvi, vajadzētu ņemt vērā sausus faktus par patieso Reira kunga „ieguldījumu” šajā jomā. Visi manis minētie fakti ir viegli pārbaudāmi.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par vidējiem pensiju apmēriem ir elementāri un nepārprotami secināms: vidējās vecuma pensijas Latvijā starp 2016. un 2017.gadu nav mainījušās būtiskāk arī pēc Jāņa Reira nokļūšanas pašreizējā amatā, bet vidējās invaliditātes pensijas valstī kopš krīzes laika ir nevis palielinājušās, bet pat samazinājušās.
Vēl vairāk: pensiju pieaugums Latvijā būtu bijis krietni lielāks jau no 2014.gada, ja vien tieši politiķis Jānis Reirs – toreiz kā finanšu ministrs - nebūtu iebildis pret tiem pašiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, kurus pats vēlāk solījās īstenot.
Pirms kļūšanas par labklājības ministru 2016.gadā „Vienotības” pārstāvis Jānis Reirs kā finanšu ministrs nobloķēja toreizējā labklājības ministra, „nepareizas partijas” pārstāvja ierosinājumu atgriezt pensiju indeksāciju pirmskrīzes apmērā.
Bet kas bija pirmais Jāņa Reira paziņojums, pēc Laimdotas Straujumas valdības krišanas iesēžoties jau labklājības ministra amatā? Es atgādināšu visiem tiem, kas aizmirsuši, tai skaitā arī pašam Reira kungam: tā bija pensiju indeksācijas atgriešana pirmskrīzes apmērā! Un tas notika vien četras dienas pēc apstiprināšanas jaunajā amatā!
Nākamais fakts. Šā gada janvārī vidējā pensija valstī pieauga līdz 320 eiro mēnesī. Un ar ko skaidrojams šis pieaugums? Vai ar Reira kunga rūpēm, kā tagad mums tika apgalvots priekšvēlēšanu laika nepatiesību skaļumā?
Paskaidrošu: vidējā pensija kļuva lielāka, jo no šā gada pensijas beidza pārrēķināt tiem senioriem, kuriem pensijas piešķīra ar negatīvajiem krīzes laika kapitāla indeksiem trīs gadu periodā, aizstājot ar koeficientu “viens”.
Jau atkal – šis lēmums tika pieņemts 2015.gadā pavisam cita labklājības ministra darbības un pilnvaru laikā, bet visus nopelnus sev pierakstīt centās tagadējais ministrs. Tas pats, kurš toreiz kā finanšu ministrs apgalvoja, ka „naudas taču nav”!
Savukārt vēl cita, ar īpašu skaļumu slavena izbijusi labklājības ministre negatīvo koeficientu aizstāšanu ar “
Patiesība ir tāda, ka vidējā pensija valstī pavisam mierīgi pieaugtu arī bez Jāņa Reira, jo tajā laikā, kad ministrs atrodas savā kārtējā ārvalstu komandējumā, Latvijas cilvēki joprojām dodas uz darbu, strādā un nodrošina aizvien lielāku pienesumu sev un sabiedrībai.
Vidējā pensija valstī vistiešākajā nozīmē pieaug, pateicoties viņu sniegtajam pieaugumam ekonomikā, kam ar šī ministra aktivitātēm ir vismazākais sakars. Taču ministram, kura amata nosaukumā ir vārds „labklājība”, vajadzētu rūpēties par tiem, kuriem dzīvē ir gājis visgrūtāk. Bet... tikmēr minimālā pensija tā arī palika nemainīga – 70 eiro mēnesī...
Turklāt tie nav visi Jāņa Reira „sasniegumi” labklājības nodrošināšanā. Šogad pensijas pieaug cilvēkiem, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam, papildus saņemot 50 eirocentus par katru nostrādāto gadu.
No šā gada pensiju indeksācija ir progresīva – to indeksācija pieaug atkarībā no darba stāža. Taču jau atkal brēcoša netaisnība – invaliditātes pensijas saņēmējus tas neskars, jo līdzšinējā labklājības ministra Jāņa Reira jaunībā cilvēku ar invaliditāti nebija, kā zināms.
Nemaz nerunāsim par to, ka “dāvaniņas” pensionāriem tikušas vēlēšanu gadā. Kad partijai ir vēsturiski viszemākie reitingi, tad tā paļaujas uz pašas vēsturiski ienīsto pensionāru balsīm. Pavisam nesen arī Rīgas Dome paplašināja sociālo pabalstu saņēmēju loku – un atkal pirms vēlēšanām. Vienotība it kā ir proeiropeiska, Saskaņa -prokremliska, bet piekoptās metodes abām vienas un tās pašas!
Bet tagad šis „labklājības” ministrs tiek virzīts uz finanšu ministra amatu, kurā atkal varēs stāstīt, ka „nav naudas” tām lietām, par kurām viņš iepriekš it kā skaitījies „atbildīgs”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
